Pētījums: pasaulē pieaugs vēža izraisītā saslimstība un nāves gadījumu skaits

Žurnāls “The Lancet” publicē “Globālā slimību sloga” programmas pētnieku ziņojuma datus: līdz 2050. gadam vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē ievērojami palielināsies

Ikgadējā ziņojumā par vēža izraisīto saslimstību, ko publicējis medicīnas žurnāls “The Lancet”, vairāk nekā 2000 “Globālā slimību sloga” (Global Burden of Disease, GBD) programmas pētnieku ir nākuši klajā ar satraucošiem secinājumiem: “laikā no 1990. līdz 2023. gadam jaunu vēža gadījumu skaits vairāk nekā divkāršojās, 2023. gadā sasniedzot 18,5 miljonus, bet nāves gadījumu skaits pieauga par 74% - līdz 10,4 miljoniem 2023. gadā. Tas notiek par spīti medicīnas zinātnes sasniegumiem ārstēšanā un vēža riska faktoru apkarošanā.

GBD prognozē, ka iztrūkstot jauniem pētījumiem, ārstēšanas programmām un to finansējumam, 2050. gadā vēzis tiks diagnosticēts 30,5 miljoniem cilvēku un no tā mirs 18,6 miljoni pacientu, kas ir pieaugums attiecīgi par 61% un 75%. “Galvenie faktori, kas to veicina, ir novecošanās un vēža izplatības pieaugums,” skaidro pētījuma līdzautore Liza Forsa.

Pēdējo 30 gadu laikā vēža izraisīta mirstība turīgākajās pasaules valstīs ir samazinājusies par 33%, savukārt nabadzīgākajās tā palielinājusies par 14%. Atšķirības nosaka nekvalitatīva veselības aprūpe. Pētījuma autori prognozē, ka ceturtdaļgadsimta laikā vairāk nekā puse jauno saslimšanas gadījumu un divas trešdaļas nāves gadījumu tiks diagnosticēti valstīs ar zemiem un vidējiem iedzīvotāju ienākumiem. Lielākais vēža mirstības pieaugums novērots Libānā - no 65,2 līdz 117,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 1990. - 2023. gadā. Tajā pašā laika posmā vislielākais saslimstības samazinājums tika reģistrēts Apvienotajos Arābu Emirātos - no 234 līdz 102,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt vislielākais mirstības samazinājums tika konstatēts Kazahstānā - no 195,2 līdz 81,6 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākā vēža izraisītā mirstība ir Grenlandē, Mongolijā un Urugvajā.