Valdība otrdien lēma, ka atbalstīs 30 miljonu eiro “īstermiņa aizdevuma” piešķiršanu aviokompānijai “airBaltic”, taču atbildību par šī “aizdevuma” piešķiršanu uzvēla Saeimai. Lai likumdevējs pats par šo strīdīgo lēmumu “parakstās”. Vakar valdošās koalīcijas partijas vēl nespēja atrast kopsaucēju, un jautājums tika atlikts: skatīsim “pēc svētkiem”.
Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.
Partiju apvienības ZZS centrālās partijas – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) – kongresam bija divi galvenie uzdevumi. Viens formālais – ZZS premjerministra kandidatūras un katra vēlēšanu apgabala sarakstu līderu apstiprināšana. Otrs būtiskais – ZZS politiskās identitātes iezīmēšana, jo, kā atzīmēja vairāki kongresa delegāti, politiskā konkurence ir krietni augusi.
Losandželosas tiesas zvērināto verdikts, kurš atzinis kompānijas “Meta” (bij. “Facebook”) un “Google” (“YouTube”) par vainīgām, ka kādai sievietei viņas bērnībā izveidojusies atkarība no šiem sociālajiem medijiem, iezīmē jaunus laikus virtuālās un reālās pasaules savstarpējās attiecībās.
“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.
Privātā biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ierosinājusi Liepājā pārdēvēt trīs – Mirdzas Ķempes, Sudrabu Edžus un Leona Paegles – ielas. Liepājas iedzīvotājos šai iniciatīvai lielas atsaucības nav. Liepājas dome pagaidām atturas sniegt kādu vērtējumu, jo gaida Liepājas muzeja vēsturnieku atzinumu.
Degvielas cenas pasaulē (līdz ar to arī Latvijā) sāka celties pēc karadarbības uzsākšanas Irānā, bet īpaši strauji tās pieauga pēc tam, kad Irāna sāka bloķēt Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru plūst ap 20% pasaules naftas un gāzes.
Šogad 19. martā noslēdzās Ramadāna mēnesis, kura beigās musulmaņi svin “Eid al Fitr” svētkus. Šajos svētkos viens no rituāliem ir īpaša lūgšana, kura ir jāizpilda visiem kopā (nevis individuāli) un publiski ārtelpā.
Šogad 1. aprīlī stājas spēkā jaunā bezdarbnieku pabalsta saņemšanas kārtība. Turpmāk uz šo pabalstu nedrīkstēs pretendēt, ja bez darba palikušais saņem vēl kaut kādus ienākumus no saimnieciskās darbības. Neatkarīgi no šī ienākuma lieluma.
Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.
Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, arvien biežāk skan dramatiskos toņos ieturētas balsis: šīs vēlēšanas būs izšķirošas; tas būs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē; vai nu tagad, vai nekad; ja šo iespēju palaidīsim garām, tad viss, pagalam, ar Latviju ir cauri.
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka šogad janvārī Latvijā piedzimuši 946 jaundzimušie, kas ir par 7,4% jeb 65 jaundzimušajiem vairāk nekā pirms gada, 2025. gada janvārī. Šo ziņu sociālajos tīklos pavadīja atzinīgas atsauksmes: lieliska ziņa; tā turpināt un tamlīdzīgi.
Ministru prezidentei Evikai Siliņai, sniedzot ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto, nebija daudz ar ko palielīties. Var jau stāstīt, cik daudz esot izdarīts birokrātijas mazināšanā, bet visi šie stāsti atduras pret pašas Siliņas izgudrotajiem 25%, kuru jēgu un izmērojamo nozīmi neviens īsti paskaidrot nevar. Kas tie par 25%? No kā? Kā tos izmērīt?
Atbilstoši Evikas Siliņas valdības iecerētajam birokrātijas samazināšanas plānam valdība izveidojusi divas jaunas dienesta pārbaudes komisijas. Viena izvērtēs “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, otra kārtējo reizi “vērtēs” “Daugavas pāli” un dzelzceļa estakādi Mārupē.
Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.
Rīgas domes (RD) deputāta Rūdolfa Brēmaņa (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” (SV/JL)) Rīgas 50. vidusskolas salidojumā sarīkotā skandāla politiskās sekas var skart ne tikai un ne tik daudz pašu Brēmani, cik tos, kuri ar viņu bija saistījuši zināmas politiskās ambīcijas.
Karadarbības uzliesmojums Tuvajos Austrumos daudzus nepatīkami pārsteidzis. Pasažieru aviācijas darbība reģionā ir apgrūtināta, un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) iestrēguši ap 700 Latvijas valstspiederīgo. Lai viņiem palīdzētu atgriezties mājās, valdība piešķīrusi 752 000 eiro. Pasažieru līdzmaksājums būšot 350 eiro.
Kultūras ministrijas paspārnē esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) bija sagatavojis visai dīvainu, vairāk nekā piecas minūtes garu videoklipu ar nosaukumu “Valoda, ko saprot visi”. “Bija”, jo šis videoklips jau ir izņemts no publiskās apskates.
28. janvārī Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja pasažieru plūsmu fiksācijas ierīču iepirkumu (“Pasažieru skaitīšanas kameru piegāde un uzstādīšana”, iesniegšanas termiņš 2026. gada 16. marts) par kopējo summu trīs miljoni eiro. Šīs ierīces paredzēts uzstādīt pie katrām autobusu durvīm, un to funkcija būtu skaitīt, cik cilvēku iekāpj un izkāpj no autobusa.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste intervijā “Neatkarīgajai” lika saprast, ka Latvija ar pašreizējo ekonomisko modeli ir sasniegusi savus potenciālās izaugsmes griestus. Turpmākā izaugsme, neko nemainot, būs ļoti apgrūtinoša. Tieši to pašu varētu teikt arī par mūsu politisko sistēmu. Tā politiskā sistēma, kāda tā ir patlaban, ir sevi izsmēlusi. Tālāka attīstība vairs nav iespējama. Vai nu stagnācija, labākajā gadījumā, vai degradācija, sliktākajā.
Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.