Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.
Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.
Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.
Pretēji prognozēm Andra Kulberga valdību ir izdevies izveidot neparasti ātri un, galvenais, viegli. Tikpat kā bez jebkādām skaļām domstarpībām, savstarpējām pretenzijām un pārmetumiem. Šis apbrīnojamais miers ir īpaši neparasts, ja ņemam vērā gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, gan arī partijām piedāvāto krēslu sadalījuma neatbilstību to deputātu skaitam parlamentā.
Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.
Lai arī mēdz teikt: nesaki “hop”, pirms grāvis nav pārlēkts, visas pazīmes liecina, ka Andrim Kulbergam, par spīti dažādām skeptiskām prognozēm, tomēr būs izdevies izveidot rīcībspējīgu koalīciju un valdību. Viņa paša vārdiem runājot, valsts netiks atstāta “bez pieskatīšanas”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien deva Andrim Kulbergam desmit dienas laika, lai parādītu sabiedrībai un pašiem politiskā procesa dalībniekiem taustāmus pierādījumus viņa vadītas jaunas valdības iespējamībai. Šis prezidenta uzstādījums tika sabiedrībā kopumā uztverts cerīgi, jo cilvēki ir noguruši no pēdējā laika politiskajām spēlītēm un vēlas ātrāk redzēt jaunu, rīcībspējīgu valdību.
Diskusijas par iespēju izņemt pensiju otrā līmeņa naudu diemžēl visai bieži tiek apzināti ievirzītas nekonstruktīvā, maldu gultnē. Tiek izteikti it kā diezgan skaidri un pirmajā brīdī pārliecinoši argumenti, taču, rūpīgāk ieskatoties, tie izrādās maldinoši.
Sestdien pēc visu Saeimā pārstāvēto spēku atkārtotas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pēdējais uzdeva valdības sastādīšanu “Apvienotā saraksta” (AS) izvirzītajam premjerministra kandidātam – Andrim Kulbergam.
Vakar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (frakciju) pārstāvji devās pie valsts prezidenta, lai ar valsts galvu saskaņotu un precizētu turpmākās darbības politiskās krīzes drīzākai pārvarēšanai. Jau dienu iepriekš, ceturtdien, trīs spēki – ZZS, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – vienojās par ciešāku sadarbību. Var pat teikt, vienota bloka izveidi, ar galveno domu – iegrožot “Jaunās vienotības” (JV) ietekmi Latvijas politikā.
Politiskā vētra, kuru iezvanīja reakcija uz tā dēvēto dronu incidentu pirms nedēļas, vakar uzbrāzmoja ar jaunu sparu. Saeimas sēdes sākums aizkavējās par stundu, jo, kā paskaidroja sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, “Vienotība” nākšot klajā ar svarīgu paziņojumu. Daži deputāti mēģināja iebilst, ka tik vienkārši sēdes sākumu pārcelt nevar, uz ko Mieriņa atbildēja: bet pārtraukumu izsludināt es varu? Pārtraukums līdz 10.00.
Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.
Priekšvēlēšanu gaisotnē uzliesmojusī politiskā krīze izvērtusies divās paralēlās plaknēs. Vienā – vai saglabāsies esošā valdība vai arī būs jauna. Otrā – kā šī pašradītā valdības krīze ietekmēs politisko spēku izredzes gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.
Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.
Laikraksts “The Washington Post” publicējis rakstu “Ieskats Bena Šapiro MAGA kraha aizkulisēs” (Inside Ben Shapiro’s MAGA meltdown), kurā sīki izanalizēti konservatīvisma intelektuālā spārna redzamākā viedokļu līdera Bena Šapiro vadītās interneta platformas “The Daily Wire” popularitātes krituma iemesli uz MAGA nometnes šķelšanās fona.
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.
Klausoties Saeimas ekonomiskās politikas (Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma) debates, radās iespaids, ka Latvijā ir divas dažādas, paralēlas ekonomikas.
1. maijs jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir visai dīvaina svētku diena. Dīvaina tā ir tāpēc, ka, uz ielas pajautājot – kas tiek svinēts – atbildes būs visdažādākās. Ieskaitot pavasara atnākšanas dienu, kas mūsu platuma grādos vienmēr ir patīkams notikums. Līdz ar to ir pašsaprotama vēlme šo dienu padarīt par svētku dienu, neatkarīgi no ideoloģiskā fona, kas aiz šiem svētkiem vienmēr vīdējis.
“Eurostat” publicējis plašu statistisko datu apkopojumu par tūrismu Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā. Šī raksta virsraksts, protams, jāsaprot ironiski. Kā eifēmisms skumjajam faktam, ka Latvija ir ES pēdējā vietā ārvalstu tūristu apmeklējumu ziņā. Līdz ar to tai ir vislielākās iespējas pacelties augstāk, jo, piemēram, Spānijai augstāk kāpt vairs nav kur. Tā jau ir pārliecinoši pirmajā vietā.
Karaļa Čarlza III vizīti ASV ir grūti pārvērtēt, jo tā notiek brīdi, kad transatlantiskās saites ir vājākas nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Izskan runas, ka NATO atcels ikgadējos samitus, lai tikai nebūtu jātiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram, tā vien izskatās, dažādi diktatori ir mentāli tuvāki nekā demokrātiski ievēlētie Rietumu līderi.
Ir dažādas versijas par to, kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Katrai no šīm versijām ir sava daļa taisnības, jo visu nosaka dažādu faktoru kopums. Viens no šiem faktoriem ir “Parex bankas” glābšana 2008. gada rudenī.