Arnis Kluinis / Autori

Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.

Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Lai gan joprojām lielākajai daļai tagadējo Latvijas iedzīvotāju Moldova ir īpaša kā savulaik vienā valstī ar Latviju ietilpusī Moldāvija, mēs esam reti viesi pie viņiem un viņi pie mums.

Krievijas uzbrukums Ukrainai kaut maliet palielinājis krievu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu, kas pirms kara Ukrainā tiecās uz nulli.

Interesanti ieraudzīt 2024. gadā Moldovā to, ar ko palikusi prātā Latvija kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem vai arī pavisam nesenā pagātnē pirms pēdējās padomju okupācijas laika pieminekļu novākšanas kampaņas.

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Vismaz triju savulaik Latvijā strādājošo komercbanku piedalīšanās Moldovā nozagtas naudas nogādāšanā līdz tiesībsargājošajām iestādēm vairs neaizsniedzamiem ofšoriem iekustināja tādu “kapitālo remontu” visās Latvijas komercbankās, pēc kura pāri palika drīzāk banku nosaukumi nekā pašas bankas.

Maksātnespējīgās “PNB bankas” (PNB) administrators Vigo Krastiņš publicējis 12. septembrī parakstītu atskaiti, ka piecu gadu laikā atguvis 207 243 000 eiro, neskaitot to naudu, ko vienkārši atradis bankas kasē, PNB kontos Latvijas Bankā un komercbankās.

Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.

Oktobra sākumā kopējā nodokļu parādu summa bija sasniegusi 854 miljonus eiro. "Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Rīgā tik tiešām ieradušās 32 valstu komandas, lai 1. un 2. novembrī uzņēmuma “Dzintars” atvēlētā angārā Mālu ielā 30 izcīnītu pirmo Pasaules kausu 3x3 ielu futbolā.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Pirms 80 gadiem Latviju bija sadalījuši divi okupācijas režīmi, kas nodarbojās principā ār vienu un to pašu: atņēma vietējiem iedzīvotājiem pārtiku un vietā deva ieročus, ar ko nogalināt vienam otru.

Ieceļotāju ādas nokrāsas maiņa padara acīm redzamāku to, ka kādam taču jāaizpilda Latvijas pamatiedzīvotāju izceļošanas un izmiršanas radītie tukšumi.

Transporta enerģijas likumprojekts devis ļoti piemērotu ieganstu visām opozīcijas partijām noslīcināt valdību vārdu straumēs par to, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība un pat izdzīvošana valdību neinteresē ne mazākajā mērā.

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) sacenšas ar Ventspils brīvostu par to, kuru no tranzīta apkalpošanas uzņēmumiem pirmo nāksies slēgt.

Lai gan pilnīgi no gaisa grābts ir datējums, ka tieši 1670. gada 21. oktobrī “kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis,” mēģināsim noticēt 17. gadsimta otrās puses vai 18. gadsimta sākuma cilvēka prasmei pārvērst sevi par mazu planierīti, ko tagadējie cilvēki ir iemanījušies izdarīt, izmantojot planēšanai daudz piemērotākus materiālus un tehnoloģijas.

Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.

Melos par Krievijas dona pamanīšanu pieķertie aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš taisnojas, ka pie Ādažu poligona vārtiem ne pēkšņi piebraukušu, bet it kā pēkšņi iebetonētu bruņumašīnu pamanīt viņi patiešām spējot.

Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.