Lielākā daļa no mums jau kopš bērnības ir pieraduši, ka divas reizes gadā ir jāpagriež pulkstenis. Tā ir gluži kā aksioma, par kuru reti kurš uzdod papildu jautājumus. Rudenī laiks tiek mainīts vienu stundu atpakaļ, kas sākumā var pat šķist patīkami, jo pirmajā naktī var pagulēt ilgāk, tomēr pavasarī ir pavisam cits stāts.
Pulkstenis tiek pagriezts uz priekšu, tātad vesela stunda tiek zaudēta no ierastā ritma. Tas nenozīmē tikai to, ka viena diennakts būs nedaudz īsāka. Šīs izmaiņas var atstāt būtiskas sekas uz veselību.
Dabiski, ka var rasties jautājums, kādēļ šādas izmaiņas vispār tiek darītas, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību? Kā populārākais iemesls plašsaziņas līdzekļos daudzus gadus tika minēta enerģijas taupīšana. Pabīdot laiku šurpu un turpu, mērķis ir visa gada garumā efektīvāk izmantot diennakts gaišās stundas un patērēt mazāk enerģijas resursus. Jāpiekrīt, ka tas izklausās diezgan loģiski, tomēr ir pētījumi, kas apgāž šo teoriju. Balstoties uz interesantu eksperimentu, kas tika veikts Amerikā, Indianas štatā, izrādās, ka laika maiņa var pat palielināt enerģijas patēriņu.
Iespējams, ka šobrīd vēl pietrūkst gana daudz un pārliecinošu pētījumu, ka laika izmaiņas nenes nekādu ekonomisko labumu, tādēļ Ziemeļamerika un Eiropas valstis aizvien ievēro šo tradīciju. Tomēr pierādījumi tam, ka tā būtiski izjauc diennakts režīmu un nelabvēlīgi ietekmē veselību, gan ir pietiekami.
Hronobioloģija ir salīdzinoši jauna, bet progresējoša zinātnes nozare, kura pēta, kā dienas un nakts cikls ietekmē cilvēka organismu. Galu galā, jau kopš aizvēsturiskiem laikiem cilvēka ikdienas ritmu noteica tieši gaisma un tumsa. Pēc hronobioloģijas uzskatiem cilvēka organismā ir ģenētiskais pulkstenis, kuru kontrolē gaisma un tumsa. Savukārt, tas ietekmē cilvēka dabīgo diennakts ritmu.
Iedomājies - organisms mēnešiem ilgi ir izstrādājis un pieradis pie konkrēta režīma, kā tas visefektīvāk var darboties. Un tagad vienas nakts laikā šis režīms tiek pilnībā izjaukts! Pēkšņi organismam ir pilnīgi citā laikā jāmostas un jāpārstrādā brokastu pārtika. Organismam tas ir šoks. Hormoni nav pielāgojušies šīm izmaiņām. Tikai loģiski, ka organisms uzvedas citādāk. Tas var saasināt dažāda veselības problēmas un būtiski ietekmēt labsajūtu.
Pavēro bērnu vai mājdzīvnieku uzvedību šajā laikā. Viņu ikdiena nav tā piesieta pulkstenim, kā strādājoša pieaugušā cilvēka dzīve.
Pēc pavasara pulksteņa pagriešanas bērnus ir gluži vai neiespējami pamodināt no rīta. Viņu diennakts režīms ir daudz spēcīgāks un negrib tik viegli pakļauties pēkšņām izmaiņām.
Savukārt, runājot par mājdzīvniekiem, arī tie ir pieraduši pie zināma dienas ritma. Ja dzīvnieks ir pieradis ēst vai iet ārā konkrētā laikā, tad neizdosies viņam vienas dienas laikā iestāstīt, ka tagad pastaigu un ēšanas laiks būs cits. Viņa iekšējais ritms saglabājas nemainīgs.
Pavasarī pulkstenis tiek pagriezts uz priekšu, kas nozīmē, ka tiek zaudēta vesela stunda miega. Ja tavs miega režīms ir izteikti neregulārs, varbūt šīs izmaiņas nemaz tik spēcīgi nejūti. Tomēr ikvienam, kurš pievērš uzmanību savai miega kvalitātei, stunda var būtiski izmainīt pašsajūtu. Protams, ka ķermenim piemīt lieliska spēja pielāgoties visam, tomēr pirmās divas nedēļas var būt izaicinošas. Tādēļ nākamreiz nesatraucies, ka laika bīdīšana tevi tik ļoti ietekmē. Tas ir pavisam normāli.
Martā dienas kļūst jūtami garākas, nekā tas bija ziemas mēnešos. Ķermenis palēnām ir pieradis pie tā, ka rīti paliek mazliet gaišāki un var agrāk celties. Tad naktī no marta pēdējās sestdienas uz svētdienu viss mainās. Atkal rīti ir tumšāki, tātad arī miegaināki.
Rīta saule ir īpaši būtiska, lai viegli pamostos un justos moži visas dienas garumā. Izmaiņas pulkstenī noved pie miegaina un tumša rīta, bet gaišāka un enerģiskāka vakara. Tas ir vieglākais veids, kā nonākt neveselīgajā “no rīta grūti pamosties, vakarā nenāk miegs” ciklā. Diemžēl, šī ir ļoti aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē enerģijas līmeni un pašsajūtu.
Miega režīms būtiski ietekmē visus ķermeņa procesus. Tas ir atbildīgs par fizisko un mentālo veselību. Līdz ar to katra nobīde no veselīga miega režīma atstāj sekas uz pašsajūtu un veselības stāvokli. Tas ir iemesls, kādēļ pirmajās divās nedēļās pēc pulksteņa izmaiņām var būt hronisku slimību saasinājumi vai negaidīti veselības traucējumi.
Īstermiņā laika pagriešana var radīt miega traucējumus, nogurumu, garastāvokļa un asinsspiediena izmaiņas. Jo veselīgāks un spēcīgāks būs organisms, jo ātrāk tas adaptēsies jaunajam grafikam. Savukārt, ja ķermenis nespēj optimāli pielāgoties izmaiņām, tad sekas var būt nopietnākas - regulāras galvassāpes, palēnināta vielmaiņa, svara pieaugums, depresija, sirds un asinsvadu problēmas. Īpaši aktuāli tas var būt cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Papildu ikdienas slodzei organismam ir jātiek galā ar veselības problēmām pie izjaukta miega režīma.
Ir veikti vairāki pētījumi, lai saprastu, kā tieši pulksteņa pagriešana ietekmē veselību. Pāreja uz vasaras laiku, kas notiek martā, ir visizaicinošākā veselības ziņā. Pēkšņi ķermenim ir jāpielāgojas stundu īsākam diennakts ritmam.
Dažādi ASV veikti pētījumi liecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku:
Labākais, ko vari darīt savā labā, pārejot uz vasaras laiku, ir parūpēties par kvalitatīvu miega režīmu. Ja iespējams, tad nākamo dienu pēc laika maiņas ieplāno mierīgu. Atslodze un iespēja netraucēti pielāgoties jaunajam grafikam ļoti noderēs. Un atceries, ka ir pilnīgi normāli, ja izjūti diskomfortu pārejas posmā. Tās ķermenim ir lielas pārmaiņas.
Pāreja pavasarī uz vasaras laiku un rudenī atpakaļ uz ziemas laiku ir aktuāla, galvenokārt, Ziemeļamerikā un Eiropā. Ir vēl citas valstis vai to daļas, kas izvēles divas reizes gadā pagriezt pulksteni, bet ir daudzas vietas pasaulē, kur tas netiek praktizēts. Piemēram, Āzijā un Āfrikā dzīve rit bez izmaiņām pulkstenī.
2018.gadā Eiropas Komisija aktualizēja jautājumu par atteikšanos no pulksteņa pagriešanas. Atvēlētajā termiņā Eiropas Savienības dalībvalstis nevarēja vienoties par pāreju uz patstāvīgu laiku, tādēļ ierastā prakse tiek turpināta aizvien. Vai drīzumā ir gaidāmi kādi jaunumi vai izmaiņas šajā jautājumā? Tas pašlaik nav zināms, bet būtiski ir apzināties, ka jebkuras izmaiņas miega režīmā var atstāt sekas uz veselību. Tas, ko tu vari darīt, ir parūpēties par savu labsajūtu un kvalitatīvu miegu, lai pārmaiņas pēc iespējas mazāk tevi ietekmētu.
