Valdošajā koalīcijā joprojām nav vienprātības, ko darīt ar “Rail Baltica”. No vienas puses, jābūvē. Lai tur vai kas. No otras puses – par kādu naudu? Kur ņemt naudu šīs būves finansēšanai, un, ja nauda atrastos, tad kam? Tieši kādai trasei?
Aizvadītajās brīvdienās ar dažu stundu atstarpi Baltijas jūrā tika bojāti divi sakaru kabeļi. Viens, kas savienoja Zviedriju ar Lietuvu, otrs savienoja Somiju ar Vāciju. Gandrīz vai sinhronais šo kabeļu bojājums liek domāt par iespējamo diversiju. Tieši tā to pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Briselē traktēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās devusi papildu iedvesmu viņa “faniem” arī citur pasaulē, tajā skaitā pie mums. Latvijā vietējie trampisti jūt spēku pieplūdumu un manāmi uzpūšas. Nu tik būs, jūs tūliņ visi velnu redzēsiet. “Vienotība”, bailēs trīciet, cietuma nāras pēc jums jau ilgojas, viņi draud.
Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.
Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.
Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumu “Rail Baltica” projekta īstenošanas lietā. Pirmajā daļā apskatījām pagātnē pieļautās kļūdas. Šoreiz centīsimies atbildēt uz galveno jautājumu: ja reiz šis projekts mums sagādājis tik lielas galvassāpes un izmaksā tik dārgi (pat aptuvenu skaitli šodien neviens nesauks), tad kad pa šo trasi kursēs solītie ātrvilcieni, un kad mēs beidzot varēsim baudīt šī projekta augļus?
Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.
Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.
Pirms sākt izvērtēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu “Rail Baltica” projekta lietā, tikai viena maza piebilde: ASV starpkontinentālā dzelzceļa trasi 3077 kilometru garumā, kas savienoja ASV austrumdaļu ar Klusā okeāna piekrasti – “Pacific Railroad”, uzbūvēja sešos gados: no 1863. gada līdz 1869. gadam. Ar tā laika tehnoloģiskajām iespējām. Mēs sešos gados esam tikai dažas stacijas uzsākuši būvēt un iebetonējuši Daugavā bēdīgi slaveno pāli.
Jāsaka, kā ir. Tādu sagrāvi, kādu ASV vēlēšanās piedzīvoja demokrātu partija un tās prezidenta amata kandidāte Kamala Harisa, nebiju gaidījis. Lai arī nojausma, ka republikāņu kandidāta Donalda Trampa izredzes ir lielākas, bija.
Lai arī ASV prezidenta vēlēšanās piedalās tikai ASV pilsoņi, to ietekme uz visu pasauli ir tik liela, ka arī citās valstīs cilvēki aktīvi dzīvo līdzi šīm vēlēšanām, izsakot atbalstu vienam vai otram kandidātam.
Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?
Otrdien, 5. novembrī, ASV izšķirsies, kurš kļūs par pasaules ietekmīgākās valsts prezidentu uz turpmākajiem četriem gadiem – Donalds Tramps vai Kamala Harisa. To mēs uzzināsim jau trešdien no rīta. Taču, pirms tas noticis, ir vērts padomāt: kā līdz tam nonācis, ka par ASV prezidenta krēslu cīnās divas šim augstajam amatam tik maz piemērotas personas. Vai tiešām starp 330 miljoniem amerikāņu nebija cienījamāku kandidātu?
Runājot par Latvijas mežu apsaimniekošanas politiku, jāuzsver vairākas lietas. Vispirms jāatzīst, ka Latvijā meži ir viens no tās nozīmīgākajiem dabas resursiem. Turklāt ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli un tīri estētiski. Ko vērta ir Latvijā raksturīgā ogu un sēņu lasīšanas tradīcija vien. Nemaz nerunājot par relaksējošām pastaigām mežā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds atteicies tikties ar Saeimas “Apvienotā saraksta” frakcijas deputātiem. Šis bija jau atkārtots aicinājums “Progresīvo” ministram skaidrot savu pozīciju par reakciju uz Krievijas drona ielidošanu Latvijā, “militarizētās tēlniecības kompozīcijas” izvietošanu pie Ādažu bāzes Kadagā un citiem jautājumiem.
Pirms Lietuvā notikušajām Seima vēlēšanām ar lielu varbūtību tika prognozēts valdošās konservatīvās partijas zaudējums, jo sociāldemokrāti bija reitingu līderi, taču tik smaga sakāve, kādu valdošie piedzīvoja šajās vēlēšanās, bija nedaudz negaidīta. Valdošā Ingrīdas Šimonītes un Gabrieļus Landsberģa partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, kam šobrīd Seimā ir 50 vietas (no 141), jaunajā Seimā ieguvusi tikai 28 mandātus.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, naktī no sestdienas uz svētdienu, atkal grozījām pulksteņus. Kā katru gadu. Divas reizes gadā. Marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Un tāpat kā katru gadu arī šoreiz izskanēja neskaitāmas sašutušo balsis. Cik ilgi vēl turpināsies šī bezjēdzība?
Pieredzējuši futbola līdzjutēji, kuri dzīvē redzējuši daudzas futbola spēles dažādās valstīs, ir vienisprātis. Latviešu futbola klubu vēsturē vēl nekas tamlīdzīgs nebija piedzīvots. Lai arī tika piedzīvots sāpīgs zaudējums. Rīgas RFS zaudēja Frankfurtes “Eintracht” ar rezultātu 0:1. Vienīgos vārtus mūsējie zaudēja 79. minūtē. Toties šī zaudējuma rūgtumu pilnībā atsvēra gan pati spēle, gan ar vienreizējā gaisotne ap to.
Ilggadējs laikraksta “The Washington Post” žurnālists, divkāršs Pulicera prēmijas laureāts (1973. un 2002. gadā), Votergeitas skandāla (kā rezultātā 1974. gadā atkāpās toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons) “uzracējs” (kopā ar Karlu Bernstīnu) Bobs Vudvords nesen laida klajā savu jaunāko grāmatu – “Karš”. Tajā viņš dienu pa dienai atsedz ASV politiskās vadības rīcību gan pirms, gan pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Uz BRICS valstu galotņu tikšanos, kas šajās dienās notiek Krievijā, Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, ieradušies ne tikai Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ēģiptes, Irānas, Turcijas un citu valstu vadītāji, bet arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs. Tieši viņa dalība šajā Krievijas rīkotajā pasākumā izraisījusi vislielāko Ukrainas un tās draugu neapmierinātību.