Pamošanās nakts vidū ne vienmēr liecina par miega traucējumiem, tomēr stress un trauksme var neļaut atkal aizmigt, liekot cilvēkam koncentrēties uz negatīvām domām un ikdienas grūtības uztvert daudz asāk.
Spāņu psiholoģe Silvija Severino skaidro, kāpēc naktī problēmas var šķist nepārvaramas un kāpēc šajā laikā nevajadzētu steigties ar secinājumiem, vēsta Spānijas izdevums “El Español”.
Kāpēc pēc pamošanās nakts vidū ir grūti atkal aizmigt?
Pēc psiholoģes teiktā, īslaicīga pamošanās starp miega cikliem, tostarp agri no rīta, ir normāla parādība. Grūtības sākas tad, ja emocionāla sasprindzinājuma un nepārtrauktu raižu dēļ cilvēks vairs nespēj iemigt.
Video, kas publicēts platformā “TikTok”, Severino skaidroja, ka stress un trauksme parastu pamošanos var pārvērst ilgstošā satraukuma periodā. Tā vietā, lai atpūstos, cilvēks sāk prātā atkal un atkal pārcilāt problēmas un iztēloties negatīvus scenārijus.
Nogurums un trauksme var viens otru pastiprināt, tāpēc ikdienas grūtības naktī reizēm šķiet daudz nopietnākas nekā dienā.
Kāpēc nevajadzētu pieņemt svarīgus lēmumus trijos naktī?
Severino uzsver, ka nakts vidū radušās domas nevajadzētu uztvert kā absolūtu patiesību. Šajā laikā smadzenes atrodas pārejas stāvoklī starp miegu un nomodu, tādēļ cilvēkam var būt grūtāk objektīvi novērtēt savas izjūtas.
Psiholoģe iesaka nepieņemt svarīgus lēmumus un neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ja esat pamodies nakts vidū un sācis uztraukties par kādu situāciju.
“Neuztveriet to, ko domājat šajā stundā, kā absolūtu patiesību,” iesaka speciāliste.
Pēc viņas teiktā, kad cilvēks būs atpūties un atguvis spēju objektīvāk izvērtēt situāciju, arī problēma var šķist citāda. Tas, kas trijos naktī izskatās pēc katastrofas, desmitos no rīta var tikt uztverts pavisam citādi.
Miega problēmas var būt daļa no plašākas problēmas - uzņēmuma “Unobravo” aptaujā, kurā piedalījās 1500 pieaugušo Spānijā, noskaidrots, ka respondenti vidēji guļ 6,7 stundas diennaktī. Tas ir mazāk par pieaugušajiem ieteicamajām septiņām stundām.
Vairāk nekā septiņas stundas guļ tikai 47% aptaujāto, savukārt 9% neguļ pat piecas stundas.
Pilnvērtīgu atpūtu var traucēt stress, mobilā tālruņa lietošana pirms gulētiešanas, kofeīns, troksnis un smaga maltīte.
Aptaujā konstatētas arī atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Saskaņā ar tās datiem sievietes gada laikā zaudē aptuveni 400 miega stundas jeb apmēram 57 naktis. Vīriešiem šis rādītājs ir 313 stundas jeb aptuveni 45 naktis.
Kā uzlabot miegu un mazināt emocionālo spriedzi?
Psihologs Fransisko Rivera Rufete uzsver, ka veselīgi miega ieradumi ir svarīgi gan fiziskajai, gan psihiskajai atjaunošanās spējai.
Speciālists iesaka ievērot regulāru gulētiešanas un celšanās režīmu, pirms miega samazināt laiku pie ekrāniem un radīt komfortablus apstākļus atpūtai.
Kvalitatīvs miegs palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru, koncentrēšanās spējas un spēju tikt galā ar stresu.
Kāpēc pirms miega jāēd banāns?
