Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
Brīvības piemineklim ar “Rail Baltica” trīs kopīgas īpašības: milzīgs sadārdzinājums no būves pieteikuma līdz uzcelšanai, tikai simboliska, nevis tautsaimnieciska nozīme (tajā “Rail Baltica” ir milzīgs mīnuss dabas postīšanas dēļ) un sabiedrības pretestība abiem šiem pasākumiem.
Ja beigas labas, tad viss labs. Tiklīdz cilvēki 1935. gada 18. novembrī ieraudzīja Brīvība pieminekli visā tā diženumā un krāšņumā, Rīgas ainavā un caur pieminekļa tēliem saskatāmo arhetipu dziļumos, tā Latvija kļuva par citu Latviju un latvieši - par citiem latviešiem attiecībā pret laiku, kad Brīvības pieminekļa vēl nebija.
Valsts svētku nedēļas ietvaros 12. novembrī tika svinīgi pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts desmit jaunākajām bērnu māsām, kuras apvieno māszinību studijas ar darbu Bērnu slimnīcā.
Izrādītās lugas pamatā tās galvenās varones vārdi, kuru saturs un noformējums Jaunā Rīgas teātra izmantotajā lugas rakstītajā tekstā ar lielo burtu un daudzpunktes izmantošanu sevišķas ekspresijas uzrādīšanai izskatās šādi: “Un tas, kas diezgan bieži atkārtojoties intervijās, atklājās, ir… AIZVAINOJUMS.”
5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Lai cik slikti strādā pēc pašreizējiem likumiem ievēlētā Saeima un valsts pārvaldes sistēma kopumā, proporcionālo vēlēšanu pārtaisīšana par mažoritārajām vēlēšanām dos vēl sliktākus rezultātus.
Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes “Kritiens augšup” skatītāji vibrē starp ķiķināšanu un rēkšanu par to, ko režisors A. Hermanis izrādes programmiņā pieteicis ar vārdiem, ka “attiecības starp māti un dēlu vienmēr ir viennozīmīgi ideālas, tur nekā interesanta nav".
Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns bija ieradušies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar pamatojumu nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēto 1 544 747 070 eiro iztērēšanai, bet kopumā vairāk nekā divu miljardu eiro apsaimniekošanai.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, viņas vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un ģenerāldirektores vietniece administratīvajos jautājumos Antra Gremzde stāstīja, kā iestāde iecerējusi uzlabot savu darbu, samazinot darbinieku skaitu par 13,2% un darbinieku skaitu – par10%.
Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Lai Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki liek savas galvas ķīlā, ka arī no Latvijas savāktā nauda nav ieguldīta tajos 10 miljardos ASV dolāru, kas jau bez pēdām pazuduši, un tajos divos triljonos riskanto kredītu, par kuru iespējamo pazušanu finanšu pasaulē liels satraukums.
Atbildot uz jebkuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu jautājumiem par Satiksmes ministrijas rīcībā nodotās naudas izlietošanu, šīs ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs nonāca līdz jau notikušajai un turpmāk ieplānotajai elektrovilcienu sastāvu pirkšanai kā visu iekšējās satiksmes un sakaru problēmu atrisinājumam.