Bens Latkovskis / Autori

Pēdējos desmit vai pat vairāk gadus arvien biežāk dzirdami dažādu politiķu, politisko apskatnieku, reklāmistu un komunikāciju speciālistu apgalvojumi, ka mūsdienu politiskajā aģitācijā tradicionālās reklāmas metodes vairs nestrādā. Tagad ja ne visu, tad gandrīz visu nosakot kandidāta aktivitātes sociālajos tīklos. Ja gribi uzvarēt vēlēšanās, tad visu uzmanību velti savai popularitātei tviterī, feisbukā, instagramā, tiktokā, jūtūbē un citur [virtuālajā vidē], kur lielāko daļu brīvā laika pavada mūsdienu cilvēks.

Lai gan ES regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (iepakojuma regula) stājās spēkā jau 2025. gada 11. februārī ar 18 mēnešu pārejas periodu, tikai tagad, kad šā gada 12. augustā sākas pirmo šīs regulas prasību piemērošana, ieinteresētās personas (uzņēmēji) sākušas celt lielāku traci.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.

Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.

Liels Rīgas ainaviskais pluss ir Daugava pašā pilsētas centrā. Eiropā nav daudz lielpilsētu, kuras šķērsotu tik platas upes. Ne velti Rīgas domes deputātiem patīk fotografēties un taisīt PR akcijas, braucot ar kuģīšiem pa Daugavu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis Finanšu ministrijai izvērtēt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot uz nepieciešamību lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku atgriezties pie darba klātienē.

Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs vēstnieku sanāksmē Kijivā izteica šaubas par to, vai Ukraina jebkad pievienosies NATO. Šī ziņa, kuru pēc klātesošo liecībām publicēja izdevums “Europian Pravda”, izraisīja ļoti pretrunīgu reakciju.

Latgales vēlēšanu apgabala “Progresīvo” (PRO) deputātu kandidātu saraksta pirmā numura – Leilas Rasimas – sapīšanās skaidrojumos par saviem nekustamajiem īpašumiem un saņemtajām kompensācijām zīmīgas ar to šķietamo vientiesību, kāda raksturīga paštaisniem cilvēkiem, kuri ir nesatricināmi pārliecināti par savu godaprātu, labajiem nodomiem un pašiedomāto nimbu virs galvas. Tāpēc, viņuprāt, viss, ko viņi dara, ir taisnīgs un apgarots, bet visi, kas viņiem kaut ko pārmet – nekrietni nelieši, ļaundari, kas pasaulei (tas ir, viņiem) novēl tikai sliktu.

Vakar ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tā dēvēto memoranda padomi, “lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, kā arī iepazītos ar NVO finansēšanas principiem valsts pārvaldē”.

Igaunija joprojām gaida jaunās Latvijas valdības oficiālo nostāju par projektu “Rail Baltica” un atbildi uz jautājumu, vai Rīgai ir plāni mainīt savus dzelzceļa būvniecības plānus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs (ERR), atsaucoties uz Igaunijas infrastruktūras ministra Kuldara Leisa izteikumiem. Līdzīgas prasības izsaka arī “Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.

Jaunākie SKDS reitingi apstiprina jau iepriekšējo reitingu tendenci un visai skaidri iezīmē galveno pēcvēlēšanu jautājumu, kas varētu arī būt viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem – ko ņemt koalīcijā?

Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad politiķi sāk runāt par citu partiju politiķiem tā, it kā būtu patiesības serumu iedzēruši. Parasti viņi ir viens pret otru laipni, draudzīgi un pieklājīgi, bet priekšvēlēšanu laikā atklājas, ko patiesībā viens par otru domā.

Trešdienas pievakarē ar partiju “Progresīvie” saistītā jaunatnes organizācija “Protests” pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju/piketu “Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības”. Pēc policijas aplēsēm pasākumā piedalījās ap 150–200 cilvēku, tajā skaitā vairāki “Progresīvo” (PRO) deputāti, kā arī NVO pārstāvji un pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV) saraksta.

5. augustā paredzēta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edgara Bergholca tikšanās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par Lucavsalā federācijai piešķirtās zemes turpmāko izmantošanu, jo visas pazīmes liecina, ka Lucavsalas projekts ir zaudējis aktualitāti un tur stadions netiks būvēts.

Svētdienas vakarā, īsi pirms pusnakts, premjerministrs Andris Kulbergs sociālajā vietnē “X” izplatīja visai mulsinošu paziņojumu: “Vakardienas traģiskais notikums Priekulē ir nepieņemams. Ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, tam tiks pievērsta pilna tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Esmu pārrunājis situāciju ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kurš rīkosies, lai lieta tiktu objektīvi un taisnīgi izmeklēta un vainīgais tiktu saukts pie atbildības. Nekādas iecietības un nekādu atlaižu – jo īpaši, ja notikumā ir iesaistīta policijas amatpersona.”

Rīgas dome sestdien, 25. jūlijā, izplatīja brīdinājumu par Imantas apkaimē it kā ieklīdušu lāceni ar lācēniem. Šī ziņa izraisīja plašu asprātību jūru sociālajos tīklos, taču jautājums ir daudz nopietnāks un kārtējo reizi aktualizē tēmu, kura līdz šim joprojām atrodas “gaisā pakārtā” stāvoklī. Runa ir par cilvēku un savvaļas dzīvnieku sadzīvošanas noteikumiem.

Taupības apstākļos, kad jādomā par katru centu, svarīgi ir šo “centu skaitīšanu” nepārvērst par slimīgi sīkmanīgu skopulību. Tāpēc jāprot nodalīt: kad stingra taupība ir jēgpilna un pamatota, bet kad tā iegūst neveselīgu raksturu.

Iedzīvotāju tiesības izlietot savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu atbilstoši paša ieskatiem visbiežāk tiek noraidītas, pieņemot, ka tādējādi pasliktināšoties šī potenciālā pensionāra labklājība, viņam aizejot pensijā. A priori tiek pieņemts, ka citi zina labāk, kā viņam būtu labāk. Tāpēc šis nosacītais pensionārs pats no sava uzkrājuma jātur pēc iespējas tālāk un jāļauj, lai ar šo uzkrāto naudu rīkojas profesionāļi. Investīciju speciālisti no banku sektora.

Pēc tam, kad pārsteidzoši ātri un salīdzinoši viegli Andrim Kulbergam izdevās izveidot solidāru 4x4 valdību, šķita, ka vismaz līdz vēlēšanām šī valdība nostrādās bez lieliem satricinājumiem kā tīri tehniska valdība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzreiz tika panākta vienošanās: ideoloģiski sensitīvus jautājumus neaiztikt. Ar to primāri domājot tā sauktās Stambulas konvencijas denonsēšanu, kura reiz jau tika izmantota iepriekšējās, Evikas Siliņas valdības drupināšanai.

Iepriekšējos 17 gadus Latvijā valdījušie spēki ir manāmi satraukušies. Viņi jūt, ka laiki mainās un viņu vara sāk manāmi ļodzīties. Sākas ierastā histērija: mūs sit, mums dara pāri. Tas gan tiek darīts labākajās “augsim gudri” tradīcijās, dusmīgi izkliedzot lozungus par akadēmiskās brīvības ierobežošanu, par “pilsoniskās sabiedrības” vājināšanu un demokrātijas kā tādas apdraudējuma pieaugumu.

Jāsaka, kā ir: šogad priekšvēlēšanu periods solās būt fundamentāli atšķirīgs no daudziem citiem iepriekšējiem. Pirmām kārtām ar to, ka vēlēšanas jau it kā ir notikušas. Pareizāk sakot, tā valdības maiņa, kura tika gaidīta pēc vēlēšanām, notika priekšlaicīgi, vēl pirms pašām vēlēšanām.

Vakar agri no rīta liela Latvijas iedzīvotāju daļa savos telefonos saņēma kārtējo šūnveida apraides ziņojumu: “!Dzeltenais brīdinājums ĻOTI STIPRS LIETUS RĪKOJIES!” Kā vienmēr šādos gadījumos, šo ziņojumu pavadīja speciāli izveidots nepatīkami kaitinošs skaņas signāls ar sekojošu teksta pārveidi skaņas formā nedabīgā, saturisko jēgu grūti uztveramā (ne)balsī.