Bens Latkovskis / Autori

Valsts kontroles (VK) starpziņojums “Vai pašvaldību elektroautobusu pasākums īstenots lietderīgi?” revīzijas “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē” ietvaros izgaismojis vairākas būtiskas lietas.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.

Skandāls, kurš izcēlās pēc tam, kad pašreiz Itālijā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam neļāva piedalīties skeletona sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti karā bojā gājušie ukraiņu sportisti, kārtējo reizi izraisīja diskusijas par sporta vietu pasaulē. Par sporta saistību ar politiku, naudu, morāli, ētiku un cilvēces patieso, nevis iedomāto humānismu. Proti, par liekulību, divkosību un morāles standartiem.

Aso ZZS un “Progresīvo” pretstāvi koalīcijā un tātad arī valdībā neviens vairs necenšas kaut kā slēpt. Gandrīz vai otrādi. Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, abas partijas cenšas pēc iespējas skaidrāk pozicionēties, lai nevienam nebūtu ne mazāko šaubu – mums ar “viņiem” nav nekā kopīga. Izņemot, klusi nodurot acis, būšanu kopā vienā valdībā un koalīcijā.

Mūsdienās par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm kļuvusi projektu ekonomika. Arvien vairāk “inteliģento” profesiju aizvieto mākslīgā inteliģence (artificial intelligence), līdz ar to par vēlamāko profesiju kļūst “projektu naudas apgūšanas” specialitāte. Tiesa, ne mazāk pieprasīta ir “naudas dalīšanas” specialitāte.

Par spīti politiķa Jāņa Urbanoviča ārējai nelīdzībai ar Holivudas megazvaigzni, leģendāro filmu “Neiespējamā misija” galveno varoni Tomu Krūzu, viņiem ir vairākas būtiskas līdzības. Abi ir pieredzējuši savas jomas meistari, kuri gadu desmitiem nodarbojas ar dažādu “neiespējamo misiju” veikšanu.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī,  uzdeva Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus.  Šis aizliegums stājas spēkā 7. februāra pusnaktī. Pārkāpējiem draud naudas sods līdz 100 eiro.

Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.

Laiku pa laikam parādās runas par atsevišķu uzņēmumu un iestāžu vadītāju lielajām algām. Daudzi ir neizpratnē: kāpēc, teiksim, kādas augstskolas rektors vai kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs saņem ierindas cilvēka uztverē astronomisku algu. Turklāt nav runa par cilvēkiem, kuri vada kādu kompāniju asas konkurences apstākļos, kā, piemēram, “airBaltic”, bet gan, teiksim (tikai ilustrācijai), “Augstsprieguma tīklu”, kas faktiski atrodas monopolstāvoklī.

Šogad ziema padevusies salta. Cilvēki ir satraukušies par lielajiem apkures rēķiniem, kuri viņiem būs jāmaksā par siltumu. Vienlaikus šogad paredzētas Saeimas vēlēšanas, un politiķi labprāt gribētu sevi uzdot par dižiem tautas glābējiem. Piemēram, piešķirot dāsnas kompensācijas par “auksto ziemu”.

ASV Tieslietu ministrijas piektdienas pēcpusdienā (šāds izvēlētais laiks nav tikai Latvijas politiķu izgudrojums) publicētie “Epstīna faili” vairāk nekā 3,5 miljonu (!) lappušu apjomā gluži sagaidāmi izraisīja ne tikai ASV, bet visā pasaulē milzu informatīvo sprādzienu. Visā pasaulē, jo šajos dokumentos atrodami ne tikai ievērojamu ASV figūru vārdi, bet arī visdažādākās saites ar citām pasaules valstīm un turienes cilvēkiem. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Par “Rail Baltica” Latvijas posmu atbildīgās “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja Māra Dzelmes publiski nodemonstrētā nespēja nosaukt četras stacijas, kuras tikšot būvētas “Rail Baltica” pirmajā kārtā, izsauca lielu sabiedrības sašutumu. Cilvēks, kuram pamata atalgojums (bez papildu piemaksām) ir 6275 eiro mēnesī, nevar nosaukt, ko pats būvēs.

Ārpolitika reti kad ir kādas valsts priekšvēlēšanu procesa prioritāte. Latvija var kļūt par vienu no šādiem retiem izņēmumiem. Tiesa, Latvijas gadījumā tā nav tīra ārpolitika, bet tomēr. Runa ir par Latvijas politiķu ģeopolitisko orientāciju.

Šodien Saeima lems par ASV prezidenta Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas piešķiršanai. Uzreiz jānorāda, ka šis ir izteikts iekšpolitisks balsojums. Tam nav nekāda sakara ar reālo Nobela miera prēmiju, par kuras došanu vai nedošanu šobrīd pat netiek runāts.

Ķiršu dziesmu svētku organizētāji nolēmuši pāriet pretuzbrukumā. “Facebook” konta “Manai Dzimtenei” laika joslā viņi publicējuši ierakstu, kurš sākas ar šķietami naivu, bet patiesībā nekaunīgi melīgu un maldinošu jautājumu: “Vai aizliegsim visus pasākumus, kuros Maestro personīgi nepiedalīsies?”

Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”

Saeimas rīkotā konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, visticamāk, būtu pagājusi visnotaļ nemanāmi, ja ne “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas visai negaidītais aicinājums būt gataviem ātri un efektīvi sarīkot jaunas vēlēšanas, ja būs bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Nupat Davosā tika parakstīts ASV prezidenta Donalda Trampa iniciētās “Miera padomes” dibināšanas protokols. Šī “Miera padome” tiek veidota kā alternatīva līdzšinējai Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), kura sevi ir izsmēlusi un kļuvusi par bezjēdzīgu, neko nelemjošu birokrātisko struktūru, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt lielam skaitam birokrātu vieglu un labi apmaksātu darbu Ņujorkā.

ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.

Eiropas Revīzijas palāta publicējusi ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras lielo projektu izmaksām un termiņiem. Par mūsu “Rail Baltica” ziņojumā teikts: projekta pirmā kārta (viena sliežu līnija visā garumā) līdz 2030. gadam netiks realizēta. Beigu termiņš nav precizēts. Savukārt “Rail Baltica” aplēstās izmaksas kopš projekta sākuma pieaugušas par 291%.

Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.

Šis Latvijā ir lielo vēlēšanu gads. Ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek “cepts” kārtējais politiskais pīrāgs, ar kādu mums būs nākamie četri gadi jādzīvo. Šoreiz šīs vēlēšanas notiek otrajā gadā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu “pārbūvi”.