Bens Latkovskis / Autori

Skats uz jebkurām vēlēšanām būtiski atšķiras, ja tās tiek vērotas no politiķu skatu punkta vai no valsts un sabiedrības skatu punkta. Arī dažādiem politiķiem un dažādām sabiedrības grupām šis skatījums var stipri atšķirties. Vieniem politiķiem vēlēšanas ir bezmaz vai dzīvības un nāves jautājums, kamēr citiem labi (jautri) pavadīts laiks, sava veida piedzīvojums, bet citiem ikdienišķs darbs.

Neskaidrības ar partijas “Suverēnā vara” līderes Jūlijas Stepaņenko Krievijā dzīvojošā tēva gandrīz 420 000 eiro vērtajiem dāvinājumiem (nauda – 239 598,05 eiro un dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā) politiķei izraisa virkni jautājumu. Gan pašai Stepaņenko, gan Latvijas valsts drošības, finanšu uzraudzības un arī citām iestādēm.

Tagad, īsi pirms vēlēšanām, Saeimas deputāti stāsta, ka vispār jau viņi atbalstot parlamentāriešu transporta un mājokļa īres kompensāciju sistēmas pārskatīšanu. Šur tur, iespējams, derēto šo to pamainīt, jo Leilas Rasimas gadījums atklājis nepilnības šajā sistēmā. Bet varbūt nevajag samainīties sīknaudā un drosmīgi jāiet tālāk? Varbūt šī “kompensāciju sistēma” jālikvidē?

Vēl pirms dažiem mēnešiem šķita, ka “airBaltic” ir visi priekšnoteikumi kļūt par jaunās Andra Kulberga valdības klupšanas akmeni. Kulbergs jau pirms kļūšanas par premjeru bija stingri pateicis – valsts naudu aviokompānijā “grūst iekšā” nedrīkst. Uzsākot vadīt valdību, viņš šo pozīciju nemainīja. No budžeta tur vairs nekas guldīts netiks, lai cik niecīgas būtu aviokompānijas izredzes izķepuroties no finanšu grūtībām pašai saviem spēkiem.

Svētdienas rīta ziņa par to, ka ZZS valde steidzami atsaukusi labklājības ministru Reini Uzulnieku no amata un piedevām arī izslēgusi no partijas (ko tik vienkāršotā veidā nemaz nevar izdarīt), izsauca zināmu neizpratni. Ko tad Uzulnieks tādu ir sastrādājis, ka atbrīvošanās no viņa notiek tik strauji?

Republikāņu partijas kongresā Dalasā ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktais solījums katram pieaugušajam ASV pilsonim izmaksāt 5000 ASV dolāru lielu, kā viņš pats to nodēvēja, “Trampa dividendi”, ja Republikāņu partija pēc vidustermiņa vēlēšanām saglabās vairākumu Kongresā, ir izraisījis zināmu neizpratni visā pasaulē: vai tad tā arī var?

Rīgas konference godam aizvadīta. Kādi secinājumi? Vispirms jāsaprot, kāda ir šādu konferenču jēga un mērķis. To galvenā ideja ir pulcināt atzītus nozares ekspertus, politiķus, viedokļu līderus un kopīgi veidot politisko izpratni par pasaulē vai noteiktā reģionā notiekošajiem procesiem. Šo izpratni ne tikai veidot, bet arī izplatīt un nostiprināt publiskajā telpā.

Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus vajadzībām un darba atļauju iegūšanas sistēmas efektivitāti. Izrādās, Latvijā neesot skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Ak tu mūžs, kāds pārsteigums. Kas gan to būtu domājis?

Tiem, kuriem Ķīnas un Nepālas pierobežā pazuduši tuvinieki, bez tīri cilvēcīgā pārdzīvojuma jāsaskaras arī ar virkni sarežģītu praktisku un juridisku jautājumu tepat Latvijā. Galvenā problēma saistās ar pazudušo “bez vēsts” statusu.

Vakar publicētie PISA vispārējā izglītības līmeņa pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu un lasītprasmju līmenis strauji krīt. Šajā pētījumā, kurā piedalās 90 valstis un simtiem tūkstošu skolēnu, tiek pārbaudītas 15 gadus vecu skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, matemātikā (šogad arī datorzinātnēs), kā arī viņu lasītprasme. Šāds pētījums tiek veikts ik pēc trijiem gadiem jau kopš pagājušā gadsimta laikiem, līdz ar to dodot iespēju skaidri iezīmēt tendences.

Svētdien notikušajās vēlēšanās Vācijas zemē Saksijā-Anhaltē pārliecinoši uzvarēja partija “Alternatīva Vācijai” (lietosim starptautiski pieņemtos saīsinājumus, AfD), kura ieguva 43,8% balsu. Tomēr ar iegūtajām 39 vietām viņiem pietrūkst trīs mandātu, lai iegūtu absolūto vairākumu 83 vietu vietējās zemes parlamentā (landtāgā).

Mazāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām viena no “Apvienotā saraksta” (AS) nozīmīgākajām partijām “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) sasauca kongresu. Tajā vairākkārt tika uzsvērts, ka “esam pārliecinoši reitingu līderi” un šo iespēju nedrīkst izniekot.

Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus regulāri notiek dažādu līmeņu vēlēšanas, taču lielas skaidrības par to, par ko īsti šajās vēlēšanās tiek lemts, nav. Viena no versijām – izvēlamies tos politiskos spēkus, kuri būs pie varas nākamajā vēlēšanu cikla periodā, un no tiem tālāk konkrētus politiķus. Bet kur tad lemšana par savas valsts vīziju, par to, uz kuru pusi virzīsies valsts? Par to, kādu mēs gribam redzēt Latviju tuvākā un tālākā nākotnē?

Ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, par Andra Kulberga valdības pirmajām simt dienām varētu arī nerunāt, jo tāpat šī valdība pēc vēlēšanām beigs darbu un tiks veidota jauna. Taču, tā kā ir liela varbūtība, ka arī pēc vēlēšanām Kulbergam tiks uzticēta jaunās valdības vadīšana, tad ir jēga izvērtēt, kā viņam līdz šim ir sekmējies ar šo darbu. Kādi ir plusi un it īpaši mīnusi, no kuriem būtu vēlams izvairīties nākotnē?

Pēdējās dienās strauji saasinājušās koalīcijas partiju – “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – attiecības. Šie abi politiskie spēki, kuri vēl nesenā pagātnē bija tuvākie sabiedrotie, saķērušies asā politiskā boksa klinčā.

Premjera ārštata padomnieks  stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus, komentējot Latvijas Bankas ekonomista, LU asociētā profesora Oļega Krasnopjorova rakstu “Ceļā uz Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju”, platformā “X” norādījis, ka Latvijā trūkstot 8000 metinātāju.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un sarunām ievirzoties šo vēlēšanu gultnē, arvien biežāk nākas dzirdēt frāzes: nav par ko balsot, tāpēc uz vēlēšanām nemaz neiešu. Nejūtos tiesīgs šiem cilvēkiem kaut ko pārmest, jo šo sajūtu “nav par ko balsot” ir sajutis gandrīz ikviens, kurš, pats nebūdams aktīvi “iekšā”, piedalās politiskajā procesā kā vienkāršs vēlētājs. Gribu tikai atgādināt, ka aiziet nobalsot ir zināma cieņas izrādīšana pret valsti, kurā cilvēks dzīvo, un līdz ar to arī cieņas izrādīšana pašam sev.

Šonedēļ “Eiropas dzelzceļa līnijas” prezentēja jaunās Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses būvi. Tiesa, pagaidām tā vilcienu pasažieriem nebūs pieejama, jo tur, kur vajadzētu būt sliežu ceļiem, sliedes vēl nav. Paredzēts, ka vilcienu satiksmi šajā stacijas daļā atklās 2028. gada vidū (ar vecā platuma sliedēm). Līdz tam šī būve līdztekus slavenajam Daugavas pālim kalpos kā kārtējais piemineklis Latvijas infrastruktūras plānošanas īpatnībām.

CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.

Lai arī kādam varbūt šķiet, ka nesenās vētras izraisīto krīzi Latvijas Radio (LR) un plašākā izpratnē visā Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) ir sekmīgi izdevies novērst, tas ir, atrisināt bez nopietniem zaudējumiem amatpersonu līmenī, notikušā ilgtermiņa sekas atrodas vēl tikai iedīgļa stadijā.

Divas dienas pēc vētras, kuras dēļ viens 36 gadus vecs vīrietis gāja bojā un ap 277 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, amatpersonu pusē ir viens amatu zaudējušais. Tas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kurš atkāpies. Visi pārējie, kuri atbildīgi par krīžu novēršanu, profilaksi un normālas dzīves straujāku atjaunošanu, pagaidām palikuši amatos.

Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība vienmēr ir skaitījusies neatņemams pretkorupcijas sistēmas elements. Šo deklarāciju pieejamība nodrošina sabiedrības, mediju un citu pētnieku iespējas kontrolēt varas pārstāvju ienākumus, darījumus, saistības un interešu konfliktus. Tāpēc jo pārsteidzošāki bija premjera Andra Kulberga izteikumi viņa kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš rosināja pārskatīt šo valsts amatpersonu deklarāciju publisko pieejamību.