“Jaunajam Rīgas teātrim nav plāna tuvāko piecu gadu laikā kļūt par Eiropas vai pasaules labāko teātri. Mums nav šādas provinciālas tieksmes. Mēs to “izslimojām” jau pirms apmēram 15 gadiem, kad tiešām arī kļuvām par Eiropas teātri. Mūsu vienīgā ambīcija ir spēlēt teātri savam, Latvijas, skatītājam,” uzsākot jauno teātra sezonu, saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
JRT šīs sezonas devīze ir: Teātris, kas palīdz dzīvot. “Jau pagājušajā sezonā sākām domāt par to, kā radīt tādas izrādes, kas cilvēkus nevis smacē un spiež pie zemes, bet palīdz viņiem dzīvot vieglāk,” uzsver Alvis Hermanis.
Jau septīto gadu JRT ir prom no savām mājām, taču ir liela cerība, ka šīs sezonas laikā teātris beidzot atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā 25. Celtnieki un pasūtītājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” apliecina, ka darbi rit pēc plāna, kas paredz ēkas nodošanu ekspluatācijā šī gada decembrī.
Šobrīd ir paveikti 84% no visiem paredzētajiem remonta darbiem un, balstoties uz solījumiem, Lāčplēša ielas teātra atklāšana skatītājiem ir paredzēta 2024. gada martā.
Jaunās sezonas atklāšanas preses konferencē JRT mākslinieciskais vadītājs atzina, ka viņam ir mazliet deja vu sajūta -, jo preses konferencē jau pirms pagājušās sezonas viņš teica, ka šī ir pēdējā sezona trimdā, ka teātris tūliņ atgriežas savās vēsturiskajās telpās…
“Tagad ir līdzīgs noskaņojums, jo būvniecības darbi Lāčplēša ielā ir acīmredzamā finiša taisnē. No trim spēles laukumiem divi - abas jaunās zāles - jau ir gatavi, var spēlēt izrādes kaut vai rīt. Mēs uzticamies būvnieku solījumiem, cerot, ka visi iesaistītie savus solījumus pildīs un šīs sezonas laikā mēs tur tiešām atgriezīsimies. Līdz ar to pavasarī izsludinātais JRT jauniestudējumu streiks, kura laikā tika atlikti visi jauniestudējumi, ir beidzies,” paziņo Alvis Hermanis, uzsverot, ka arī jauniestudējumu streika laikā teātris turpināja strādāt un iestudēt jaunas izrādes, un 2023./2024. gada teātra sezonā JRT Miera ielā pie Dzemdību nama tas piedāvās skatītājiem piecus jauniestudējumus.
JRT jaunā sezona tiks atklāta ar diviem jaunajiem režisoriem. Pirmā pirmizrāde plānota 8. septembrī Mazajā zālē un tā būs JRT jaunā aktiera Gerda Lapoškas režijas debija - viņa paša sarakstītā “Pelēka vasara, saulaina ziema”.
“Mūsu jaunais aktieris Gerds Lapoška, izrādās, “slepus” arī lugas raksta, un es viņu iedrošināju pašam savu gabalu arī režisēt. Diezgan loģiski, ka jauniešu izrādes iestudē jaunieši, nevis “vecie pūpēži”,” nosaka JRT mākslinieciskais vadītājs.
“Tā arī bija, ka Alvis, izlasījis lugu, man jautāja, kurš to varētu iestudēt. Kad teicu, ka tas varētu būt viņš, Alvis atteica, lai iestudēju pats. Tā netīšām un no manas puses vieglprātīgi šis piedzīvojums ir sācies,” saka Gerds Lapoška, atklājot, ka arī jauniestudējuma žanrs ir “piedzīvojums”.
Iedvesmojoties no franču “jaunā viļņa” autorkino, galvenokārt no Fransuā Trifo un Žana Lika Godāra filmām, kā arī Johana Volfganga fon Gētes, Ernesta Hemingveja un Džeroma Deivida Selindžera darbiem, Gerds Lapoška kopā ar Matīsu Ozolu ir radījuši savu stāstu par jaunu cilvēku sajūtām šajā pasaulē. Par viņu mēģinājumiem saprast, kā ir jādzīvo, un kas ir šī pasaule, kurā mēs dzīvojam.
“Skaidrs, ka tā ir jaunība, maksimālisms, kļūdīšanās, romantika, mīlestība, banalitātes. Tāpat kā franču “jaunā viļņa” kino ir piedzīvojums, kas jauc realitātes un rotaļājas ar tām, arī mēs grasāmies doties piedzīvojumā, kas būs gan drāma, gan komēdija, gan “spriedzes filma”, gan “gangsterfilma”, gan strīdi un sarunas. Ceru, ka skatītājiem būs elpu aizraujoši un arī skaudri,” saka jauniestudējuma autors un režisors.
Jauns rakstnieks vārdā Klements dzīvo savu ierasto ikdienu, gaidot no dzīves “sižeta pagriezienu”, un mēģina uzrakstīt savu pirmo romānu. Viņa draugi Žaks un Gregorijs turpina rakstīt slejas avīzei un fotografēt reklāmas, viņa māte turpina dejot baletu, Bella turpina diriģēt zēnu kori, taču Klements izdomā savu un visu dzīves pārvērst “piedzīvojumā”. Lomās: Matīss Ozols, Agate Krista, Guna Zariņa, Dāvids Pētersons un Jānis Grūtups.
“Plāns par jaunajiem režisoriem man ir diezgan skaidrs: JRT Lāčplēša ielā būs trīs zāles, katrai būs savs nosaukums un arī skatītāji tos varētu “piesavināties” - būs vecā jeb vēsturiskā zāle ar gandrīz piecsimt vietām un divi Black Box - Jaunā zāle ar 250 vietām un Mazā zāle ar simt vietām, kas arī būs paredzēta jaunajiem režisoriem. Tur nebūs ”spiediens uz kasi”, tur taps izrādes ar mazu budžetu. Mēs visi kādreiz tā sākām - arī manai pirmajai izrādei budžets bija 50 latu, piemēram,” atgādina Alvis Hermanis.
Nākamā JRT jaunās sezonas pirmizrāde plānota 15. septembrī Kamerzālē - “Milžu cīņas”. Autore un režisore - Marija Linarte.
“Pagājušās sezonas laikā daži mūsu trupas aktieri laiku pa laikam nenāca uz mēģinājumiem, pazuda uz ilgāku laiku, jo… iestājās Zemessardzē. Tas iedvesmoja veidot izrādi par šo tēmu,” saka JRT mākslinieciskais vadītājs.
Izrāde ir dokumentāls stāsts par depresiju, par pārdzimšanu, par to, kā ir būt šobrīd un ne tikai būt, bet arī dzīvot. Tā ir varones Annas dienasgrāmata, kur viņa apraksta savu nokļūšanu dienestā.
Pasaule piedzīvo neaptveramas pārmaiņas, bet kas notiek ar cilvēku tajā visā? Par to arī izrāde.
Lomās: Inga Tropa un Jānis Grūtups.
“Skatītājam nav jābaidās, ka izrāde būs vienīgi par dienestu un Zemessardzi. Man ir trīsdesmit gadu, un es rakstīju trīsdesmigadnieka attiecībām ar šo jauno pasauli, kurā dzīvojam - kas esam paši sev, kas mums ir pasaule, kas mums ir valsts, kas mums ir drošība. No manas puses - super godīgs darbs, ko gribu saukt par dienasgrāmatu,” saka Marija Linarte. “Godīgi sakot, tas ir veltījums divām manām lielām mīlestībām - dienestam un teātrim,” viņa piebilst.
“Biju uzaicināts noskatīties vienu caurlaidi. Tas ir ļoti profesionāli, cienījams darbs. Un īstenības klātbūtne ir kaut kas jauns. Aktieri jau parasti izliekas par tiem, kas viņi nav, un tas vienmēr ir drusku šaubīgi, bet šajā reizē viņiem visiem ir ļoti spēcīgs arguments - viņi zina, par ko viņi runā. Jo visa šī iestudējuma radošā komanda - Marija, Inga Tropa un Jānis Grūtups - ir Zemessardzē,” piebilst Alvis Hermanis.
Režisora Alvja Hermaņa pirmais šīs sezonas iestudējums plānots JRT Mazajā zālē 11. oktobrī. Tā būs izrāde “Pelikāni un vīnogas”, kas veidota pēc amerikāņu rakstnieka Reksa Piketa (Rex Pickett) lugas “Sānceļi” (Sideways, 1998), kas ir road movie žanrā uzrakstīta smeldzīga komēdija par četrdesmitgadnieku krīzi.
“Šis darbs pasaulē kļuva slavens kā filma “Sideways” (2004). Tas ir komēdijžanrs, bet tā ir tā saucamā gudrā komēdija, mans mīļākais žanrs, kas ir vienlaikus izklaidējošs, emocionāls un kaut kas pavisam nopietns. Mūsu izrāde balstīta nevis uz filmas scenāriju, bet uz romānu,” stāsta Alvis Hermanis, piebilstot, ka šī romāna ekranizācija, starp citu, dažos reitingos ierindota starp 100 visu laiku labākajām amerikāņu filmām. 2005. gadā tā izpelnījās piecas Oskara nominācijas un tika pie ASV Kinoakadēmijas balvas par labāko scenāriju.
Pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem visā pasaulē par 20% kritās “Merlot” vīna šķirnes patēriņš un savukārt par 20% cēlās “Pinot Noir”, jo - tāda bija romāna varoņu gaume.
Divi vīrieši dodas ceļojumā pa Kalifornijas vīna darītavām, kur satiek divas sievietes. Vienlaicīgi šis ir ceļojums vīna pasaulē, kas kļūst par poētisku metaforu amerikāņu Čehova intonācijā uzrakstītajai melodrāmai. Lomās: Jānis Skutelis, Ivars Krasts, Jana Čivžele, Inga Tropa, Elita Kļaviņa, Ritvars Logins un Lolita Kurpniece. Uz pirmizrādi JRT solījies ierasties arī romāna autors Reks Pikets.
“Mēs teātrī esam diskutējuši, vai ir labi, ka tagad komēdijas taisām vairāk nekā “vecos laikos”. Es gribu teikt, ka ir komēdijas un ir gudrās komēdijas, kas vienlaikus gan izklaidē, gan rada emocionālu pārdzīvojumu, gan liek par kaut ko nopietni padomāt, un neviens no šiem komponentiem nav svarīgāks, visi ir vienlīdz svarīgi,” saka režisors Alvis Hermanis. Tāds žanrs viņam vienmēr bijis pats svarīgākais. “Revidents”, “Garā dzīve”, “Latviešu mīlestība” - viņam tās visas ir gudrās komēdijas.
“Šodien noskaņojums sabiedrībā ir diezgan depresīvs, šeit, Rīgā, noteikti, tāpēc skatītājam teātrī ir jāizklaidējas,” uzskata Alvis Hermanis.
Tas ir aizspriedums, kas nāk no “vecās padomju savienības”, ka izklaide teātrī ir kaut kas otršķirīgs. “Anglosakšu pasaulē, piemēram, ir pilnīgi otrādi - entertainment jeb izklaide ir izejas punkts. Tas vispār nav apspriežams, tas ir pats par sevi saprotams, ka māksla vispirms ir izklaide, un tā jau ir profesionāli augstākā klase tai “sabūvēt klāt” vēl ko citu,” uzskata JRT mākslinieciskais vadītājs.
Arī nākamā JRT pirmizrāde “Fēlikss, Anatolijs un Ilona” būs gudrā komēdija - tās autore ir dramaturģe Justīne Kļava, kuras luga “10 iemeslu apciemot Kauci” Gata Šmita režijā savu pirmizrādi JRT piedzīvoja 2022. gada pavasarī. Režisors - Aiks Karapetjans. Pirmizrāde JRT Lielajā zālē - 20. oktobrī.
“Aiks Karapetjans ir pazīstams kā kinorežisors. Man ir diezgan liela vilšanās teātra režisoros, bet tā gan nav tikai Latvijas problēma. Nav, kam piezvanīt, teātra režisori - tā ir problēma. Tāpēc tagad daudz vairāk paļaujas uz kino režisoriem,” saka JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka piedāvājumu iestudēt izrādi viņš izteicis arī kinorežisoram Jurim Poškus, un viņam esot tāda interese.
“Kinorežisoram ir daudz vairāk tā, ko mēs saprotam ar amata prasmēm. Ja mēs nerunājam par teātra izrādēm, kas notiek pagrabos un mazās zālītēs, tad režisoram tomēr ir vajadzīgas zināmas amata prasmes,” piebilst Alvis Hermanis.
“Kad kopā ar Justīni sākām strādāt pie stāsta - es pat neminēšu oriģinālmateriāla nosaukumu, jo no tā gandrīz nekas nav palicis -, sapratu, ka ļoti gribētu parunāt par deviņdesmitajiem gadiem. Paskatīties, kādi bijām tajā laikā,” saka Aiks Karapetjans. Centrālā tēma, par ko viņš grib runāt, ir samierināšanās ar to, ka sapņi nekad nepiepildīsies. “Šī tēma “ēd” manu apziņu, un man vajag no tās “tikt vaļā”, radot ļoti dusmīgu un reizē smieklīgu traģikomēdiju. Manuprāt, mums ar Justīni tas ir izdevies. Es neteiktu, ka ļoti precīzi, jo mēs nemēģinām imitēt realitāti - tas būs mazliet hiperbolizēts stāsts pat ro, kā cilvēki mēģināja īstenot savus sapņus. Pat tos, kas nebija saistīti ar nākotni, bet tieši ar pagātni, lai cik absurdi tas neizklausītos,” stāsta topošā jauniestudējuma autors, paužot cerību, ka skatītājam nebūs bail paskatīties uz sevi no malas.
Kādā 1995. gada novakarē aizdomīgā Rīgas bārā bijušais Skrundas lokatora inženieris Anatolijs un viņa sieva Ilona satiek noslēpumainu vīrieti vārdā Fēlikss. Nupat iepazītais svešinieks piedāvā ne vien cienījamu vietu jaunā laikmeta sabiedrībā, bet arī apņemas piepildīt abu kvēlākos sapņus. Vai Anatolijs būs gatavs atteikties no savām vērtībām, lai dāvātu iespēju vismaz Ilonai īstenot visu mūžu lolotu sapni? Traģikomēdija vēsta par izmisīgiem centieniem pielāgoties mežonīgajiem deviņdesmitajiem, nezaudējot ideālus. Lomās: Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Marija Linarte, Kaspars Znotiņš un Jevgēnijs Isajevs.
Kad kādā no mēģinājumiem aktieris Kaspars Znotiņš režisoram jautājis, vai šajā izrādē ir kaut kas, par ko viņi nesmejas un neņirgājas, Aiks Karapetjans atteicis, ka ir gan - tā ir mīlestība. “Tas nenozīmē, ka mēs dziedāsim par mīlestību, bet mīlestība šajā izrādē būs visnopietnākā līnija,” atklāj režisors.
“Kad izlasīju šo lugu, sapratu, ka kaut ko tik traku un tik brīvu latviešu valodā vēl nekad nebiju lasījis. Es apskaužu Aiku, ka viņš režisēs kaut ko tādu,” piebilst Alvis Hermanis.
JRT mākslinieciskais vadītājs cer, ka pēdējā pirmizrāde Miera ielā būs viņa paša iestudētā “Kurlmēmo zeme” - JRT Mazajā zālē 14. novembrī. Autori - Renata Ļitvinova un Valerijs Todorovskis. Izrāde, kurā Čulpana Hamatova latviešu valodā skatuves versijā atgriezīsies 1998. gadā Valērija Todorovska uzņemtajā filmā “Kurlo zeme” (Страна глухих), ar kuru viņa savā laikā kļuva slavena kā aktrise.
Pēc Renatas Ļitvinovas romāna veidotais stāsts par kurlmēmo mafiju Maskavā šodienas kontekstā ieguvis jaunu jēgu.
Lomās: Čulpana Hamatova, Kaspars Znotiņš, Lolita Kurpniece un Toms Harjo.
”Šī izrāde būs satikšanās ar šo filmu. Čulpana Hamatova atgriezīsies tajā pašā stāstā, tajā pašā lomā, tikai pagājuši ir divdesmit pieci gadi,” stāsta Alvis Hermanis. “Esmu saņēmis piekrišanu gan no Renatas Ļitvinovas, gan no Valērija Todorovska, gan no filmas producenta Sergeja Ļivņeva, kurš, starp citu, jau trīs gadus dzīvo Latvijā. Todorovskis dzīvo Losandželosā, Renata - Parīzē, viņiem “visi papīri ir tīri”, kas šobrīd ir ļoti svarīgi.
Es nespētu sadarboties ar krievu māksliniekiem, kuri vēl nav izdomājuši, kurā pusē viņi stāv,” norāda JRT Mākslinieciskais vadītājs.
Biļetes uz izrādēm oktobrī un novembrī, kā arī visiem jauniestudējumiem būs pieejamas no 22. augusta.
Nākamie jauniestudējumi tiks piedāvāti jau Lāčplēša ielā. Darbs pie tiem uzsākts iepriekšējās sezonās un to izrādīšanas secība būs atkarīga no tehniskajiem apstākļiem, atgriežoties vēsturiskajā ēkā.
Pirmā izrāde, ar kuru tiks atklāta JRT vēsturiskā skatuve Lāčplēša ielā, būs izrāde “Sapņu tulkotāju sekta”. Tās pamatā ir serbu rakstnieka Milorada Paviča romāns “Hazāru vārdnīca”. Izrādes režisors būs Alvis Hermanis un tajā piedalīsies visi JRT trupas aktieri.
Jauno sezonu JRT uzsāk ar 26 aktieru lielu trupu. Diemžēl pagājušajā sezonā teātris zaudēja aktrisi Regīnu Razumu (22.09.1951.-14.04.2023.), un no teātra ir aizgājusi jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska. “Starp mums runājot, nav arī žēl. Es vēl kaut ko pateiktu, bet varbūt nevajag. Tā nav tēma. Protams, lai strādātu teātrī, ir jābūt teātra patriotam. Ja cilvēks nav patriots, labāk lai viņš iet projām ātrāk nekā vēlāk. Tas arī skaidrs,” nosaka JRT mākslinieciskais vadītājs.
“Lāčplēša ielā ir mērķis katru vakaru spēlēt visās trīs zālēs vienlaicīgi. Vai tur pietiks ar 26 aktieriem, grūti paredzēt. Varbūt nepietiks, varbūt aicināsim talkā vēl kādu,” viņš piebilst.
Jauniestudējumi, kuri plānoti Lāčplēša ielā: “Idiots. Sākums” (Fjodors Dostojevskis), “Arkādija” (Toms Stopards), “Bendes” (Mārtins Makdona), “Mazās lapsiņas” (Liliana Helmane), “Stikla zvērnīca” (Tenesijs Viljamss), “Latvijas glābšanas aģentūra” (Alvis Hermanis, Jānis Joņevs), “Slepkavība zoom(ā)” (Božena Celma), “Kad beidzot būs atkal tā, kā nekad nav bijis” (Joahims Meijerhofs, Gundars Āboliņš), “Latviešu mīlestība Nr.2” (JRT aktieri), “Labas asinis” (Inga Ābele). Plašāka informācija par šiem iestudējumiem (režisori, aktieru sastāvs, pirmizrāžu datumi) tiks publiskota vēlāk.
Plānots, ka jau decembrī skatītāji varēs iegādāties biļetes uz pirmajiem jauniestudējumiem Lāčplēša ielā 2024. gada martā.
