Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.
Par šā gada 23. februārī Vācijā notikušo parlamenta vēlēšanu uzvarētāju ar lielāko saņemto balsu skaitu kļuva Kristīgi demokrātiskā apvienība (vācu abreviatūra CDU). Partijas līderis Frīdrihs Mercs izveidoja tagadējo Vācijas valdību - CDU un Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) koalīciju. Taču kopš tā laika CDU popularitāte ir mazinājusies un noslīdējusi zem opozīcijā atstātās “Alternatīvas Vācijai” (AfD) popularitātes. Lai gan CDU un koalīcija kopumā var mierināt sevi, ka īstas vēlēšanās cilvēki droši vien rīkotos “atbildīgāk” nekā aptaujās, kuru rezultāti traktējami kā brīdinājuma zvani, par potenciālo vēlētāju neapmierinātību tie tomēr signalizē:
| Partija/popularitāte (%) | 23. februārī | 10. septembrī | 27. oktobrī |
| CDU | 29 | 25 | 25 |
| AfD | 21 | 25 | 26 |
| SPD | 16 | 15 | 14 |
Avots: Politico
Tagad vācieši nav tikuši skaidrībā, vai F. Mercam nervi neizturēja, vai viņš nez ko saplānojis, bet 14. oktobrī viņš izrunājās AfD stilā un pēc pirmajiem aizrādījumiem, ka valdības vadītājam tādi vārdi nepiedien, izprovocēja vēl trakāku skandālu.
Latvijā labi saprotams, kāpēc vācieši skandalē. Protams, pa to, cik daudzi cilvēki no citām valstīm un vietām iemanās iekļūt Vācijā par spīti tam, ka viņu ieceļošanai vai palikšanai Vācijā likumīga pamata nav. Diemžēl nav nevienam uz pieres rakstīts, vai viņš Vācijā uzturas legāli, vai nelegāli. Vēl trakāk tas, šāda neskaidrība mēdz turpināties, pētot nevis viņa pieri, bet papīrus patiešām papīra vai elektroniskā formātā. Vācu varas iestādes ir sapinušās valsts un tās pavalstu imigrācijas likumos un daudzi iedzīvotāji uzskata šos likumus par nepareiziem, dumjiem, kaitīgiem. Tāpēc pamanāmi liels iedzīvotāju daudzums atgriežas pie tā, kas uz pieres “rakstīts” - ko tā rāda par cilvēka rasi. AfD apsaimnieko šādu cilvēku balsis gan vēlēšanās, gan vārda tiešā nozīmē protesta pasākumos ar kliegšanu un brēkšanu.
AfD ir ieguvusi populārākās partijas godu un rasistu negodu, jo tikai aklais var nesaskatīt līdzību starp AfD lozungiem un tiem lozungiem, ar kādiem savulaik pie varas tika Ādolfs Hitlers. AfD pamatelektorāts atzīst tos par pareiziem arī pēc nepatikšanām, kādās Hitlers Vāciju iegrūda. Par šādu nostāju nav ko brīnīties. Tāpat tagadējais Krievijas diktators Putins cenšas vairāk piekopt Hitlera nekā sava idejiskā ziņā tiešā priekšteča Staļina manieres. Cilvēki uzskata sevi par labākiem Hitlera lozungu īstenotājiem nekā bija pats Hitlers. Vācijas politiķu vairākums pagaidām vēl turas pie vienošanās hitlerveidīgos pie varas otrreiz tomēr nelaist. Sliktākajā gadījumā viņi gatavi izmantot AfD lozungus, bet ne pašu AfD valdības popularitātes noturēšanai.
Imigrācijas ierobežošanu var apsolīt arī tā, lai rasismā pieķerts netiktu. Tad jārunā par valsts spēju nodrošināt pašas izdoto likumu ievērošanu. Konkrētajā gadījumā par valsts robežu sargāšanu, kas grūts uzdevums, ietilpstot valstu savienībā, kuras dalībnieces vienojušās par robežu brīvu šķērsošanu. Tālāk seko vēl daudzas citas brīvības, kuru dēļ grūti dabūt no valsts ārā cilvēkus, kuri valstī iesprukuši ar mērķi lūgt patvērumu. Tāpēc jāparūpējas, lai viņi līdz patvēruma prasīšanai netiktu. 14. oktobrī F. Mercs kārtējo reizi slavēja sevi (valdību) par to, ka patvēruma prasītāju skaits 2025. gada augustā bijis par 60% mazāks nekā 2024. gada augustā, bet tālāk pateica “bet", pēc kura tagadējā jezga sākās: “...bet mūsu pilsētu ainavā (Stadtbild) šī problēma joprojām redzama, tāpēc iekšlietu ministrs ir iesaistījies, lai atpakaļsūtīšana būtu iespējama un notiktu plašā apmērā.”
Tūlīt pat tika uzrādīts, ka autortiesības uz "Stadtbild" pieder tam, kurš bija AfD priekšnieks 2017. gadā. Tika atgādināts F. Merca priekšteces CDU un valdības vadīšanā Angelas Merkeles toreizējais aizrādījums, ka cilvēka pilsonību nevar noteikt pēc viņa ādas krāsas. Stingru “fui” F. Mercam pateica SPD vicekanclera (apmēram tāda, kādi Padomijas armijā bija armiju, pulku u.tml. vienību komandieriem pieliktie komisāri) Larsa Klingbeila personā: “Es vēlos dzīvot tādā valsī, kurā neizlemj pēc cilvēka izskata, vai viņš iederas vai neiederas pilsētas ainavā.” Distancēšanos no sava priekšnieka izrādīja arī daži CDU funkcionāri.
Nākamā F. Merca publiskās uzstāšanās reize pienāca 20. oktobrī, kad viņš skandālu nevis slāpēja, bet izvērta daudzkārt skaļāku, nomainot “Stadtbild” ar “Tochter": “Pajautājiet savām meitām, ko es ar to esmu domājis. Pieņemu, ka saņemsiet skaidru un gaišu atbildi.”
Tomēr nekādas skaidrības Vācijā īstenībā nav. Drīz vien pie CDU biroja Berlīnē savācās daudzskaitlīga protesta demonstrācija zem lozunga “Mēs esam meitas!”, kura pilnais saturs tāds: “Mēs esam meitas, kurām nav bailes no dažādības, bet no jūsu politikas. Mēs esam meitas, kas neļaus sevi izmantot jūsu rasismā.” Līdzīgu demonstrāciju vilnis pārvēlās pāri visai Vācijai, bet netrūkst F. Mercam arī atbalstītāju.
Kanclera darba kārtība ļāva F. Mercam pakāpties sānis - aizbraukt uz Londonā sarīkotu tikšanos ar Balkānu valstu vadītājiem un no turienes skaidrā angļu valodā uzrunāt pasauli, ka nav viņš ne rasists, ne hitlerietis. Viņš ir imigrācijas veicinātājs. Savu nostāju viņš izskaidroja ar materiāliem apsvērumiem: “Arī turpmāk mums būs vajadzīga imigrācija. Tas attiecas uz Vāciju tāpat kā uz visu Eiropas Savienību. Mums viņi vajadzīgi vispirms mūsu darba tirgum. Migranti jau tagad veido neaizvietojamu daļu darba tirgū. Mēs viņus nevaram nekādi aizvietot. Pilnīgi vienalga, no kurienes viņi nākuši, kāda ir viņu ādas krāsa un vai viņi ir pirmā, otrā,trešā vai ceturtā paaudze, kas dzīvo un strādā Vācijā.”
Tomēr pelnus uz galvas sev un atvainošanās vārdus visapkārt Vācijas kanclers nebārstīja. Pietika ar to, ka viņš vairs nesūtīja nevienu pie “meitām", bet pats skaidroja pašsaprotamo, ka vācu pilsētu ainavu bojājot tie migranti, kas neievēro Vācijas likumus, dzīvo Vācijā bez uzturēšanās tiesībām un bez darba. Tie, lūk, bojājot skatu pilsētās, sākot ar stacijām, pazemes transportu, noteiktām teritorijām apstādījumos un tā līdz pilsētu kvartāliem.
To tikai ar atpakaļejošu gudrību varēs pateikt, vai F. Merca izrunāšanās saīsinājusi, vai paildzinājusi viņa valdības pastāvēšanu. Pagaidām izskatās, ka viņa politiskie konkurenti ieguvuši vairāk nekā viņš. SPD nodemonstrēja savas stiprās pozīcijas valdībā par spīti 23. februārī piedzīvotajai sakāvei vēlēšanās. “Kreisie”, kā saucas vietu Bundestāgā izcīnījis grupējums, prasa no valdības lētus, bet praktiski bezmaksas dzīvokļus bezpajumtniekiem, lai tie nebojātu pilsētu ainavu vēl vairāk nekā citām rasēm piederīgie. “Zaļie” izmanto gadījumu uzsvērt, ka sievietes jāsargā nevis no migrantiem, bet no vīriešiem vispār. AfD lepojas, ka viņi taču sen sludinājuši to, pie kā tagad nonācis pat tāds grūtgalvis kā F. Mercs, kādu nedrīkst atstāt kanclera amatā.
