Arvien biežāk ēdiens kļūst par mākslas darbu. Tas ne tikai garšo labāk, ja tiek pasniegts kā māksla, bet cilvēki ir gatavi arī maksāt par to vairāk. Jums tiek pasniegts Kandinskis šķīvī vai Maļeviča Melnais kvadrāts.
Humoram gan jāpiemin, ka Endija Vorhola banānu varam baudīt diezgan bieži, galvenais ļaut tam ilgāk nostāvēties gaismā. Arī mūsdienu tehnoloģijas tiek ņemtas talkā, kā to veiksmīgi dara mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi, kas no zirņu proteīna rada lasi. Un tādu piemēru pasaulē ir daudz.
Pirms dažiem gadiem ciemojos pie sava drauga Šveicē. Viņš mani uzaicināja uz slavenā šveicieša mākslinieka Hansa Gigera, kurš 1980.gadā saņēma kino akadēmijas balvu “Oskars” par “Labākiem vizuālajiem efektiem” Ridly Scotta filmā “Alien” (Svešais), muzeju. Protams muzejā bija pilns ar Svešā visādu veidu un pielietojuma ekspozīcijām, ka arī citi mākslinieka zemapziņas psihodēliskie monstri. Sajūtas bija varenas un biedējošas vienlaikus. Un visam kā odziņa uz kūkas bija restorāna apmeklējums, kas stilistiski bija ieturēts Gigera estētikā. Pasūtījām tradicionālo Šveices sieru, mazos kartupelīšus, marinētus gurķīšus un vēl dažas uzkodas. Ēdiena izvēlei nebija lielas nozīmes - jo stāsts ir par to, kā tas tika pasniegts. Lai pastiprinātu garšu, citas maņas restorāna radītāji bija izlēmuši izslēgt. Telpā valdīja krēsla, fonā dzirdama baisi stindzinošā skaņa līdzīga kā filmā. Kaut pats Svešais nekur neparādījās, tomēr mani nepameta sajūta, ka tūlīt tūlīt viņš būs klāt. Jumpscare efektu pastiprināja arī tas, ka telpa bija izolēta un kaut arī ārā bija maijs iekštelpā bija stindzinoši vēss. Braucot mājup, ik pa laikam atskatījos, vai kāds neseko.
Dinner in the sky un Dinner in the Dark domājams ir pamēģinājuši daudzi no mums. Vēl salīdzinoši nesen tāda iespēja bija arī Rīgā. Savukārt Maldivās ir slavenais IThaa zemūdens restorāns, kas lepojas ar pasaulē pirmā stikla zemūdens restorāna nosaukumu. Tas atrodas 16 pēdas (nedaudz mazāk par 5 m) zem jūras līmeņa Conras Maldives Rangali Insland viesnīcā. Tajā piedāvā ikrus un omāru - tikai dažus ēdienus, toties ar iespēju vērot okeānu 180 grādu panorāmā. Stundas lidojuma attālumā ir Atrium bārs Berlīnē, kas atrodas zem pasaulē lielākā cilindriskā akvārija viesnīcas Radisson Blu vestibilā. Bāra apmeklētāji var malkot kokteiļus un ēst kūkas, skatoties uz akvāriju, kas pildīts ar 264 172 litriem ūdens un vairāk nekā 1500 zivīm.
Ja vēlaties, lai jūs apkalpo mākslīgais intelekts, jādodas uz Taizemi, kur atrodas slavenais Hajime robotu restorāns. Savukārt seksuālas fantāzijas rosinošs ir restorāns Penis jeb Guo Li Zhuang Pekinā, kur visi ēdieni tiek pasniegti cilvēku dzimumorgānu formā un ir gatavoti no dzīvnieku tēviņu dzimumorgāniem, piemēram, zirga, vērša, ēzeļa, suņa, brieža, āža, auna un čūskas. Pirmo restorānu atvēra 1956. gadā Atlantas pilsētā Amerikā ķīniešu kvartālā par godu Džeisona Guo Guo ģimenes 7 paaudzes vecākā dēla piedzimšanai. Guo Li Zhuang restorāns Pekinā tika atvērts 2006. gada novembrī. Kopš tā laika restorāni ir atvērti vairākās vietās Pekinā. Restorāna nosaukums cēlies no tā dibinātāja uzvārda (Guo), viņa sievas (Li) uzvārda, kā arī viņa dēla segvārda (Džuang) un burtiski nozīmē "spēks katlā ”. Tiek uzskatīts, ka ēdieni ir gatavoti ar ārstnieciskiem noslēpumiem, kas nodoti Guo ģimenei no paaudzes uz paaudzei, un tiem bieži tiek doti poētiski nosaukumi, piemēram, "Zelta Budas būtība”, “Phoenix Rising”, “Jasmīna ziedi 1000 slāņos”, “Meklējiet dārgumu tuksneša smiltīs”.
Āzija šajā ziņā ir radoša, jo, piemēram, Taivānā ir smalks restorāns, kur ēdiens tiek servēts tualetes podos.
Teiciena autors ir slavenais psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids. Un to var attiecināt arī uz ēdienu - tā garšu un izskatu jeb dažreiz banāns ir tikai banāns un nevis Vorhals. Un ikdienai tas arī piestāv. Grūti iedomāties mājsaimnieci, kura katru rītu ģimenei pasniegtu gastronomiskus šedevrus vai radītu iluzoru fantāziju. Bet par laimi dzīvē ir arī brīvdienas, kad no ierastās rutīnas varam izplest spārnus un dzert šampanieti vannā no rīta.
