“Igaunijas valdībai nav izdevies piesaistīt ārvalstu investīcijas, un nauda nonāk pie tuvākajiem kaimiņiem. Tagad mēs pat nevaram sadalīt subsīdijas lieliem ieguldījumiem, jo investoru vienkārši nav,” Igaunijas sabiedriskajā medijā ERR raksta partijas “Labējie” pārstāvju padomes priekšsēdētājs Andruss Kārelsons.
“Liela daļa vainas jāuzņemas visiem, kas pēdējos gados ir bijuši pie valdības stūres. Mūsu NIMBY (“not in my backyard” - "ne manā pagalmā") kultūra ir pārkāpusi visas saprātīgās robežas - nav iespējams piesaistīt Igaunijai nekādas lielas investīcijas enerģētikas vai rūpniecības nozarēs, nepavadot laiku gadiem ilgos strīdos - vai nu vietējās pašvaldībās, vai tiesā. Pat mājputnu fermu nav iespējams uzbūvēt. Komentējot intereses mazināšanos par lielas mājputnu fermas būvniecību Veimelā pirms vairākiem gadiem, “OÜ Lõuna-Eesti Talumuna” vadītājs Tenu Vetiks trāpīgi rezumēja Igaunijas investīciju klimatu: "Igaunijā nav iespējams uzbūvēt neko lielu - vai tās būtu vēja turbīnas, mājputnu fermas vai koksnes celulozes rūpnīcas." Protams, investori ir racionāli un tāpēc dod priekšroku valstīm, kas lielas investīcijas uzņem ar atplestām rokām, nevis cenšas tās kavēt pie katras izdevības. Valdībai ir bijuši gadi, lai mainītu šo nostāju. Lai gan šķiet, ka tā rīkojas un vēlas vienkāršot plānošanu, reāli soļi ir sperti maz, un investoru uzticība nav iegūta. Problēmas ar investīciju projektu īstenošanu saasina nestabilā ekonomiskā vide, kas radās pēc 2023. gada vēlēšanām. Pastāvīgas un liela mēroga nodokļu izmaiņas - vienmēr augšup -ir novedušas pie tā, ka ārvalstu investori izvairās no Igaunijas. Viņi dod priekšroku valstīm, kurās viņi var būt pārliecināti, ka nodokļi nemainīsies tik daudz laikā no biznesa plāna izstrādes līdz investīciju pabeigšanai, ka projekts vairs nebūs ienesīgs. Tas nabadzina pašus igauņus - jo mazāk konkurētspējīgu darba vietu, jo zemākas ir viņu algas un jo augstāks ir bezdarba līmenis. Diemžēl valdošās partijas to nebūt pilnībā neapzinās. Kamēr kaimiņvalstīs ieplūst vairāku miljardu dolāru ārvalstu investīcijas, Igaunija cenšas glābt to, ko var ietaupīt, uzkrājot mazākas investīcijas. Nesen tika paziņots, ka pieteikšanās slieksnis grantam līdz 20 miljoniem eiro, kas iepriekš bija paredzēts uzņēmumiem, kuri Igaunijā investē vismaz 100 miljonus eiro, ir samazināts par vairākiem desmitiem miljonu līdz 70 miljoniem eiro. Aizsardzības nozarei šis slieksnis ir samazināts līdz 20 miljoniem eiro, bet prioritārajām tehnoloģijām (kas, starp citu, ietver pārtikas ražošanu un atjaunojamo enerģiju) - līdz 30 miljoniem eiro. Būtībā valdība ir atzinusi, ka tai nav izdevies piesaistīt liela mēroga investīcijas Igaunijā, un tagad 100 miljonu eiro slieksnis ir ievērojami samazināts, jo vienkārši nebija piekritēju. Pašreizējos apstākļos šogad nebūs iespējams sadalīt paredzētos granta līdzekļus - aptuveni 40 miljonus eiro. Protams, subsīdijas lielu investīciju piesaistei nevar tikt izšķērdētas, un valdībai ir patiešām jāķeras pie darba, lai atrastu lielas investīcijas. Tas notiek, neskatoties uz to, ka tikai vācu koncerns “Rheinmetall” Lietuvā investē gandrīz pusmiljardu eiro, Somijā tiek būvēti miljardus vērti datu centri, bet Polijā tiek būvēta atomelektrostacija, kuras izmaksas arī tiek lēstas miljardos eiro. Pat Latvija 2025. gadā saņēma nedaudz vairāk par miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Igaunijā šis skaitlis bija gandrīz uz pusi mazāks, sākot no 500 līdz 800 miljoniem eiro, liecina dažādas aplēses. Vērts atcerēties, ka arī vairāki igauņu uzņēmēji savas nesenās lielās investīcijas ir veikuši nevis Igaunijā, bet gan Latvijā un citās kaimiņvalstīs. Vienkārši paskatieties uz “Frankenburg” 10 miljonu eiro investīcijām Ādažu raķešu rūpnīcā vai “Fibenol” lēmumu ieguldīt 700 miljonus eiro Latvijas biopārstrādes rūpnīcā. Arī “Skeleton Technologies”, kas pagājušajā gadā uzsāka superbateriju ražošanu savā rūpnīcā Varkausā Somijā un novembra beigās atvēra superkondensatoru rūpnīcas Vācijā un Polijā, neizvēlējās Igauniju kā savu ražošanas vietu. Jā, balstoties uz iepriekšējo gadu kopējiem rādītājiem, Igaunijas ekonomika joprojām piesaista vairāk ārvalstu investīciju nekā Latvija un Lietuva, taču pēdējā gada laikā mūsu priekšrocība ir ievērojami samazinājusies. Ja šī tendence netiks mainīta, mūsu dienvidu kaimiņi drīz mūs apsteigs. Lai to novērstu, Igaunijas ekonomiskajai videi atkal ir jākļūst pievilcīgai investoriem. To var panākt, tikai atsakoties no NIMBY kultūras un pārtraucot pastāvīgo nodokļu pieaugumu. Tikai tad mēs varam garantēt, ka mūsu ekonomika atgūs uzticību,” viedokļrakstā ERR pauž IT jomas uzņēmējs, eksperts un politiķis Andruss Kārelsons.
Kas igauņiem lieliski, tas latviešiem “viss slikti”
Par NIMBY kultūru Kārelsona teikto apstiprina fakts, ka Valgas pagasta pašvaldība pagājušajā nedēļā “noraka” lielu vēja parka projektu savā teritorijā, kas ir spilgts piemērs tam, ka iedzīvotāji negrib redzēt “ventilatorus” savu māju tuvumā. Valgā izsprieda, ka no šāda parka būs mazāk finansiālu ieguvumu nekā kaitējuma. Iespējams, viņiem taisnība. Tiesa gan, līdzīga situācija ir arī Latvijā, kur tāpat vēja enerģijas projekti saskaras ar lielu pretestību, un to attīstītāji ir spiesti tos realizēt pēc iespējas tālāk no ļaužu acīm - purvos.
Kārelsona raksts ir diezgan reta parādība, jo pat Igaunijas opozīcijas politiķi par neveiksmēm, ja tās notiek salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, izvairās runāt, jo igauņu tradīcija ir par savu valsti stāstīt kā par pārliecinošu līderi Baltijā visās jomās.
Tikmēr Latvijā ir tradīcija paust, ka viss ir slikti un ka visos rādītājos Latvija atpaliek no kaimiņiem. Diemžēl tas nav tālu no patiesības - daudzos ekonomikas rādītājos tas tā ir. Tiesa gan, pēdējos piecos gados visdinamiskāk attīstās Lietuva, kas atstāj aiz sevis gan Latviju, gan Igauniju.
Par ārvalstu tiešo investīciju piesaisti ir, piemēram, tāds bēdīgs fakts, ka finanšu un apdrošināšanas darbību jomā Latvija 2025. gadu noslēdza ar 4,4 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju atlikumu, bet tikmēr Lietuvai šis skaitlis ir 15,8 miljardi, Igaunijai - 10,2 miljardi. Lūk, kā joprojām izpaužas 2018. gada “kapitālā remonta” ietekme finanšu sektorā, kas Latvijas komercbankām noteica stingru regulējumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas bija salīdzinoši vaļīgs. Nu un varbūt arī nodokļu politika nav īpaši stimulējusi investoru nākšanu. Te varētu bilst, ka Lietuva ir lielāka valsts, tāpēc investīciju trīs reizes vairāk, taču Igaunija ir mazāka valsts, bet investīcijas finanšu un apdrošināšanas jomā ir divreiz vairāk.
Ārvalstu investīcijas pārvēršas darba vietās. Šajā ziņā Latvija ir līdere
Taču arī Latvijai ir daži rādītāji, ar ko palepoties. Visnotaļ nozīmīgi, ka Latvija pēdējo trīs gadu periodā ir sasniegusi augstāko ar ārvalstu tiešajām investīcijām saistīto darba vietu skaitu Baltijā, kopumā pērn Latvijā uzsākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti.
Vienlaikus investoru skatījums uz reģiona nākotni saglabājas pozitīvs - 69% investoru prognozē, ka Baltijas investīciju pievilcība nākamo trīs gadu laikā pieaugs, liecina uzņēmuma EY ikgadējais “European Attractiveness Survey 2026” pētījums, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.
Jauni ārvalstu investīciju projekti 2025. gadā Latvijā radījuši 1015 jaunas darba vietas. Baltijas valstu starpā jaunu investīciju projektu skaita ziņā aizvadītajā gadā līderos izvirzījusies Lietuva ar 30 jauniem ārvalstu investīciju projektiem, savukārt Igaunijā projektu skaits krities līdz 7 projektiem. Līdztekus Lietuvā radītas 887 jaunas darba vietas, kamēr Igaunijā - 306.
“”EY European Attractiveness Survey 2026” rezultāti apliecina, ka Latvija arvien pārliecinošāk nostiprina savu vietu Eiropas investīciju kartē. Latvija šobrīd ieņem 7. vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un 8. vietu pēc radīto darba vietu skaita, kas ir spēcīgs signāls starptautiskajiem investoriem par mūsu ekonomikas konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un spēju attīstīt augstas pievienotās vērtības nozares,” EY portālā saka LIAA direktore Ieva Jāgere.
Izdodas piesaistīt arī amerikāņus
23. jūlijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) parakstīja saprašanās memorandu ar ASV uzņēmumu “Native Trading” par pilna cikla artilērijas raķešu ražotnes attīstību Latvijā. Investoru piesaistīja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Memoranda mērķis ir veicināt sadarbību, izvērtēt investīciju projekta īstenošanas priekšnoteikumus un stiprināt Latvijas ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, inovāciju attīstību un augstas pievienotās vērtības rūpniecību.
Plānotais projekts paredz pilna cikla artilērijas raķešu ražotnes izveidi, nodrošinot visus galvenos ražošanas posmus - cietā propelenta ražošanu, sprāgstvielu kaujas galviņu pildīšanu, galīgo montāžu un kvalifikācijas testēšanu. Projekta kopējais investīciju apjoms plānots no 70 līdz 90 miljoniem eiro. Tātad vēl viens cerīgs projekts, kas tiks realizēts kopā ar amerikāņiem. ASV, ja kas, līdz šim ir bijusi diezgan kūtra investētāja Latvijā. ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā sasniedz aptuveni 392 miljonus eiro, kas valstu topā ierindojas tikai 10. vietā. Tas ir pamaz salīdzinājumā ar to potenciālu, kāds vēl ir investīciju piesaistei no ASV.
Igauņu eksperta Kārelsona pieminētais “Fibenol” ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums, tāpēc tik rūgta pieskaņa viņa rakstā. “Fibenol” plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku. Ja viss ritēs sekmīgi, ražošana varēs sākties 2030. gadā.
Savukārt Kārelsona atsauce uz “Frankenburg” ir par to, ka Latvijas Aizsardzības ministrija ar Austrijā bāzēto aizsardzības jomas uzņēmumu “Frankenburg Technologies” pagājušā gada sākumā noslēdza pētniecības un izstrādes līgumu bezpilota lidaparātu pretdarbības spēju attīstībai. Līgums paredz vairāku savstarpēji papildinošu risinājumu izstrādi, tostarp automatizētu dronu-pārtvērēju, elektroniskās karadarbības balstītu sistēmu, kā arī vadāmo raķešu tehnoloģiju attīstību. Projektu realizācijā ievērots līdzfinansējuma princips - izstrādi apņemas kopīgi finansēt gan Aizsardzības ministrija, gan iesaistītie uzņēmumi. Vidējā investīciju proporcija šādos projektos tiek plānota 65/35 sadalījuma robežās, kur aptuveni 65% iegulda aizsardzības nozare, bet 35% - sākotnējie industrijas partneri.
Plānots, ka kopējās sagaidāmās investīcijas projektu realizēšanai varētu veidot līdz desmit miljoniem eiro, ko veido gan Aizsardzības ministrijas finansējums, gan komersantu piesaistītie līdzekļi. Kopējais piesaistīto investīciju apjoms projektu realizācijas laikā vēl varētu palielināties.
