Sākums

Vai Ģenerālprokuratūrā pēta attaisnojošo spriedumu iemeslus, vai konstatē nekvalitatīvas apsūdzības; par to, kā ģenerālprokurors konstruētu apsūdzību Lemberga lietā; cik kriminālprocesi gada laikā uzsākti; vai pēc grozījumiem Krimināllikumā to būs vēl vairāk; par advokātu lomu kriminālprocesā un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu. 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par budžeta deficīta samazināšanu ir izvērtējamas, bet nav obligātas, 24. aprīlī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izceļot, ka Latvija patlaban nedrīkst taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina.

Par vienu no pagājušā gada nogales skaļākajiem notikumiem latvju koncertdzīvē kļuva savulaik populārā rokmūziķa Detlefa atgriešanās – bez lielas reklāmas viņa komandai Rīgā izdevās sarīkot pilnībā izpārdotu koncertu, kam sekoja pāris tikpat lielu ažiotāžu izraisījušu pasākumu mūziķa dzimtajā Liepājā. Nu šim spilgtajam iznācienam ir turpinājums.

Kāda solās būt cena elektrībai; ko nozīmē klimatneitrāla elektroenerģijas ieguve un kā tā realizēsies dzīvē; kādēļ ir jābūvē vēja un saules parki un kā tie ietekmēs elektrības cenu lejupslīdi – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" attīstības direktori Ilviju Boreiko 

Visvieglāk iegūstamo atbildi uz jautājumu par deputātu ieguvumiem dod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā statistika, ka šā gada martā valsts maksājusi speciālo pensiju 3 376 eiro apmērā katram no 77 atlikušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes, kuri vispār nodzīvojuši līdz pensijai.

Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai, nozīmē, ka daudziem pacientiem tiks atņemta vienīgā iespēja uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, Neatkarīgajai norāda Reto slimību alianses pārstāve Ieva Plūme.

Kas ir uzņēmuma ilgtspēja? Kāpēc Eiropas Savienības līmenī uzņēmumus motivē runāt atklātu valodu – pret darbiniekiem, klientiem? Vai darbiniekus izskaudīs roboti, un kā uzņēmumi meklē risinājumus sasāpējušai darbaroku problēmai? TV raidījumā “Nra.lv sarunas” savu redzējumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.

Nesenā Baltkrievijas VDK ziņojumu datu bāzes publiskošana izgaismoja dramatisko Latvijas vēsturi. Izrādās, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vērsušies šajā iestādē, cerot uzzināt vairāk par savu radinieku likteņiem, kuri savulaik nokļuvuši Staļina represiju dzirnakmeņos.

Kādas ir Latvijas izlases izredzes uzvarēt šī gada hokeja čempionātā? Viens no Latvijas hokeja izlases stabilākajiem aizsargiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šī gadsimta ievadā Normunds Sējējs intervijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka treneriem skaidri jānorāda, kurš būs valstsvienības pirmais vārtsargs. Viņaprāt, Latvijai grupa pasaules čempionātā ir labvēlīga, arī spēļu kalendārs. Pārbaudes spēlēs pirms čempionāta N. Sējējs problēmas pamanījis izlases nespējā realizēt vārtu gūšanas iespējas un spēlē skaitliskajā vairākumā. Bet līdz čempionātam vēl ir laiks – pirmā spēle Latvijai 11. maijā pret Poliju.

Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā ir atzīmējami gan ar ieguvumiem, gan zaudējumiem. Ieguvumi – ceļošana Eiropā bez robežām, fondu finansējums, darba iespējas utt. Zaudējumi – iznīcināta Latvijas zvejniecība un cukurrūpniecība. Taču jāņem vērā arī pašu tautiešu neprofesionalitāte un diemžēl arī alkatība, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus. Katrā ziņā – analizēšanai materiālu pietiks. Tā sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst sociologs Aigars Freimanis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā. Gala lēmums gan vēl būs jāpieņem Saeimā.

Baltkrievijas VDK saņēma spēcīgu prettriecienu pēc tam, kad tās vadītājs Ivans Tertels apgalvoja, ka esot novērsis kara dronu uzlidojumus no Lietuvas teritorijas. Nākamajā dienā hakeru grupējums “Kiberpartizāni” paziņoja, ka pirms diviem mēnešiem bija uzlauzusi minētās iestādes mājaslapu un drīzumā publiskos ziņojumu datubāzi. Daži no šiem ziņojumiem tieši skar Lietuvas pilsoņus, uzņēmumus un cilvēkus, kas atrodas šajā valstī.

Kas notiek ap valdošo partiju "Jaunā vienotība" – tā ir organizēta kampaņa pret partiju, vai tomēr zem notiekošā slēpjas konkrēti noziegumi; vai patiesi Krišjāņa Kariņa lidojumu lieta tiks izmeklēta ātri; vai ģenerālprokurora karjeru var apraut vārda dienā uzdāvināta dzēriena pudele, – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Šogad aprīļa izskaņā kinoteātrī “Forum Cinemas” ar vērienu tika aizvadīta pirmizrāde Latvijas hiphopa kustības aizsācēja Ozola koncertfilmai “No rajona līdz arēnai”. Šajās dienās Ozols ar filmu viesojas reģionālajās pirmizrādēs Valmierā un Ventspilī, bet īsi pirms nozīmīgā notikuma reperis viesojās mūsu TV studijā, piedaloties “Nra.lv sarunās”. Personiskā sarunā ar žurnālistu Krišu Kāpostiņu Ozols stāsta par koncertfilmas tapšanu un tās nozīmīgākajām detaļām. Sarunas gaitā tiek analizēta hiphopa mūzikas attīstība Latvijā un Ozols pauž nostāju par notiekošo paša rajonā.

Publicists, valodnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869. gadā darināja vārdu “satversme”, lai ar to aizstātu jau zināmo vārdu “konstitūcija”. To iekļāva pirmā Latvijas Republikas vēlētā parlamenta – Satversmes sapulces – nosaukumā. Jaunvārdu darināja no darbības vārda “tvert”. “Cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā kur patverties, lai tiem būtu tversmes,” skaidroja Kronvaldu Atis. Šodien, Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā – 1. maijā, “Neatkarīgā” sarunājas ar Latvijas Universitātes senatoru, Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, profesoru, Dr. iur. Ringoldu Balodi.

Šonedēļ atzīmējam divas valstiski nozīmīgas svētku dienas: šogad 1. maijā būs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 102. gadadiena, bet 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Par šo datumu nozīmi, par valstiskumu, darbu Saeimā un valsts izaicinājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Latvijā ieradušies kārtējie uzraugi ar pārmetumiem, ka Latvijas ekonomiskā attīstība atpaliek un dara kaunu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Pirms 4. maija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 34. gadskārtas – “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Par to, ka ikvienam ir savs 4. maijs, par to, kā ir mainījusies situācija, salīdzinot ar 34 gadus senu vēsturi, par to, ka vara atsvešinās no tautas.

Veselības ministrija atzīst, ka visi onkoplānā paredzētie uzdevumi nav izpildīti, īpaši tas attiecas uz divām jomām – vēža ārstēšana ar inovatīviem medikamentiem un vēža saslimstības skrīnings.

Par nesen valstī notikušā “finanšu sektora kapitālā remonta” sekām un seku novēršanu Satversmes tiesā; kāds būs pienesums tautsaimniecībai, ja tiks grozīts Krimināllikuma 323. pants; kāds kaitējums tautsaimniecībai tiek nodarīts ar krimināllietām, kuras tiek virzītas par katru cenu; kādēļ, piemērojot likumu, arī likuma piemērotājam jādomā ar galvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).

“Šogad pats smagākais budžets, kādu savā dzīvē esmu redzējis,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis; “Latgales pašvaldībās ir entās reizes sliktāk nekā Ogrē,” atsaucās Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.