Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Tieslietu kanclerei Ullei Madisei vislielākais atbalsts ceļā uz Valsts prezidenta sēdekli
Līdz ceturtdienas pēcpusdienai 62 Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) deputāti no Reformu partijas, partijas "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskās partijas bija parakstījuši petīciju par tieslietu kancleres Ulles Madises izvirzīšanu par Valsts prezidenta amata kandidāti. Ja pieskaita parlamenta deputātus no šīm trim partijām, divi deputāti vēl nav parakstījuši petīciju - Marts Verklajevs (Reformu partija) un Zuleiha Izmailova (Sociāldemokrātiskā partija). Verklajevs ERR pastāstīja, ka viņš joprojām apsver, vai parakstīt petīciju, atbalstot Madisi. "Mums ir paredzēta tikšanās ar Ulli, un tad mēs varēsim uzklausīt viņas domas," sacīja Verklajevs. "Pagaidām paturēšu iemeslus pie sevis," viņš atbildēja, kad viņam jautāja, kāpēc nevēlas parakstīt nekavējoties. Reformu partija ar Madisi tiksies otrdien. Verklajevs nosauca arī Tītu Landu par cienīgu potenciālo prezidenta amata kandidātu. Izmailova ERR pastāstīja, ka viņai nav tūlītēju plānu parakstīt petīciju, atbalstot Madisi. "Pašlaik nē. Viņa pirmdien ieradīsies uz tikšanos ar mūsu frakciju. Tad es varēšu izlemt, ko darīt tālāk," paziņoja Izmailova. Turklāt neviens no neatkarīgajiem deputātiem vēl nav parakstījies par Madisi. Daži ir paziņojuši, ka vispār nepiedalīsies balsošanā, bet citi plāno formulēt savu nostāju pēc tikšanās ar Landu un Madisi. Divi deputāti, kas nesen pievienojās valdošajai koalīcijai, Kalevs Stoičesku un Mēliss Kīli, ir paziņojuši, ka varētu parakstīties par Landu, lai nodrošinātu divus kandidātus, izvēli un debates. Stoičesku sacīja, ka tas nebūt nenozīmē, ka viņš atteiksies no atbalsta Madisei. Jau 23. jūlijā Stoičesku sociālajos tīklos rakstīja, ka gaida Madises apstiprinājumu un parakstu vākšanas sākumu viņas atbalstam. "Man jau ir gatava pildspalva," viņš toreiz solīja. Kalevs Stoičesku vēlas, lai Tīts Lands kļūtu par prezidenta amata kandidātu. Vismaz piektdaļai parlamenta ir tiesības izvirzīt prezidenta kandidātu, kas nozīmē, ka nepieciešams vismaz 21 paraksts. Kā iespējamais Madises konkurents visbiežāk tiek minēts Tallinas Tehnoloģiju universitātes rektors Tīts Lands. “Isamaa” un Centra partija varētu viņu atbalstīt ar saviem parakstiem, ja viņš tiktu izvirzīts. Tomēr abas partijas tiksies arī ar Madisi un sola pieņemt lēmumu pēc šīm sanāksmēm. “Isamaa” un Centra partijas frakcijās ir attiecīgi astoņi un septiņi deputāti, kopā 15. Pievienojot politiķus, kas nav frakciju biedri, bet ir šo partiju biedri, tiek pievienotas vēl četras balsis, kopā 19. Tas ir par diviem parakstiem mazāk nekā nepieciešams, lai izvirzītu Landa kandidatūru. Tāpēc papildus nepieciešami vismaz divi neatkarīgo deputātu paraksti. Ja Stoičesku un Kīli atbalstīs Landu, tiks savākts 21 paraksts. Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešams vismaz 68 Rīgikogu deputātu atbalsts.
Varas iestādes vērtē iespējamos riskus Krievijas izcelsmes dēļ
Nīderlandes kompānija “Nebius” ar Krievijas izcelsmi šogad uzsāk mākslīgā intelekta (MI) rūpnīcas projektu Igaunijā. Pēc ekonomikas un rūpniecības ministra Erki Keldo teiktā, valdība konsultējās ar Igaunijas drošības dienestiem, lai mazinātu iespējamos riskus. ERR trešdien ziņoja, ka Nīderlandes mākoņu kompānijas “Nebius” AI rūpnīca šogad sāks darboties “Greenergy” datu centrā Hīru. Tajā pašā laikā “Nebius” gadījumā rodas jautājums par uzņēmuma līdzšinējām saitēm ar Krievijas tehnoloģiju gigantu “Yandex”. “Nebius” parādījās pēc tam, kad “Yandex” tika noteiktas sankcijas sakarā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. “Postimees” rakstīja, ka “Nebius” pagātne satrauc drošības ekspertus. Lai gan uzņēmums oficiāli pārtraucis sakarus ar Krieviju, tā aktivitātēm ir vēsturiska sadarbības bagāža ar Krievijas Federālo drošības dienestu. Pēc ministra Erki Keldo teiktā, tā kā valdības aģentūrām bija jautājumi arī par “Nebius” un darbaspēku mākslīgā intelekta rūpnīcā Hīru, varas iestādes konsultējās ar Igaunijas drošības dienestiem. "No vienas puses, šādas augsto tehnoloģiju investīcijas Igaunijai noteikti ir ļoti vēlamas, bet, no otras puses, valdības pienākums ir raudzīties uz situāciju no plašākas drošības ainas viedokļa. Jā, mēs apzināmies uzņēmuma fonu, sadarbojamies arī ar Igaunijas institūcijām un, protams, minimizējam riskus," viņš teica. "Ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir tīri privāts ieguldījums, taču mums noteikti ir jāmazina iespējamie drošības riski," piebilda Keldo. Ja rodas jautājumi par uzņēmuma vai tā darbinieku pagātni, ir izstrādāti atbilstoši noteikumi un ar to strādā drošības dienesti, viņš sacīja. Šie dienesti arī informēja sabiedrību par iespējamiem riskiem un draudiem. "Protams, jāraugās, lai kādi sensitīvi dati, nozares un tehnoloģijas, piemēram, nenonāktu to valstu rokās, kuras rada risku. Jādomā, kuru tehnoloģijas izmantojam, strādājot ar dažādiem datiem, pie kā glabājam šos datus un kā tie tiek aizsargāti. To mēs noteikti darām," sacīja Keldo. Pēc ministra teiktā, “Nebius” tēma ceturtdien apspriesta arī valdības sēdē. Viņi turpinās atgriezties pie tās arī nākamajās nedēļās. "Igaunijas uzņēmējiem ir jāsaprot iespējamie riski, tostarp arī pašam uzņēmumam. Darbinieki ar krievu izcelsmi un kontaktiem ar Krieviju šeit netiek gaidīti ar atplestām rokām, un mēs noteikti par to esam nedaudz piesardzīgāki nekā, iespējams, citas Eiropas valstis. Tā tas būs arī nākotnē," sacīja Keldo. Pēc viņa teiktā, drošības dienesti iespēju robežās informēs sabiedrību un uzņēmumus par iespējamiem riskiem, bet valsts iestādes un valsts sektoru - par veidiem, kā tos minimizēt. Nīderlandes kompānijas “Nebius” mākslīgā intelekta rūpnīca sāks darboties “Greenergy” datu centrā Hīru šogad. Rūpnīcas jauda būs 22 megavati, padarot to par lielāko Baltijas valstīs. 2024. gadā uzņēmums pārdeva savas Krievijas nodaļas un kļuva pazīstams kā “Nebius” grupa. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Nīderlandē. “Nebius” vadītājs Arkādijs Voložs ir viens no “Yandex” dibinātājiem, taču tagad viņš ir atteicies no Krievijas pilsonības. Saskaņā ar “Greenergy” pārstāvja Martina Runga teikto, “Nebius” ir viena no rūpīgāk pārbaudītajām organizācijām, jo, neskatoties uz iepriekšējiem sakariem ar Krieviju, uzņēmums spēja iegūt “Meta”, “Microsoft”, “Nvidia” un ASV valdības uzticību.
Valga nevēlas jaunu vēja parku
Ceturtdien Valgas pagasta padome nolēma pārtraukt speciālā plāna un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izskatīšanu, kas paredzēja vēja elektrostacijas būvniecību pagastā, raksta ERR. Par lēmumu pārtraukt speciālā plāna izskatīšanu nobalsoja 18 pagasta padomes locekļi, diviem deputātiem balsojot pret un pieciem atturoties. Plāns tika uzsākts 2023. gada oktobrī. Kopš tā laika ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un publiskās prezentācijas, kā arī veikta vēja elektrostacijas būvniecības pagastā sociālekonomiskās ietekmes analīze. Šajā analīzē tika secināts, ka vēja elektrostacijas radīto jauno darba vietu
skaits ir neliels, taču tās būvniecība varētu radīt negatīvas sekas, samazinot pašvaldības ieņēmumus, īpašumu vērtību pagastā un pasliktinot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turklāt ievērojams skaits cilvēku, kas piedalījās publiskajās prezentācijās un diskusijās par projektu, iebilda pret tā īstenošanu. "Īpašā plāna pārskatīšana sasniedza savu mērķi - tā sniedza vietējai pašvaldībai nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu pamatotu lēmumu. Šis lēmums nav vēja enerģijas novērtējums kopumā, bet attiecas uz konkrēta īpašā plāna rezultātiem. Divarpus gadu laikā apkopotā informācija liecina, ka ierosinātā risinājuma potenciālie ieguvumi neatsver ar to saistītos riskus Valgas pagastam un vietējās kopienas pamatoto negatīvo attieksmi. Tāpēc pārskatīšanas pārtraukšana ir pamatots un atbildīgs lēmums," paziņoja Valgas pagasta padomes priekšsēdētājs Mati Kikass. Pagasta padome uzskata, ka iepriekš minētie apstākļi neļauj īstenot plānu nākotnē, tādējādi dodot pamatu tā pārtraukšanai saskaņā ar Plānošanas likumu.
Ukrainas aizsardzības uzņēmums DEMZ investē jaunā munīcijas rūpnīcā Lietuvā
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija paziņoja, ka piektdien paraksta investīciju līgumu ar Ukrainas uzņēmumu par lielu projektu. "DEMZ investē jaunā munīcijas rūpnīcā Lietuvā, kas kļūs par uzņēmuma reģionālo ražošanas un inovāciju centru. Tur tiks izstrādāti un testēti jauni produkti, kas atbilst NATO standartiem," teikts paziņojumā. Aizsardzības ministrija arī parakstīs saprašanās memorandu ar uzņēmumu. Aģentūras "Investuok Lietuvoje" vadītājs Elijus Čivilis iepriekš BNS pastāstīja, ka vairāki Ukrainas aizsardzības investori ir saņēmuši valdības Stratēģisko darījumu pārskatīšanas komisijas apstiprinājumu darbībai Lietuvā. Tikmēr aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņojis, ka Lietuva vēlas ražot dronus Ukrainai. Viņš norādīja, ka tās būtu kopīgas investīcijas saskaņā ar maijā ar Ukrainu parakstīto aizsardzības sadarbības līgumu.
ASV kongresmeņi skubina Lietuvu uzturēt ciešas attiecības ar Taivānu
ASV Kongresa Taivānas grupas līdzpriekšsēdētāji vērsušies pie Lietuvas vadības ar kopīgu vēstuli, aicinot turpināt "drosmīgo kursu" attiecībās ar Taivānu un nepakļauties Ķīnas spiedienam. "Mēs aicinām jūs turpināt drosmīgi iet šo ceļu un uzturēt ciešas attiecības ar Taivānu, kas gadu desmitiem ir bijusi mūsu valstu uzticams partneris," teikts pirmdien izplatītajā vēstulē. Dokuments adresēts Valsts prezidentam Gitanam Nausēdam, Ministru prezidentam Mindaugam Sinkevičam, Seima priekšsēdētājam Jozam Olekam, ārlietu un aizsardzības ministriem Ķēstutim Budrim un Robertam Kaunam. Vēstuli parakstījuši republikāņi Mario Diazs-Balarts un Endijs Bars, kā arī demokrāti Ami Bera un Gregs Stentons. Tajā norādīts, ka Ķīna turpina izdarīt spiedienu uz valstīm, kuras uztur jebkādas attiecības ar Taivānu, taču aicina tās "apsvērt, cik svarīgi ir uzturēt attiecības ar tiem, kam ir kopīgas demokrātiskās vērtības". Kā atzīmē BNS, valdošā koalīcija pēdējā laikā aktīvāk apspriež diplomātiskās pārstāvniecības normalizāciju ar Ķīnu, taču līdz šim tas nav nesis praktiskus rezultātus. Sinkeviča valdības programma sola censties normalizēt "diplomātiskās attiecības ar Ķīnu līdz diplomātiskās pārstāvniecības līmenim, kas pastāv citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs". Pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Budri parlamenta spīkers Oleks sacīja, ka saskata progresu Viļņas un Pekinas attiecību normalizēšanā. Divpusējās attiecības pasliktinājās 2021. gadā, kad Lietuva atļāva Taivānai atvērt Taivānas pārstāvniecību valstī.
Tikmēr labu attiecību ar Ķīnu vārdā Latvijā un Igaunijā Taivānas pārstāvniecības ir slēgtas jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma.
Pēc Viļņas pilsētas domes lēmuma pārtraukt pieņemt iedzīvotāju rakstiskus iesniegumus un sūdzības krievu valodā sociāldemokrātu kultūras ministrs Lukass Alsis paziņoja, ka šīs valodas atteikšanai administratīvajā dzīvē jābūt sistēmiskai, ņemot vērā nacionālo minoritāšu pārstāvju un bēgļu no Ukrainas intereses. "Vissvarīgākais ir tas, lai valsts iestādēs un pašvaldībās mēs sazinātos valsts valodā. Krievu identitātes vai krievu valodas pēdas toponīmos, ielu nosaukumos un citās vietās izzūd; to kļūst mazāk. Runājot par pašas valodas atteikšanu, tai jābūt sistēmiskai," ceturtdien radiostacijai "Žiniu radijas" sacīja ministrs. "Viļņā mums ir jāsaprot, ka šeit dzīvo daudzas nacionālās minoritātes, kurām krievu valoda praktiski ir galvenā saziņas valoda, ikdienas valoda. Mums jāņem vērā arī tas, ka mums ir daudz cilvēku, kas ieradušies no Ukrainas, bēgot no kara, kuriem šobrīd, iespējams, ir vieglāk sazināties krievu valodā," uzsvēra Alsis.
Ministrs pauda cerību, ka Viļņas pilsētas valdība, pieņemot iepriekšminēto lēmumu, ir ņēmusi vērā šos riskus. Tomēr Alsis uzsvēra, ka, viņaprāt, krievu valodu valdības iestādēs nevajadzētu lietot. "Mēs esam Rietumu, demokrātiska valsts Eiropas Savienībā, kurai ir oficiālā valoda un citas Eiropas Savienības (ES) valodas, piemēram, angļu un franču," viņš skaidroja. Kā ziņo BNS, Viļņas pilsētas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vairs nepieņems iedzīvotāju rakstiskus iesniegumus un sūdzības krievu valodā. Informācija šajā un citās valodās, kas nav ES valodas, tiks sniegta mutiski, ja darbinieks tās pratīs. Krievu valoda ir izņemta arī no pilsētas pārvaldes tīmekļa vietnes un klientu rindu pārvaldības sistēmas. Pēc galvaspilsētas mēra Valda Benkunska teiktā, šis lēmums ir daļa no konsekventas pašvaldības politikas. Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Viktors Voroncovs intervijā LRT.lt norādīja, ka Viļņas mēra izteikumi un lēmumi ir tieši saistīti ar vēlēšanu kampaņas sākumu: pašvaldību domes vēlēšanas un tiešās mēra vēlēšanas Lietuvā notiks 2027. gada sākumā. "Tā ir tīra politizēšana, priekšvēlēšanu aģitācija, mēģinājums apvienot vēlētājus. Un tagad, kad sabiedrības reakcija nav bijusi gaidītā, ir sākušies mēģinājumi visu atsaukt," teica uzņēmējs. Pēc sabiedriskā darbinieka teiktā, migranti, tostarp ukraiņi, ir svarīgs Lietuvas demogrāfiskais un ekonomiskais resurss, tāpēc valstij vajadzētu palīdzēt viņiem integrēties, nevis kavēt piekļuvi pakalpojumiem. "Galvenais jautājums tagad ir, kā nezaudēt vismaz tos cilvēkus, kuri jau ir ieradušies Lietuvā. Pēc kara šeit ieradīsies ukraiņu sieviešu vīri, un šeit dzims bērni. Cilvēki jau saista savu nākotni ar Lietuvu. Un mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem integrēties, nevis radīt papildu šķēršļus," skaidroja uzņēmējs.
