Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Tās ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, veidojot aptuveni pusi no visiem nāves gadījumiem.
Tostarp kopējais Latvijā mirušo skaits no sirds un asinsvadu slimībām ik gadu sasniedz apmēram 15 000 (1).
Sirds un asinsvadu slimību profilakses jomā vieni no visbiežāk pielietotiem medikamentiem ir statīni, kas ir lipīdu līmeni regulējoši līdzekļi. Tos vajadzības gadījumā ārsti nozīmē, lai pazeminātu holesterīna līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar diētu un dzīvesveida izmaiņām. Tie efektīvi tiek lietoti holesterīna līmeņa pazemināšanai un kardiovaskulāru slimību riska mazināšanai, BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no būtiskiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. To laikus neārstējot, uz asinsvadu sieniņām var veidoties taukvielu nogulsnes un laika gaitā tās var sašaurināt asinsvadus. Asinsvadiem nosprostojoties, var tikt pārtraukta asinsplūsma sirdij vai smadzenēm, kas savukārt var izraisīt infarktu vai insultu.
Pirmie statīni tika atklāti pirms 52 gadiem, japāņu mikrobiologam Akira Endo veicot pētījumus ar dažādām sēnēm. Pirmo statīnu grupas pārstāvi viņš atklāja 1972.gadā, apstrādājot no rīsu parauga ņemtu sēni Penicillium citrinum, ko nosauca par mevastatīnu. Terapijā šo statīnu diemžēl nevar izmantot daudzo blakņu un toksicitātes dēļ, tomēr tas kalpo kā izejviela cita statīna - pravastatīna - iegūšanai.
Pētījumi turpinājās, un 1979. gadā pētnieki atklāja lovastatīnu, un tā iedarbību klīniski pārbaudīja uz brīvprātīgajiem. 1987. gadā lovastatīna lietošanu apstiprināja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un tirdzniecībā tika laists pirmais statīnu preparāts - lovastatīns kā recepšu medikaments. (2)
Vēlāk tika sintezēti un atklāti vēl citi statīni, kurus plaši izmanto kardioloģijā. Simvastatīnu izmanto kopš 1988. gada, pravastatīnu - 1991. gada, fluvastatīnu - 1994. gada, atorvastatīnu - 1997. gada, bet rosuvastatīnu un pitavastatīnu kopš 2003. gada.
Latvijā biežāk ārstēšanā tiek izmantoti tādi statīnu grupas medikamenti, kā rosuvastatīns un atorvastatīns, retāk simvastatīns. Šie ir recepšu medikamenti, ko vajadzības gadījumā nozīmē ārsts.
No sēnēm un baktērijām iegūtie statīni ir lovastatīns (no sēnes Aspergillus terreus), simvastatīns (no sēnes Aspergillus terreus) un pravastatīns (no baktērijas Nocardia autotrophica). Pārējie statīni (atorvastatīns, fluvastatīns, rosuvastatīns, un pitavastatīns) ir iegūti sintētiskā ceļā.
Ārstējoties ar statīniem, ir jāievēro holesterīna līmeni pazeminoša diēta, stāsta farmaceite I. Priedniece. Protams, ieteicamas piemērotas un regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī korekcijas dzīvesveidā. Atorvastatīnu un rosuvastatīnu var lietot jebkurā diennakts laikā, neatkarīgi no plānotajām ēdienreizēm. Tomēr svarīgi medikamentus lietot katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Savukārt simvastatīnu iesaka lietot vakarā vai pirms gulētiešanas. Arī šī medikamenta lietošanā ēšanas laikam nav nozīmes.
Sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā bieži vien tiek nozīmēti vairāki preparāti, tāpēc lai pacientiem atvieglotu lietošanu un uzlabotu līdzestību, ir pieejami kombinētie līdzekļi, kur vienā tabletē ir divi vai pat trīs medikamenti, piemēram, statīns dislipidēmijas ārstēšanai kopā ar hipertensijas ārstēšanā nozīmētiem medikamentiem vai arī specializētu medikamentu holesterīna līmeņa mazināšanai.
Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast BENU Aptiekas komunikācijas kanālos - sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu lietošanas instrukciju un atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
Avoti:
