Muguras un kakla sāpes nav tikai sēdoša darba problēma. Tā ir modernās civilizācijas blakne - viedtālruņi, ekrāni, stress, maz kustību un daudz sīku, nepareizu ieradumu, kas dienas laikā krājas. Labā ziņa? Lielākā daļa muguras un kakla sāpju ir muskuļu un locītavu reakcija uz ikdienas kustību paradumiem, tāpēc fizioterapeiti runā par kustību higiēnu - ikdienas mikroieradumiem, kas notur ķermeni balansā, raksta “Very Well Health”.
Pēdējos gados uztura un veselības aprindās arvien biežāk izskan termins “protein-first ēšanas modelis”. Tā pamatideja ir vienkārša: katrā ēdienreizē vispirms parūpēties par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, un tikai pēc tam pievienot ogļhidrātus un taukus. Šis princips nav strikta diēta, bet gan ēšanas stratēģija, kas var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs, mazināt pārēšanos un uzlabot muskuļu veselību, raksta “HealthLine”.
Mirdzoša āda, labs pašsajūtas līmenis un dabisks tonuss bieži sākas ar to, ko liekam uz sava šķīvja. Uzturvielām bagāti salāti ir vienkāršs veids, kā ikdienā uzņemt vitamīnus, šķiedrvielas un antioksidantus. “Skaistuma salāti” ir lielisks piemērs – tie apvieno avokado krēmīgumu, riekstu kraukšķīgumu un svaigu zaļumu spēku. Tas ir gan viegli, gan gardi, gan vizuāli koši. Ar recepti dalās “Women’s Health”.
Uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošana var uzlabot vispārējo veselību, taču laiks, kad tos lietojam, un to kombinācijas ir svarīgas. Uzziniet, kurus vitamīnus nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo tas var samazināt uzsūkšanos vai izraisīt blakusparādības, kopā ar “Health” uztura speciālistiem.
Gandrīz puse pieaugušo cieš no paaugstināta asinsspiediena jeb hipertensijas, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir paaugstināts sirds slimību un insulta risks. Līdztekus medikamentu lietošanai, dzīvesveidam un īpašiem ikdienas paradumiem būtisku lomu asinsspiediena kontrolē var spēlēt arī uzturs un dzērieni, raksta “EatingWell”.
Mēs bieži domājam, ka vissvarīgākais ir “ko” lietot - bet tikpat svarīgi ir arī “kad”. Daži vitamīni un minerāli labāk uzsūcas kopā ar ēdienu, citi - tikai tukšā dūšā. Daži stimulē nervu sistēmu un palīdz justies modriem, bet citi, tieši otrādi, palīdz ķermenim atslābināties. Tāpēc pareizais lietošanas brīdis dienā var būt izšķirošs tam, vai mēs jūtam reālu efektu. Ar īsu, praktisku ceļvedi dalās “The Guardian”.
Mēs visi zinām, ka bez ūdens nav dzīvības, tomēr ne vienmēr padomājam par to, kad un kā to dzert. Zinātnieki arvien biežāk uzsver, ka ūdens daudzums nav vienīgais, kas nosaka pašsajūtu – svarīgs ir arī laiks un situācija, kad to uzņemam, raksta “MedicalNewsToday.com”.
Zaļo tēju ar citronu var baudīt kā atspirdzinošu dzērienu gan aukstu, gan siltu - šī kombinācija var būt īpaši labvēlīga cukura līmeņa asinīs regulēšanai un imūnsistēmas darbības atbalstam, raksta “VeryWell Health” kopā ar uztura speciālistu Avivu Džošua.
Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.
Kad esam saaukstējušies, mēs parasti meklējam ātrus risinājumus - daži ķeras pie C vitamīna tabletes vai glāzes apelsīnu sulas, lai "stiprinātu imunitāti", citi dod priekšroku karotei medus pret iekaisušu kaklu. Diemžēl pasargāt sevi no ziemas vīrusiem nav tik vienkārši - bet kas patiešām strādā? Skaidro “The Telegraph”.
Daudzi no mums dienu sāk ar kafijas tasi – ieradums, kas šķiet gandrīz neaizstājams. Tomēr zinātnieki arvien biežāk atgādina, ka enerģiju iespējams atjaunot arī bez kofeīna, raksta “MedicalNewsToday.com”.
Ziemas mēnešos daudziem šķiet, ka enerģijas vienkārši nepietiek - roka stiepjas pēc vēl vienas kafijas tases, galva ir smagnēja, un pat ierastie darbi prasa vairāk spēka. Bet bieži vien pie vainas nav tikai aukstums vai īsās dienas - arī mūsu ēšanas paradumi šajā laikā būtiski ietekmē pašsajūtu, garastāvokli un imunitāti. Kā to mainīt? Iesaka “Well being”.
Pārtika, ko cilvēks ēd, tieši ietekmē viņa smadzeņu veselību, tostarp to novecošanos. Veselīgs uzturs palēnina smadzeņu novecošanos un samazina ar vecumu saistītas kognitīvās spējas pasliktināšanās risku, raksta “Eatingwell”.
Mūsdienu viedpulksteņi mēra sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu, miega kvalitāti un pat veic vienkāršotu EKG - tomēr tas var radīt trauksmi cilvēkiem, jo skaitļi tiek interpretēti atšķirīgi, raksta “err.ee”.
Rudenī un ziemā, kad saaukstēšanās kļūst gandrīz par ikdienu, daudzi atceras bērnības mājas līdzekli – karstu tēju ar aveņu vai upeņu ievārījumu. Šis ieradums ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā, bet vai tam tiešām ir arī medicīnisks pamats? Aplūkosim, ko sniedz šie ievārījumi un ko no tiem varam sagaidīt saaukstēšanās laikā, skaidro “Healthline.com”.
Žurnāls “The Lancet” publicē “Globālā slimību sloga” programmas pētnieku ziņojuma datus: līdz 2050. gadam vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē ievērojami palielināsies
Vai esi ievērojis, ka visveselīgākie ēdieni bieži ir arī viskrāsainākie? Uztura speciālisti bieži iesaka ēst “dārzeņu varavīksni” – tas nozīmē, ka mūsu šķīvī jābūt dažādām krāsām, jo katra no tām slēpj unikālas uzturvielas, kas palīdz gan ķermenim, gan prātam, raksta “Kitchn”.
Fermentētie dārzeņi pēdējos gados kļuvuši par īstu “superproduktu”, par kuru runā gan uztura speciālisti, gan veselīga dzīvesveida piekritēji. Pieaugušie tos labprāt iekļauj savā ēdienkartē, lai stiprinātu imunitāti un rūpētos par zarnu veselību. Bet kā ir ar bērniem – vai fermentētie kāposti, burkāni un citi dārzeņi var būt daļa arī no viņu uztura? Atbilde ir jā, un tas pat ļoti ieteicams – tikai svarīgi to darīt pakāpeniski un gudri, iesaka “hsph.harvard.edu”.
Detoksa tējas jau vairākus gadus ir modes tendence – tās sola attīrīt organismu, samazināt svaru un pat uzlabot ādas stāvokli. Sociālie tīkli ir pilni ar atsauksmēm, kur influenceri slavē brīnumdzērienus. Bet vai šīs tējas patiešām darbojas, vai arī tas ir tikai reklāmas triks? Skaidro “healthline.com”.
Aukstas rokas ne vienmēr nozīmē, ka telpā ir par vēsu. Dažiem cilvēkiem tās ir hroniska parādība – neatkarīgi no laikapstākļiem. Kāpēc tā notiek un ko darīt, lai uzlabotu asinsriti un pašsajūtu? Skaidro eksperti no “healthline.com”.
Rudens mēdz atnest ne tikai zeltainu lapu skaistumu un svaiguma pilnus rītus, bet arī drēgnumu, slapjdraņķi un saaukstēšanās risku. Kad temperatūra krītas un imunitāte sāk prasīt papildu rūpes, viens no vienkāršākajiem un dabiskākajiem veidiem, kā par sevi parūpēties, ir iekļaut ikdienā ingvera dzērienu. Šis sildošais eliksīrs ne vien palīdz stiprināt organismu, bet arī rada patīkamu enerģijas lādiņu tumšajās dienās, iesaka “healthline.com”.
Kad deguns ir aizlikts vai kakls kņud, parasti sapņojam par siltu, nomierinošu pirts tvaiku. Taču pilnvērtīgu pirts apmeklējumu var aizstāt ar vienkāršiem mājas paņēmieniem, kas palīdz atvērt elpceļus, atslābināt muskuļus un uzlabot pašsajūtu. Turklāt šo procesu var padarīt vēl patīkamāku ar aromterapijas elementiem, piemēram, ēteriskajām eļļām. Ar padomiem dalās “Simple Living”.
