Veselība

Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju. Kā mazināt risku dzīves laikā saslimt ar hroniskām sirds un asinsvadu kaitēm, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un farmaceite Alīna Fleišmane.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt. Hronisks bezmiegs nav ārēju apstākļu radīta problēma – lielākoties cilvēki to sev “sagādā” paši ar nepareiziem un neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem. Un nekāda brīnumtabletīte nelīdzēs, būs jāķeras pie darba pašam ar sevi.

Sezonālie afektīvie traucējumi jeb sezonālā depresija, kuru mēdz saukt arī par ziemas vai rudens depresiju attiecīgajā gadalaikā, var piemeklēt ikvienu no mums. Ja gada tumšajos mēnešos, kad saule spīd reti,  jūtaties nomākts vai jums trūkst enerģijas, pastāv iespēja, ka tā varētu būt sezonālā depresija.

Ziemas laikā saule pie mums uzspīd reti. Dienas lielākoties ir apmākušās. Lai arī ilga uzturēšanās tiešos saules staros var būt kaitīga veselībai, īpaši tad, ja netiek izmantots saules aizsargkrēms, arī saules gaismas trūkums var negatīvi ietekmēt veselību. Kas notiek ar mūsu veselību, ja saules gaismas ir par maz?

Palielinātu apetīti var izraisīt dažādi faktori, piemēram, stress, paaugstināta slodze un veselības problēmas. Sievietēm to var izraisīt arī zems estrogēna līmenis.

Lai gan varētu šķist, ka malnutrīcija – uzturvielu trūkums organismā – mūsdienu pārtikas pārbagātības un liekā svara epidēmijas laikmetā ir teju neiespējama, diemžēl tā joprojām ir pietiekami izplatīta problēma. Uzturvielu deficīts novērojams gan dažādu veselības sarežģījumu rezultātā, gan arī finansiālu un sociālu faktoru dēļ, turklāt no tā nav pasargāts neviens. Kādi ir biežākie iemesli malnutrīcijas attīstībai un ko iespējams darīt, lai to novērstu, skaidro Veselības centra "Vivendi" sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un farmaceite Alīna Fleišmane.

Eksperti apgāž mītus, kas pastāv gadu gadiem, kā ātrā veidā izārstēt saaukstēšanos. Lai arī pastāv uzskats, ka šīs metodes strādā, eksperti izceļ, ka tā nav!

Ir pienācis laiks apstrīdēt ideju, kas mums ir bijusi uzspiesta gadiem ilgi - lai iegūtu slaidu un spēcīgu ķermeni, vienkārši jāēd mazāk un vairāk jākustas. Ebija Smita-Raiena, zinātniece, kas pēta vielmaiņu, uzturu un sportisko sniegumu, uzskata, ka šī pieeja ir ne tikai novecojusi, bet pat var būt kaitīga, raksta “MindBodyGreen”.

Vai aukstumam un locītavu sāpēm ir saistība, skaidro traumatologs, ortopēds Aleksandrs Omeļčenko, savukārt farmaceite Jeļena Bebre sniedz pirmās palīdzības padomus dažādas izcelsmes sāpēm.

Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā. Farmaceite Alīna Fleišmane uzsver, ka tas ir mīts, un skaidro, kāpēc ziemas sezonā par ūdens dzeršanu jāpiedomā jo īpaši rūpīgi.

Ja vēlaties, lai jūsu sejas āda būtu veselīga, gluda un mirdzoša, farmaceite Toma Gečiene atgādina, cik svarīgi ir savā ikdienas uzturā iekļaut produktus, kuros ir vairāk noteiktu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, raksta “lrytas.lt”.

Daudzi cilvēki no rīta dzer ūdeni ar citronu. Jau gadiem ilgi šī ir populāra tendence. Zināms, ka tas ir veselīgi, bet kādu labumu patiešām šis dzēriens sniedz veselībai?

Vientulības sajūta var skart ikvienu un tai nav iespējams sagatavoties. Pēc definīcijas vientulība ir stāvoklis, kurā cilvēks jūtas atšķirts no citiem. Šim stāvoklim ir raksturīga pamestības sajūta. Ja jūs ir piemeklējusi vientulības sajūta, ir vairākas darbības, kuras varat veikt, lai to uzveiktu un kļūtu laimīgāki.

Vai zinājāt, ka tēja ir otrs populārākais dzēriens pasaulē pēc ūdens? Tēju iegūst, iemērcot vārītā ūdenī zāļu augus. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka noteiktas tējas var uzlabot veselību, piemēram, zaļā tēja, var stiprināt imūnsistēmu, veicināt sirds un asinsvadu veselību un pat novērst noteiktu vēža veidu attīstību. Tas ir saistīts ar specifiskiem antioksidantiem, kas atrodami tējā, kas pazīstami kā polifenoli.

Organismā snaudoša herpesvīrusa jeb aukstumpumpas aktivizēšanos ziemas sezonā piedzīvo daudzi.

Iespējams, esat dzirdējuši, ka cilvēki tiešsaistē runā par "Sauso janvāri". Kas ir "Sausais janvāris" jeb "Dry January"? Tā ir globāla iniciatīva, kuras laikā cilvēki uz veselu mēnesi atsakās no alkohola. Ja arī jūs esat pievienojies šai iniciatīvai vai apsverat arī atteikties uz laiku no alkohola, vērtīgi būtu uzzināt, kas notiek ar mūsu ķermeni, ja veselu mēnesi nelietojam grādīgos dzērienus!

Stress, bezmiegs, mazliet par daudz sāls vai vīna glāze vakarā - tas viss var veicināt pietūkumu uz sejas, un ne vienmēr pietiek tikai ar tasīti kafijas, lai no tā atbrīvotos. “Southern Living” atgādina par kādu aizmirstu, bet lielisku un lētu paņēmienu, kā atbrīvoties no nevēlamā sejas pampuma. Lai izmantotu šo paņēmienu, jums nekas nav jāpērk - viss, kas nepieciešams, ir “pamodināt savu seju” ieliekot seju ledus ūdenī.

Alkohola ietekme uz sirds veselību bieži tiek novērtēta par zemu. Alkohols un pārmērīga slodze, piemēram, dejošana, var radīt milzīgu stresu jūsu sirds un asinsvadu sistēmai, dažkārt izraisot nopietnas sekas. Kā pārmērīga alkohola lietošana ietekmē sirds veselību?

Svētki un garākas brīvdienas veicinājušas uzņemt vairāk, smagāku un kalorijām bagātāku ēdienu nekā ierasts, bieži vien lietoti arī gāzētie dzērieni un alkohols, kas radījuši papildu slodzi organismam. No vienas puses, organisms ir gudrs un pats sāk atjaunoties, no otras puses, zinot dažus paņēmienus, šos procesus var paātrināt un atvieglot. Kā atgūties no svētku maratona un atpūtināt organismu, stāsta sertificētā farmaceite Laila Zālīte

Tuvojoties gada izskaņas svētkiem, tiek bagātīgi klāti galdi. Neviena mājas vai darba ballīte nepaiet bez kāda našķa. Saimnieces izrāda labākās prasmes, ceļot gaismā ģimenes receptes, un gatavo mīļākos ēdienus, bet bērni tiek apdāvināti ar saldumiem. To visu gribas nogaršot, bet ko darīt, ja gadījies pārvērtēt savas spējas un ieēst par daudz? Stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Cilvēki, kas guļ uz kreisā sāna, ir veselīgāki un viņiem ir mazāk gremošanas problēmu nekā tiem, kas guļ uz labā sāna vai muguras, saka Ali Rezaei, gastroenterologs no Cedars-Sinai medicīnas centra Losandželosā, raksta izdevums “YourTango”.