Veselība

Daudzi domā, ka matu izkrišana saistīta tikai ar hormoniem vai stresu, bet patiesībā milzīgu lomu spēlē arī vide - īpaši vannas istabas temperatūra un mitrums. Tieši tur mēs visbiežāk mazgājam galvu, žāvējam matus un kopjam ādu. Ja mikroklimats nav pareizs, tas rada apstākļus, kas var ietekmēt gan matu saknes, gan galvas ādas veselību, raksta “Very Well Health”.

Daudzi tic, ka dārgāks krēms nozīmē lēnāku novecošanu. Taču ādas novecošanās patiesie noteicēji gandrīz nemaz nav atrodami burciņā. Pat dermatologi saka: labākais pretgrumbu līdzeklis ir ikdienas paradumi, nevis cenu zīme, raksta “The New York Times”.

Vai esat pamanījis, ka dienās, kad ēd “kā sanāk”, ir lielāks nogurums, izsalkuma lēkmes un mazāk spēka? Savukārt tad, kad maltītes ietur vienā un tajā pašā laikā, ķermenis jūtas stabilāks un mierīgāks. Tas nav nejauši - pārtikas kvalitāte ir svarīga, bet regulārs ēšanas grafiks bieži dara vairāk nekā mēs domājam. Par to, kas notiek jūsu organismā, ja 7 dienas pēc kārtas ēd konkrētos laikos, raksta “Very Well Health”.

Bērnu radošie piederumi - tās ir spilgtas krāsas, krāsainas līmes, smaržīgi flomasteri. Taču tie visi ir izgatavoti no krāsvielām, polimēriem un dažādiem šķīdinātājiem, kas ilgstošā kontaktā ar gaisu izgaro. Tas nenozīmē, ka tie ir bīstami izmantošanai, bet nepareiza uzglabāšana var pasliktināt gaisa kvalitāti, īpaši ziemā, kad telpas tiek retāk vēdinātas.

Šķietami muļķīgs, sadzīvisks jautājums - bet higiēnas speciālisti to patiešām ir pētījuši. Rullis “uz priekšu” vai “uz aizmuguri” nav tikai estētiska izvēle - abi varianti atšķiras pēc tā, cik viegli uz papīra nonāk mikrobi un cik daudz nevajadzīga kontakta notiek ar turētāju un sienu, raksta “Very Well Health”.

Ja ciešat no gāzēm, vēdera uzpūšanās vai citām kuņģa problēmām, jums var palīdzēt ne tikai medikamenti, bet arī gremošanas tējas. Kādas? Skaidro “Prevention.com”.

Bērnu rotaļlietas, it sevišķi iemīļotākās, ar kurām darbojas katru dienu un nereti ņem līdzi arī bērnudārzu vai naktī gultiņā, ir bērnu “mazā pasaule”. Taču, pat rūpīgi kopjot, rotaļlietas nolietojas, krāj mikrobus vai kļūst mehāniski nedrošas. Vecākiem var šķist, ka pietiks ar regulāru mazgāšanu, taču dažreiz rotaļlieta ir jāizmet — kā saprast, kad rotaļlietas vēl ir drošas, un kad labāk no tām atteikties? Skaidro “Parents.com”.

Ilgas stundas pie datora ir kļuvušas par ikdienu – un līdz ar to arī acu nogurums, dedzināšana un miglaina redze. Šīs sajūtas nav tikai “pārgurums” - tās ir pazīmes, ka acs muskuļi un asaru plēvīte tiek sistemātiski noslogoti. Par laimi, vairums problēmu ir atgriezeniskas, ja acu higiēnai pievērš uzmanību pareizajā veidā, raksta American Academy of Ophthalmology.

Muguras un kakla sāpes nav tikai sēdoša darba problēma. Tā ir modernās civilizācijas blakne - viedtālruņi, ekrāni, stress, maz kustību un daudz sīku, nepareizu ieradumu, kas dienas laikā krājas. Labā ziņa? Lielākā daļa muguras un kakla sāpju ir muskuļu un locītavu reakcija uz ikdienas kustību paradumiem, tāpēc fizioterapeiti runā par kustību higiēnu - ikdienas mikroieradumiem, kas notur ķermeni balansā, raksta “Very Well Health”.

Pēdējos gados uztura un veselības aprindās arvien biežāk izskan termins “protein-first ēšanas modelis”. Tā pamatideja ir vienkārša: katrā ēdienreizē vispirms parūpēties par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, un tikai pēc tam pievienot ogļhidrātus un taukus. Šis princips nav strikta diēta, bet gan ēšanas stratēģija, kas var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs, mazināt pārēšanos un uzlabot muskuļu veselību, raksta “HealthLine”.

Mirdzoša āda, labs pašsajūtas līmenis un dabisks tonuss bieži sākas ar to, ko liekam uz sava šķīvja. Uzturvielām bagāti salāti ir vienkāršs veids, kā ikdienā uzņemt vitamīnus, šķiedrvielas un antioksidantus. “Skaistuma salāti” ir lielisks piemērs – tie apvieno avokado krēmīgumu, riekstu kraukšķīgumu un svaigu zaļumu spēku. Tas ir gan viegli, gan gardi, gan vizuāli koši. Ar recepti dalās “Women’s Health”.

Uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošana var uzlabot vispārējo veselību, taču laiks, kad tos lietojam, un to kombinācijas ir svarīgas. Uzziniet, kurus vitamīnus nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo tas var samazināt uzsūkšanos vai izraisīt blakusparādības, kopā ar “Health” uztura speciālistiem.

Gandrīz puse pieaugušo cieš no paaugstināta asinsspiediena jeb hipertensijas, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir paaugstināts sirds slimību un insulta risks. Līdztekus medikamentu lietošanai, dzīvesveidam un īpašiem ikdienas paradumiem būtisku lomu asinsspiediena kontrolē var spēlēt arī uzturs un dzērieni, raksta “EatingWell”.

Mēs bieži domājam, ka vissvarīgākais ir “ko” lietot - bet tikpat svarīgi ir arī “kad”. Daži vitamīni un minerāli labāk uzsūcas kopā ar ēdienu, citi - tikai tukšā dūšā. Daži stimulē nervu sistēmu un palīdz justies modriem, bet citi, tieši otrādi, palīdz ķermenim atslābināties. Tāpēc pareizais lietošanas brīdis dienā var būt izšķirošs tam, vai mēs jūtam reālu efektu. Ar īsu, praktisku ceļvedi dalās “The Guardian”.

Mēs visi zinām, ka bez ūdens nav dzīvības, tomēr ne vienmēr padomājam par to, kad un kā to dzert. Zinātnieki arvien biežāk uzsver, ka ūdens daudzums nav vienīgais, kas nosaka pašsajūtu – svarīgs ir arī laiks un situācija, kad to uzņemam, raksta “MedicalNewsToday.com”.

Zaļo tēju ar citronu var baudīt kā atspirdzinošu dzērienu gan aukstu, gan siltu - šī kombinācija var būt īpaši labvēlīga cukura līmeņa asinīs regulēšanai un imūnsistēmas darbības atbalstam, raksta “VeryWell Health” kopā ar uztura speciālistu Avivu Džošua.

Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.

Kad esam saaukstējušies, mēs parasti meklējam ātrus risinājumus - daži ķeras pie C vitamīna tabletes vai glāzes apelsīnu sulas, lai "stiprinātu imunitāti", citi dod priekšroku karotei medus pret iekaisušu kaklu. Diemžēl pasargāt sevi no ziemas vīrusiem nav tik vienkārši - bet kas patiešām strādā? Skaidro “The Telegraph”.

Daudzi no mums dienu sāk ar kafijas tasi – ieradums, kas šķiet gandrīz neaizstājams. Tomēr zinātnieki arvien biežāk atgādina, ka enerģiju iespējams atjaunot arī bez kofeīna, raksta “MedicalNewsToday.com”.

Ziemas mēnešos daudziem šķiet, ka enerģijas vienkārši nepietiek - roka stiepjas pēc vēl vienas kafijas tases, galva ir smagnēja, un pat ierastie darbi prasa vairāk spēka. Bet bieži vien pie vainas nav tikai aukstums vai īsās dienas - arī mūsu ēšanas paradumi šajā laikā būtiski ietekmē pašsajūtu, garastāvokli un imunitāti. Kā to mainīt? Iesaka “Well being”.

Pārtika, ko cilvēks ēd, tieši ietekmē viņa smadzeņu veselību, tostarp to novecošanos. Veselīgs uzturs palēnina smadzeņu novecošanos un samazina ar vecumu saistītas kognitīvās spējas pasliktināšanās risku, raksta “Eatingwell”.

Mūsdienu viedpulksteņi mēra sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu, miega kvalitāti un pat veic vienkāršotu EKG - tomēr tas var radīt trauksmi cilvēkiem, jo ​​skaitļi tiek interpretēti atšķirīgi, raksta “err.ee”.