"Krievus atkal apmānīja". Krieviete no Rīgas sūdzas par dzīvi Krievijā pēc pārcelšanās

© pixabay.com

61 gadu vecā Gaļina Uvarova 2024. gadā no Rīgas pārcēlās uz Ļeņingradas apgabalu Krievijā pēc valsts programmas "tautiešu pārcelšanās". Tagad viņa stāsta, ka cerības uz labāku dzīvi nav piepildījušās: "Krievus atkal apmānīja."

Par to ziņo krievu medijs "Sota", atsaucoties uz "47news" interviju.

Uvarova stāsta, ka Latvijā krievi gadiem cīnījušies par tiesībām runāt un mācīties krievu valodā. Viņa klausījusies Krievijas televīziju caur internetu, neraugoties uz aizliegumiem, un galu galā nolēmusi aizbraukt, cerot, ka Krievijā šādu problēmu vairs nebūs.

Realitāte izrādījusies citāda. Krievijas pasi viņa saņēmusi tikai pēc sūdzībām prokuratūrā un prezidenta pieņemšanas telpā. Iekšlietu ministrija dokumentu pazaudējusi uz vairāk nekā diviem mēnešiem. Darbu meklējusi gandrīz piecus mēnešus, līdz beidzot kļuvusi par starptautisko pārvadājumu nodaļas vadītāju. Tomēr pēc vīra nāves, kad viņa īslaicīgi devās uz Rīgu, darba devējs viņu atlaidis "pēc pašas vēlēšanās".

Pensiju 61 gada vecumā viņai atteikuši. Krievijas pensiju fonds ņēmis vērā tikai vienu no trim bērniem — to, kas dzimis padomju laikā. Divus jaunākos, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 1. janvāra, nav ieskaitījuši. Trūkstot darba stāžam, pensiju nāksies aprēķināt no jauna pēc papildu darba stāža.

Pašlaik Uvarova īrē dzīvokli uz Pēterburgas un Ļeņingradas apgabala robežas kopā ar 18 gadus veco meitu, kura studē medicīnas koledžā ar studentu vīzu. Meita sākotnēji arī gribējusi Krievijas pilsonību, taču, redzot mātes pieredzi, pārdomājusi.

"Mēs ticam tam, ko saka valsts vadītāji, atbraucam un saskaramies ar pretējo efektu," "Sota" citē Uvarovas vārdus.

Video