Vēl pavisam nesen elektroautomobilis Latvijā bija retums, un ļaudis brīnījās, kad redzēja uz ielas auto, kas ripo uz priekšu gandrīz bez skaņas. 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti mazāk nekā 1000 elektroauto.
Taču 2026. gada 1. jūlijā Latvijā uzskaitē bija reģistrēti jau 16 842 elektromobiļi. Populārākās markas ir “Tesla”, BMW, “Volkswagen”, “Audi”, “Nissan”.
Tas gan joprojām nav daudz salīdzinājumā ar kopējo autoparku, kur CSDD reģistrā ir uzskaitīti aptuveni 894 000 aktīvu transportlīdzekļu ieraksti, no kuriem vairāk nekā 727 000 ir vieglie automobiļi.
Taču ir tendence elektroautomobiļu skaitam aizvien straujāk pieaugt.
Pagaidām elektroauto konkurē uz mākslīgu stimulu rēķina
Latvijā elektroautomobiļu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu iegāde fiziskām personām sākotnēji tika atbalstīta, izmantojot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmu. Finansējuma apmērs viena auto iegādei svārstījās no 3000 līdz 9000 eiro, un papildu 2000 eiro bonusu varēja saņemt, nododot norakstīšanai vecu iekšdedzes dzinēja auto. Šī programma 2025. gadā beidzās, taču elektroauto subsidēšana turpinās citas, jaunas programmas ietvaros.
Liels stimuls elektroauto iegādei ir iespēja braukt pa sabiedriskajam transportam paredzētajām joslām un bez maksas izmantot pašvaldību stāvvietas. Aizvien vairāk ir uzlādes punktu - gan Rīgā, gan citās pilsētās.
Taču, jo vairāk būs videi draudzīgo automobiļu, jo valstij apgrūtinošāk būs saglabāt finansiālo atbalstu un dot tiem priekšrocības. Nav nosprausts kāds konkrēts datums, kad tiks atcelta, piemēram, bezmaksas iebraukšana Jūrmalā vai pilnīgi atcelti nodokļu atvieglojumi. Par valsts finanšu atbalsta programmu jaunu un lietotu elektromobiļu iegādei ir zināms, ka tā plānota līdz 2029. gada 31. decembrim, taču diezin vai pēc tam atbalsts tiks nogriezts kā ar nazi - iespējams, tas varbūt saglabāsies arī turpmāk, varbūt mazākā apmērā.
Tev nebūs braukt ar vecu dīzeli!
Latvija un Eiropas Savienība negrasās kāpt nost no “zaļā kursa”, un dažādi stimulācijas pasākumi “labajām” elektromašīnām tiks turpināti, lai mazāk būtu “ļauno” benzīna un dīzeļdegvielas auto.
Rietumeiropā īpaši tiek nīdēti ārā auto ar dīzeļdzinējiem. Piemēram, Vācijā dīzeļdegvielas auto ierobežojumi ir atkarīgi no dzinēja ekoloģiskā standarta (“Euro” klases) un konkrētās pilsētas vides zonas (Umweltzone). Lielākajā daļā Vācijas zemo izmešu zonu pašlaik ir liegta iebraukšana vecākiem dīzeļauto (parasti līdz “Euro 4” standartam), savukārt jaunāki “Euro 5” un “Euro 6” dīzeļi lielākoties var brīvi pārvietoties, lai gan dažās atsevišķās ielās vai pilsētās var pastāvēt lokāli ierobežojumi arī “Euro 5” klasei.
Pasaules čempioni ķīnieši un Eiropas čempioni norvēģi
Pasaulē elektroautomobiļu tirgus aug ļoti strauji. Lielākās valstis pēc pārdoto elektroauto skaita ir Ķīna, ASV un Vācija. Eiropā līderi ir Norvēģija, kur vairums jauno auto ir elektriski, kā arī Vācija, Francija un Nīderlande, kur aktīvi būvē uzlādes stacijas.
Pasaules līderis gan ražošanā, gan pirkšanā ir Ķīna.
Norvēģija ir valsts ar vislielāko elektroauto īpatsvaru pret parastajiem auto.
Jauni auto ar vienu uzlādi jau spēj braukt tālāk par 400 vai 500 kilometriem.
Katra ceturtā - ar elektrību
Saskaņā ar portāla IEA datiem, 2025. gadā katra ceturtā pasaulē pārdotā jaunā automašīna bija elektriska Elektroautomobiļu tirgus 2025. gadā sasniedza jaunus rekordaugstus līmeņus, pieaugot par 20% pret 2024. gadu un pārsniedzot 20 miljonus pārdoto automašīnu, kas atbilst 2025. gada “Globālās elektroautomobiļu perspektīvas” pirmā izdevuma prognozēm. Elektroautomobiļu pārdošanas apjoms kopējā automašīnu tirgū pieauga līdz 25%. Šis bija piektais gads pēc kārtas, kad elektroautomobiļu pārdošanas apjoms gadā pieauga par aptuveni 3,5 miljoniem, un šī tendence sākās 2021. gadā pēc Covid-19 pandēmijas. Tā rezultātā aptuveni 5% no pasaules automašīnu skaita tagad ir elektrificēti, 2025. gadā dienā aizstājot 1,2 miljonus barelu naftas.
Tirgus attīstība dažādos reģionos atšķiras. Ķīnas izaugsme nedaudz palēninājās, daļēji tāpēc, ka tās tirdzniecības shēma tika īslaicīgi apturēta, taču šī valsts joprojām veidoja vairāk nekā pusi no globālā elektroautomobiļu pārdošanas apjoma pieauguma 2025. gadā.
Eiropā pārdošanas apjomi pieauga pēc straujām izmaiņām ES CO2 standartos, pārdošanas apjomiem pieaugot par 30% līdz vairāk nekā 4 miljoniem pēc stagnācijas 2024. gadā. Amerikas Savienotajās Valstīs elektroautomobiļu pārdošanas apjoms saglabājās relatīvi stabils, nedaudz zem 10%, neskatoties uz vairākām politikas izmaiņām, tostarp nodokļu atlaižu atcelšanu, kā rezultātā pārdošanas apjomi gada pēdējā ceturksnī ievērojami samazinājās. Tikmēr ārpus šiem galvenajiem automašīnu tirgiem pārdošanas apjomi turpināja strauji pieaugt. Vairākās valstīs elektroautomobiļu pārdošanas apjoms nesen ir pārsniedzis 10%, un dažos gadījumos progress ir bijis pat straujāks nekā trīs lielākajos elektroautomobiļu tirgos. Dažos vēlāk ienākušos tirgos ir vērojams straujš elektroautomobiļu pārdošanas apjoma pieaugums, pateicoties Ķīnā ražoto elektroautomobiļu radītajiem ietaupījumiem un izmaksu konkurētspējai. Piemēram, Nepālā ir vērojams viens no lielākajiem elektroautomobiļu pārdošanas apjoma pieaugumiem kopš 2020. gada, jo ievērojami palielinājās Ķīnā ražoto elektroautomobiļu imports.
Tramps ar vienu roku bremzē, bet ar otru atbalsta tā, ka maz neliekas
ASV prezidents Donalds Tramps nav slēpis savu nicinājumu pret elektroautomobiļu nozari un Eiropas “zaļo kursu” kā tādu. Taču Trampa izteikumi un darbības mēdz būt pretrunu pilnas, un tā tas ir arī attiecībā pret elektroautomobiļiem.
Kopš stāšanās amatā Tramps un republikāņi Kongresā ir atcēluši ievērojamās patērētāju nodokļu atlaides, kas bija paredzētas, lai veicinātu ātrāku elektroautomobiļu ieviešanu visā valstī, tādējādi palielinot automašīnu, akumulatoru un uzlādes staciju izmaksas. Viņa vadībā Vides aizsardzības aģentūra (EPA) ir pārskatījusi Džo Baidena ēras emisiju standartus benzīnu patērējošām automašīnām un kravas automašīnām. Un ar republikāņu palīdzību viņš ir sācis apturēt finansējumu elektroautomobiļu uzlādes infrastruktūrai visās ASV, vienlaikus virzot fosilā kurināmā izmantošanu.
“Jau pirmajā dienā es izbeidzu Baidena neprātīgo elektrotransportlīdzekļu mandātu, kas būtu uz visiem laikiem neatgriezeniski sagrāvis ASV autobūves nozari,” Tramps sacīja jūlija beigās notikušajā mītiņā “General Motors” poligonā Milfordā Mičiganas štatā, raksta “Politico”. Tomēr Trampa administrācija negaidīti sniedz elektrotransportlīdzekļu sektoram stimulu, subsidējot kritiski svarīgas minerālu raktuves un piedāvājot dotācijas un aizdevumu garantijas tieši tiem akumulatoru un kalnrūpniecības uzņēmumiem, kas padara elektroautomobiļus par realitāti. Vietējā akumulatoru ražošana jau sen ir šķērslis elektrotransportlīdzekļu nozares izaugsmei ASV, paaugstinot transportlīdzekļu izmaksas un piespiežot autoražotājus paļauties uz ārzemēs iegūtiem minerāliem. Šāda Trampa administrācijas rūpniecības politika notiek laikā, kad elektrotransportlīdzekļu sektors piedzīvo pārdošanas apjomu pieaugumu, ko veicina ASV vadītais karš ar Irānu un ar to saistītie nemieri naftas tirgos. Piektdien prezidents tikās ar simtiem kalnrūpniecības vadītāju un kabineta locekļu, lai atklātu 3 miljardu dolāru finansējumu minerālu projektiem, piemēram, grafīta, magnētu un silīcija anoda materiālam, atsaucoties uz valsts drošību un valsts atkarību no tādām valstīm kā Ķīna šo izejvielu ziņā. Lai gan uzmanības centrā bieži vien bija materiāli, kas nepieciešami ieročiem vai datu centriem, tie paši materiāli ir nepieciešami arī elektrotransportlīdzekļu akumulatoriem. "Elektrotransportlīdzekļi varbūt nebija galvenais mērķis, atbalstot kritiski svarīgus minerālus, taču tas ir nejaušs ieguvums," sacīja grafīta ražotāja “Westwater Resources” komercdirektors Džons Džeikobss. Viņa uzņēmums tagad ir rindā uz 25 miljonu dolāru federālā aizdevuma saņemšanu pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Alabamā. Nulles emisiju transporta asociācijas (ZETA) pētniecības direktors Korijs Kantors sacīja, ka elektrotransportlīdzekļu nozare gūs labumu no finansējuma, norādot uz pētījumiem, kas atklāja, ka piegādes ķēžu un tādu minerālu kā grafīta nodrošināšana enerģijai un aizsardzībai dos labumu mākslīgajam intelektam un progresīvai ražošanai, tostarp elektrotransportlīdzekļiem. "Pat ja šajā gadījumā Aizsardzības departaments ir svarīgs klients, akumulatoru izmantošana un inovācijas ietekmēs daudzas dažādas nozares, neatkarīgi no tā, vai tā ir stacionārā uzglabāšana vai elektrotransportlīdzekļu nozare," sacīja Kantors. Tramps ir atbalstījis arī citus projektus, kas saistīti ar elektrotransportlīdzekļiem. Pagājušajā gadā viņa administrācija iegādājās kapitāla daļas uzņēmumā “Lithium Americas”, kas Nevadas štatā būvē “Thacker Pass” projektu, lai iegūtu litiju, kas nepieciešams akumulatoru ražošanai tādiem uzņēmumiem kā “General Motors” (GM). Darījums ietekmē to, kā “Lithium Americas” izmantos 2,3 miljardu dolāru aizdevumu, kas sākotnēji tika piedāvāts Baidena administrācijas laikā.
Administrācija ir arī izveidojusi 12 miljardu dolāru vērtu komerciālu krājumu ar nosaukumu “Project Vault”, ko tādi autoražotāji kā GM varētu izmantot, lai ārkārtas situācijās piekļūtu minerāliem. GM izpilddirektore Mērija Barra atradās Ovālajā kabinetā, kad iniciatīva tika pasludināta. “Benchmark Mineral Intelligence” autobūves pētījumu vadītājs Vils Robertss sacīja, ka Trampa centieni attīstīt minerālu sektoru nāk par labu elektrotransportlīdzekļu ražotājiem. Elektrotransportlīdzekļu jomā ir lielāks pieprasījums pēc šiem minerāliem nekā aizsardzības vajadzībām. Piemēram, elektrotransportlīdzekļi pašlaik veido 70 procentus no litija pieprasījuma pasaulē, savukārt akumulatoru enerģijas uzkrāšana veido 20 procentus, un pieprasījums pēc militāriem lietojumiem ir daudz mazāks, liecina “Benchmark” dati. Nejaušs ieguvums
Elektrotransportlīdzekļu akumulatoru metāla ražotāji ir cietuši no federālo nodokļu atvieglojumu zaudēšanas, ko paplašināja Baidena administrācijas Inflācijas samazināšanas likums. Nozare piedzīvoja nopietnu neveiksmi pēc tam, kad Tramps pagājušajā gadā parakstīja Republikāņu partijas megalikumprojektu, kas atcēla 7500 ASV dolāru atlaidi elektrotransportlīdzekļiem.
Taču tagad nozare vairs neatrodas brīvajā kritienā un piedzīvo nelielu globālu pieaugumu, ko daļēji veicina naftas cenu kāpums kara ar Irānu laikā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjomi 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājās gan ASV, gan Ķīnā. Trampa minerālu finansējums veicina vispārējās situācijas uzlabošanos. ASV Eksporta-importa banka paziņoja, ka piedāvā 25 miljonu ASV dolāru aizdevumu Denverā bāzētajam “Westwater Resources”, lai pabeigtu grafīta anoda materiāla pārstrādes rūpnīcu Alabamā.
"Tas ir izdevīgi mums, tas ir izdevīgi arī klientiem, jo, domājams, viņi saņem kopumā zemāku cenu," sacīja Džeikobss no “Westwater”. "Viss, kas atbalsta materiālus, ko izmanto akumulatoros, acīmredzami atbalstīs elektrotransportlīdzekļu nozari." Starp jautājumiem bija arī Pentagona piešķirtā 1,4 miljardu dolāru summa “Sila Nanotechnologies” silīcija anoda materiāla ražošanai, kas aizstāj grafītu elektrotransportlīdzekļu akumulatoros un citās modernās tehnoloģijās. "Mēs noteikti turpinām darīt lietas, ko esam darījuši automobiļu nozarē, taču mēs redzam arī milzīgu atbalstu un izaugsmi fiziskā mākslīgā intelekta jomā," sacīja “Sila” izpilddirektors un līdzdibinātājs Džīns Berdičevskis. Berdičevskis sacīja, ka Trampa administrācijas mērķis nodrošināt minerālus aizsardzības lietojumprogrammām būs atkarīgs no spēcīga komerciāla pieprasījuma, piemēram, pēc elektroautomobiļiem. "Lai mums būtu vietējā akumulatoru piegādes ķēde, tā nevar būt paredzēta tikai neliela apjoma militāro lietojumprogrammu risināšanai," viņš teica. "Lai iegūtu patiešām spēcīgu militāro rūpniecisko bāzi, ir nepieciešama spēcīga rūpnieciskā bāze." Berdičevskis sacīja, ka republikāņu stingrā rīcība attiecībā uz nodokļu atlaidēm ārvalstīs ražotām detaļām savā nesenajā budžeta likumā bija "ļoti labs solis", kas palīdzēja veicināt pieprasījumu pēc vietējām alternatīvām, piemēram, “Sila” produkta. “Elektroautomobiļiem galu galā ir jāspēj pastāvēt pašiem par sevi,” viņš teica. “Tāpēc jā, nodokļu atlaide elektroautomobiļiem ir veicinājusi lielu pieprasījumu, taču mums ir jānodrošina, ka elektroautomobiļi ir konkurētspējīgi paši par sevi.” Tramps paziņoja arī par 150 miljonu dolāru piešķiršanu uzņēmumam “Niron Magnetics” Minesotā, lai Sartelā Minesotā uzceltu rūpnīcu, kas ražos retzemju elementu nesaturošus magnētus, kurus var izmantot elektroautomobiļu motoros, aizsardzības rūpniecībā, datu centros un audioiekārtās. Rūpnīcas darbību ir paredzēts uzsākt nākamgad.
Kad tiks izdomāti akumulatori, kas neaizdegas
Tie akumulatori, kas elektroautomobiļos tiek lietoti pašlaik, visbiežāk ir litija jonu akumulatori. Ar tiem gadās ķibeles. 27. jūlijā Rīgā, Mūkusalas Biznesa centra (Dēļu ielā) stāvvietā, pēkšņi aizdegās trīs gadus vecs elektromobilis “Škoda Enyaq”. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) strādāja notikuma vietā un dzēsa auto aptuveni 14 stundas, jo akumulatora ķīmisko reakciju dēļ pastāvēja atkārtotas aizdegšanās risks. Tas ir traki, taču šis ir pirmais gadījums Latvijā - tātad no 16 842 elektroautomobiļiem ir aizdedzies viens.
Kopš 2010. gada “EV FireSafe” un citas šo tēmu monitorējošas grupas ir apstiprinājušas aptuveni 772 augstsprieguma akumulatoru aizdegšanās gadījumus elektriskajos pasažieru transportlīdzekļos visā pasaulē. Statistiski elektroautomobiļi aizdegas daudz retāk nekā benzīna automašīnas. Dati liecina, ka elektroautomobiļiem ir aptuveni 25 aizdegšanās gadījumi uz 100 000 pārdoto automašīnu, salīdzinot ar aptuveni 1530 uz 100 000 benzīna automašīnu.
Ugunsgrēku biežums pēc transportlīdzekļa veida: elektromobiļi: ~0,025% līdz 0,0012% aizdegšanās iespējamība. Benzīna/dīzeļa automašīnas: ~0,1% līdz 1,5% aizdegšanās iespējamība.
Tas ir arguments par labu elektroautomobiļiem, jo aizdegšanās iespēja ir maza kā iespēja vinnēt loterijā. Taču zinātne un ražotāji tā īsti vēl nav sapratuši, kā novērst akumulatoru aizdegšanos pavisam.
Tikmēr pasaulē jau ir sperts solis uz priekšu un ir izstrādāti jauna tipa - cietvielu akumulatori. Ar šiem akumulatoriem auto varēs braukt daudz tālākus ceļa gabalus nekā ar litija jonu baterijām, tie aizņems mazāk vietas, to svars būs mazāks. Taču šādu elektroautomašīnu masveida ražošana pagaidām nav iespējama, jo tie ir nedroši - tie aizdegas. Zinātnieki tagad zina, kāpēc cietvielu akumulatori bojājas. Divos atsevišķos pētījumos ir identificēti fizikālie procesi, kuri izraisa īssavienojumus, kas gadiem ilgi ir aizkavējuši komercializāciju, pārvēršot vienu no nozares lielākajiem nezināmajiem par definētu inženiertehnisku problēmu.
Gadiem ilgi inženieri zināja, kā cietvielu akumulatori sabojājas, bet ne to, kāpēc. Baterijās atkārtoti veidojās iekšējie īsslēgumi, jo šūnas iekšpusē veidojās mikroskopiskas litija struktūras, kas galu galā caurdūra barjeru, kas atdala akumulatora pozitīvo un negatīvo pusi. Rakstu lasiet šeit https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/526232-zinatnieki-atklaj-galveno-skersli-elektroauto-revolucija.htm.
Visā pasaulē viedākie prāti mēģina atrisināt mīklu, kā novērst cietvielu akumulatoru aizdegšanos. Ķīnas valstij piederošais Šanhajas uzņēmums SAIC pirms diviem gadiem paziņoja, ka gatavojas sākt masveida cietvielu akumulatoru ražošanu.
Pirmie “premium” klases zīmola “IM Motors” modeļi ar jaunajiem akumulatoriem tikšot piegādāti jau 2027. gada sākumā, 2024. gadā vēstīja “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
Ja tas taisnība, tad jau drīz pasaulē būs pieejamas ķīniešu (un citu valstu) automašīnas, ar kurām varēs braukāt lielus ceļa gabalus bez bēdu. Tādā gadījumā elektroauto kļūs konkurētspējīgi bez mākslīgiem stimuliem un autobraucējiem pamazām būs jāsāk domāt, vai savus benzīna, dīzeļa un gāzes auto nebūtu laiks nodot utilizācijai.
