Veselība

Mēs visi zinām, ka bez ūdens nav dzīvības, tomēr ne vienmēr padomājam par to, kad un kā to dzert. Zinātnieki arvien biežāk uzsver, ka ūdens daudzums nav vienīgais, kas nosaka pašsajūtu – svarīgs ir arī laiks un situācija, kad to uzņemam, raksta “MedicalNewsToday.com”.

Zaļo tēju ar citronu var baudīt kā atspirdzinošu dzērienu gan aukstu, gan siltu - šī kombinācija var būt īpaši labvēlīga cukura līmeņa asinīs regulēšanai un imūnsistēmas darbības atbalstam, raksta “VeryWell Health” kopā ar uztura speciālistu Avivu Džošua.

Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.

Kad esam saaukstējušies, mēs parasti meklējam ātrus risinājumus - daži ķeras pie C vitamīna tabletes vai glāzes apelsīnu sulas, lai "stiprinātu imunitāti", citi dod priekšroku karotei medus pret iekaisušu kaklu. Diemžēl pasargāt sevi no ziemas vīrusiem nav tik vienkārši - bet kas patiešām strādā? Skaidro “The Telegraph”.

Daudzi no mums dienu sāk ar kafijas tasi – ieradums, kas šķiet gandrīz neaizstājams. Tomēr zinātnieki arvien biežāk atgādina, ka enerģiju iespējams atjaunot arī bez kofeīna, raksta “MedicalNewsToday.com”.

Ziemas mēnešos daudziem šķiet, ka enerģijas vienkārši nepietiek - roka stiepjas pēc vēl vienas kafijas tases, galva ir smagnēja, un pat ierastie darbi prasa vairāk spēka. Bet bieži vien pie vainas nav tikai aukstums vai īsās dienas - arī mūsu ēšanas paradumi šajā laikā būtiski ietekmē pašsajūtu, garastāvokli un imunitāti. Kā to mainīt? Iesaka “Well being”.

Pārtika, ko cilvēks ēd, tieši ietekmē viņa smadzeņu veselību, tostarp to novecošanos. Veselīgs uzturs palēnina smadzeņu novecošanos un samazina ar vecumu saistītas kognitīvās spējas pasliktināšanās risku, raksta “Eatingwell”.

Mūsdienu viedpulksteņi mēra sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu, miega kvalitāti un pat veic vienkāršotu EKG - tomēr tas var radīt trauksmi cilvēkiem, jo ​​skaitļi tiek interpretēti atšķirīgi, raksta “err.ee”.

Rudenī un ziemā, kad saaukstēšanās kļūst gandrīz par ikdienu, daudzi atceras bērnības mājas līdzekli – karstu tēju ar aveņu vai upeņu ievārījumu. Šis ieradums ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā, bet vai tam tiešām ir arī medicīnisks pamats? Aplūkosim, ko sniedz šie ievārījumi un ko no tiem varam sagaidīt saaukstēšanās laikā, skaidro “Healthline.com”.

Žurnāls “The Lancet” publicē “Globālā slimību sloga” programmas pētnieku ziņojuma datus: līdz 2050. gadam vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē ievērojami palielināsies

Vai esi ievērojis, ka visveselīgākie ēdieni bieži ir arī viskrāsainākie? Uztura speciālisti bieži iesaka ēst “dārzeņu varavīksni” – tas nozīmē, ka mūsu šķīvī jābūt dažādām krāsām, jo katra no tām slēpj unikālas uzturvielas, kas palīdz gan ķermenim, gan prātam, raksta “Kitchn”.

Fermentētie dārzeņi pēdējos gados kļuvuši par īstu “superproduktu”, par kuru runā gan uztura speciālisti, gan veselīga dzīvesveida piekritēji. Pieaugušie tos labprāt iekļauj savā ēdienkartē, lai stiprinātu imunitāti un rūpētos par zarnu veselību. Bet kā ir ar bērniem – vai fermentētie kāposti, burkāni un citi dārzeņi var būt daļa arī no viņu uztura? Atbilde ir jā, un tas pat ļoti ieteicams – tikai svarīgi to darīt pakāpeniski un gudri, iesaka “hsph.harvard.edu”.

Detoksa tējas jau vairākus gadus ir modes tendence – tās sola attīrīt organismu, samazināt svaru un pat uzlabot ādas stāvokli. Sociālie tīkli ir pilni ar atsauksmēm, kur influenceri slavē brīnumdzērienus. Bet vai šīs tējas patiešām darbojas, vai arī tas ir tikai reklāmas triks? Skaidro “healthline.com”.

Aukstas rokas ne vienmēr nozīmē, ka telpā ir par vēsu. Dažiem cilvēkiem tās ir hroniska parādība – neatkarīgi no laikapstākļiem. Kāpēc tā notiek un ko darīt, lai uzlabotu asinsriti un pašsajūtu? Skaidro eksperti no “healthline.com”.

Rudens mēdz atnest ne tikai zeltainu lapu skaistumu un svaiguma pilnus rītus, bet arī drēgnumu, slapjdraņķi un saaukstēšanās risku. Kad temperatūra krītas un imunitāte sāk prasīt papildu rūpes, viens no vienkāršākajiem un dabiskākajiem veidiem, kā par sevi parūpēties, ir iekļaut ikdienā ingvera dzērienu. Šis sildošais eliksīrs ne vien palīdz stiprināt organismu, bet arī rada patīkamu enerģijas lādiņu tumšajās dienās, iesaka “healthline.com”.

Kad deguns ir aizlikts vai kakls kņud, parasti sapņojam par siltu, nomierinošu pirts tvaiku. Taču pilnvērtīgu pirts apmeklējumu var aizstāt ar vienkāršiem mājas paņēmieniem, kas palīdz atvērt elpceļus, atslābināt muskuļus un uzlabot pašsajūtu. Turklāt šo procesu var padarīt vēl patīkamāku ar aromterapijas elementiem, piemēram, ēteriskajām eļļām. Ar padomiem dalās “Simple Living”.

Ikviens no mums ir piedzīvojis brīžus, kad nevari atcerēties, kur noliki atslēgas, kā sauca jauno kolēģi vai ko vēlējies nopirkt veikalā. Labā ziņa – atmiņa nav nemainīga, un to iespējams trenēt gluži kā muskuļus. Nav vajadzīgi sarežģīti vingrinājumi vai dārgi kursi – pietiek ar mazām viltībām, kuras ikviens var ieviest ikdienā, raksta “Harvard Health Publishing”.

Ķiploks jau gadsimtiem tiek dēvēts par dabas antibiotiku, bet pēdējos gados zinātnieki pievērsušies arī tā vienkāršākai formai – ķiploku ūdenim. Šis dzēriens tiek gatavots, iemērcot vai vārot ķiploku daiviņas ūdenī, un tam piedēvē gan imunitāti stiprinošas, gan sirds un asinsvadu veselību atbalstošas īpašības. Tas ir viens no tiem senajiem līdzekļiem, kas, pateicoties jaunākajiem pētījumiem, atkal piedzīvo popularitātes vilni. Kā tas darbojas un kā to lietot, stāsta “National Institutes of Health”.

Dabīgās ēteriskās eļļas pēdējos gados ir kļuvušas par īstu mājas aptieciņas must-have, un viena no populārākajām ir piparmētru eļļa. Ar atsvaidzinošu aromātu un vieglu dzesējošu sajūtu tā spēj palīdzēt gan ikdienas noguruma brīžos, gan pret nepatīkamām galvassāpēm. Turklāt – efekts iestājas pārsteidzoši ātri. Kāpēc tas strādā un kā mājās pagatavot DIY rullīti, stāsta “Verywell”.

Rudens ir laiks, kad dabā notiek strauja pāreja no vasaras siltuma uz aukstākiem un sausākiem apstākļiem. Līdz ar sezonas maiņu, mūsu āda bieži piedzīvo izmaiņas - tā kļūst sausāka, jutīgāka un dažkārt pat parādās pirmās zvīņošanās pazīmes. Tā kā rudenī āda kļūst īpaši uzņēmīga pret ārējiem faktoriem, ir svarīgi pielāgot ādas kopšanas rutīnu, lai saglabātu tās veselību un mitrumu līdz pat ziemai. Šeit ir pieci vienkārši veidi, kā uzlabot savu ādas kopšanu, pārejot uz vēsākiem mēnešiem, kopā ar “health.com”.

Pastāvīgs nogurums, pat pēc šķietami laba miega. Miglains prāts, nevēlēšanās socializēties, grūtības koncentrēties, zems enerģijas līmenis – šie simptomi var šķist normāli mūsdienu aizņemtajā ikdienā. Tomēr tie var liecināt arī par kaut ko dziļāku – par stāvokli, ko sauc par hroniska noguruma sindromu jeb funkcionālu izsīkumu. Lūk, kā atpazīt, vai tas attiecas arī uz tevi, raksta “Healthline.com” speciālisti.

Nav šaubu, ka fiziskās aktivitātes ir labas veselībai, turklāt regulāras fiziskās aktivitātes burtiski var pagarināt jūsu dzīvi, raksta “Parade”.