Viedokļi

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Eiropas Savienības sankciju režīma uzturēšana pret Krievijas pilsoņiem nonākusi jaunā, sarežģītā fāzē. Jau šonedēļ Briselē norit intensīvas konsultācijas, jo lēmums par ierobežojumu sankciju pagarināšanu jāpieņem līdz 15. septembrim. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz noteicošs būs vienprātības princips. Tieši tas bieži kļuvis par “Ahilleja papēdi” kopējai sankciju politikai – reizēm atsevišķas dalībvalstis savu atbalstu sasaistījušas ar konkrētu personu svītrošanu no tā dēvētā “melnā saraksta”.

Bēdīgi slavenajiem salātu un “Bolt” kurjeru labklājības “pētījumiem” pievienojies jaunākais brālītis “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”. Tāpat kā iepriekšējie: 300 000 eiro “svarā”.

Ceturtdien laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka ASV plāno samazināt militāro palīdzību Krievijas pierobežas valstīm Eiropā. Tajā skaitā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Kā laikrakstam norādījusi kāda vārdā neminēta Baltā nama amatpersona, šāda palīdzības samazināšana notiekot atbilstoši “prezidenta Trampa otrā prezidentūras termiņa pirmajā dienā parakstītajam rīkojumam par ASV ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu”. Lietuvas aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka no Pentagona esot saņemta informācija par šīs palīdzības neturpināšanu.

Tiem, kuri rūpējas par dabas resursu ilgtspēju, piemēram, Meža attīstības fondam, Medību saimniecības attīstības fondam un Zivju fondam, plānots budžeta taupīšanas vārdā atņemt 50% finansējuma, taču saimnieciskās darbības aizliedzējiem un kampaņu taisītājiem Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) tikai 15%, liecina skatīšanai valdībā sagatavotie priekšlikumi.

Deputāti no Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" (Latvijas zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija) jau vasarā pamanījuši, ka ārlietu ministre Baiba Braže savā “Facebook” kontā par savu dzīves gājumu stāsta faktus, kas atšķiras no tā CV, ko viņa iesniedza Saeimā pirms uzticības balsojuma viņas kandidatūrai par ārlietu ministri.

Latvijas žurnālistu grupas lidojums uz Briseli, uz Eiroparlamentu, ļāva raisīties dažādām asociācijām. Turp lidojot, mūsu lidmašīna iekļuva samērā spēcīgas turbulences zonā, bet atpakaļceļā lidojums no Briseles lidostas tika aizkavēts, jo tur plosījās spēcīgs pērkona negaiss. Metaforiski šādā turbulences un negaisa zonā ir iegājusi arī pasaules politika.

Kā valsts patriots, kurā esmu dzimis, audzis un kurā aug un skolojas mani bērni, es vēlos lepoties ar savu valsti Latviju. Līdzīgu lepnumu vēlas izjust ikviens, kas šai zemei jūtas piederīgs. Lepnuma sajūtu vairo veiksmes stāsti, vai tie būtu ekonomiski, politiski vai arī ar sportu, kultūru saistīti. Tomēr svarīgs faktors ir arī drošība – kā valsts aizsargā savu cilvēku pamattiesības, kā tā rūpējas par iedzīvotāju ikdienu.

Laikā, kad pirms septembra nogalē paredzamā kongresa saasinājusies cīņa par varu Latvijas galvenās varas partijas “Vienotība” iekšienē, ir vērts parunāt arī par pašu šīs partijas nākotni.

Vairāki uzņēmēji dažādos Latvijas novados (Tukumā, Preiļos, Smiltenē u.c.), kas strādā koģenerācijas staciju biznesā, ir iekūlušies ķēpīgās juridiskās nepatikšanās un pret viņiem vērstās prokuratūras apsūdzībās pēc skarbākajiem Krimināllikuma pantiem. Viņiem inkriminē “OIK izkrāpšanu”. Apsūdzētie sparīgi turas pretī un norāda, ka, sekojot valdības izdoto noteikumu un likumu haotiskajai mainībai, nav varējuši rīkoties citādi nekā rīkojušies un tāpēc ir “bez vainas vainīgie”.

Valdošā koalīcija jau pirmdien vienojās tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, Sociālo zinātņu fakultātes dekāni, Sociālo zinātņu centra vadošo pētnieci, zvērinātu advokāti ar specializāciju medicīnas tiesībās Karinu Palkovu. Taču, kā “nra.lv” pārliecinājās, aptaujājot vairākus politiķus, tostarp arī juristus, viņu personīgi pazīst tikai retais. Lielākā daļa nepazīst. Šis trūkums tika novērsts vakar, kad Saeimas frakciju deputāti savās sēdēs tikās ar viņu un izjautāja.

Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.

Eiropas Parlamenta (EP) sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts Nils Ušakovs sarunā ar “nra.lv” vērsa uzmanību uz tā saucamo “Chat Control” jeb Eiropas Komisijā (EK) tapušo jauno regulējumu, kas var novest pie tā, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņi tiks totāli digitāli izsekoti.

Pagājušā gada 5. aprīlī tika slēgts tilts pār dzelzceļu Rīgā, Altonavas ielā. Tas radījis milzu apgrūtinājumu iedzīvotājiem un sabiedriskajam transportam – ar automašīnu jāmēro lieli lieki attālumi, kustība kļūst lēna, veidojas sastrēgumi. Taču Rīgas domē “kuprainā” tiltiņa problēma ir nolikta tālā atvilktnē, un rodas iespaids, ka par to vairs vispār neviens nedomā. Precīzāk, gandrīz neviens...

Šogad 1. septembrī beidzās būtisks Latvijas izglītības reformas posms. Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Turpmāk Latvijas izglītības sistēmā vairs nebūs skolu ar atšķirīgu mācību valodu.

Plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos pēdējā laikā izplatīts daudz informācijas un baumu par ASV prezidenta Donalda Trampa veselības stāvokli un pat arī it kā nāvi, kas gan ir izdomāta ziņa. Pat ja dūmi ir bez uguns, neviļus rodas pārdomas – ja nu piepeši Tramps savārgst, kas tad notiks ar ASV un ar pasauli, kā saskaņā ar ASV Konstitūciju un tradīcijām situācija tiktu risināta?

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?

Pazīstamais vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizētājs, daudzu grāmatu autors Valdis Klišāns raksta: “Šorīt secināju, ka “Facebook” aktualizējis manu 2023. gada ierakstu par modernajiem profesionālās pilnveides kursiem. Pie sevis padomāju, vai par to kā aktuālāko izglītības satura problēmu būtu rakstījis tagad. Droši vien, ka nē. Vēl 2023. gadā valdošā tendence uzdot izglītības iestādēm sagatavot daudzos referātus, prezentācijas un “pētījumus” 2025. gadā ir kļuvusi nelietderīga un saturiski tukša.”

2025. gada 19. janvārī pensionārs Jurijs Catlaks no dēla saņēma ziņu, ka viņa e-pastā esot vairāki pārkāpuma protokoli un neesot iegādāta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise.

“Kādu dienu es ķimerējos savā garāžā un nolēmu veidot jaunu ideoloģiju.” (The other day I was tinkering around in my garage and I decided to build a new ideology.) Ar šiem vārdiem sākas Kērtisa Jarvina ieraksts “Formālista manifests” (A Formalist Manifesto), kuru viņš ar pseidonīmu Mencius Moldbug publicēja 2007. gada 23. aprīlī.

Mēdz teikt: jebkurš garš ceļš sākas ar pirmo soli. Garo un grūto birokrātijas mazināšanas ceļu varētu sākt ar mazu pirmo solīti – Tiesībsarga biroja maksimālu minimizēšanu. Ja tikai būtu politiskā griba un patiesa vēlme birokrātiju mazināt. Ne tikai vārdos, bet arī darbos.