Sākums

Trampa un Putina 2025. gada 12. februāra vēsturisko telefona sarunu, kuru gaidīja jau sen, var aplūkot vairākās plāksnēs. No tīri praktiskā (militārā), politiskā un psiholoģiskā aspekta.

Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviopārvadājumos paaugstinās lidojumu cenas. Gaidāms, ka aviobiļešu cenas pieaugs ne tikai 2025. gadā, bet arī turpinās pieaugt katru gadu. Otrs cenu kāpums tiek prognozēts 2027. gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Latvijas valsts kā pašas valsts noteiktu monopolpakalpojumu sniedzēja ceļ cenas par desmitiem procentu un vaino bodniekus, kuri ceļ cenas pa dažiem procentiem.

Vairāk nekā 32 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mājās ir ierocis, dažam pat vairāki. Par spīti it kā stingrajiem ieroču izsniegšanas un turēšanas noteikumiem, Pļavniekos notiek traģēdija – divi divpadsmitgadīgi bērni, iespējams, spēlējoties ar ieroci, iet bojā – abus atrod ar šautām brūcēm galvā.

2024. gadā tika ieviesta speciāla programma, lai atbalstītu hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru līgumi bija piesaistīti “Euribor” likmei. Šā gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kad tika veikts šis maksājums.

Latvijas Bankas rīkotā pasākumā vakar tika noslaucīti putekļi gadus trīsdesmit senam plānam beidzot tomēr privatizēt valsts galvenos uzņēmumus un padarīt šo nepopulāro pasākumu populāru ar to, ka akcijas tiks pārdotas arī Latvijas iedzīvotājiem, lai vēlāk viņu vecumdienas būtu materiāli nodrošinātas ar spīti pirmā un otrā pensiju plānu izputēšanai.

Marata Kasema publicētais video izvilkums no Krievijā notikušās konferences par Baltijas valstu nākotni pēc to atgriešanās “dzimtajā ostā” (в родную гавань), tas ir, Krievijā, latviešu politiski aktīvajā sabiedrībā izsauca divējādu reakciju. Vieni no šajā konferencē izskanējušajiem izteikumiem atgaiņājās, norādot, ka tos personāžus nevajagot ņemt nopietni, jo viņi esot margināļi pat Krievijas politiskajā vidē, kamēr otri šausminājās, kāpēc daži no viņiem, kuri joprojām dzīvo Latvijā, vēl nesēž aiz restēm par saviem atklāti pretvalstiskajiem izteikumiem.

Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

“Bargs sods!” – tīmeklī iesmej par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu Alekseju Rosļikovu (Stabilitātei) sodīt ar rakstisku brīdinājumu, politiķa izteikumus par nacionālajiem jautājumiem novērtējot kā uz etnisko šķelšanu vērstus. Atgādināsim par Rosļikova daiļrades pērli: “Kamēr jūs cepaties kā vistas, papētījām (..) statistiku! Rīgā dominējošā valoda ir krievu, tāpēc nav ko bojāt gaisu! Varat krāmēt koferus!” Pēc šā teksta tika ietagoti vairāku cilvēku vārdi: Liāna Langa, Elita Veidemane un Edvards Ratnieks, kā arī “Jaunā vienotība” un NA.

"Putins neriskēs strīdēties ar Trampu," apgalvo politologs un bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu autors Abass Galjamovs intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com"). Intervijā viņš atklāj klanu konfrontāciju Krievijā, Kadirova lomu, iespēju noslēgt darījumu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī prognozē, kur Putins var bēgt.

Ņujorka ir pasaules galvaspilsēta. To var atzīt, var neatzīt, bet citas pasaules galvaspilsētas mums nav. Līdz ar to nākamais līmenis ir tiešais gaisa savienojums ar Ņujorku. Ja kādai pilsētai tiešā lidojuma nav, tad tā pagaidām vēl atrodas zemākā (trešajā) līmenī. Tas nozīmē, ka tieši tā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurai pirmajai būs tiešais savienojums ar Ņujorku, kļūs par Baltijas metropoli.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.

Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.

Divu divpadsmitgadīgu zēnu nāve kādā Pļavnieku dzīvoklī ir raisījusi ļoti daudz jautājumu, taču policija nesniedz skaidras atbildes. Līdz ar to dzimst pieņēmumi, spekulācijas, sazvērestības teorijas. “Neatkarīgā” sazinājās ar bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, lai izprastu, kas varētu būt noticis traģiskajā dienā.

Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakar publiski apliecināja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāram Valdim Dombrovskim, ka Latvija spēs līdz nākamā gada augustam apgūt visus 1,9 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda (AF) par spīti tam, ka iepriekšējo četru gadu laikā apgūti tikai 0,8 miljardi eiro.

Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.

Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.

“Rīga paliek arvien tumšāka,” uz redakciju zvana kāds lasītājs, dalīdamies pārdomās par to, kā izskatās Rīga. Tie, kuri galvaspilsētā iebrauc tikai darba darīšanās vai izklaides nolūkos, tiešām pamana gan “voltistu” un “boltistu” melnīgsnējās sejas, gan kebabnīcās strādājošos “studentus”, jo tas ir uzkrītoši. Un šo indivīdu kļūst arvien vairāk. Baidos, ka, viņiem pārsniedzot kritisko masu, notiks līdzīgi kā Zviedrijā, kur varas iestādes jau vairs nespēj nedz kontrolēt, nedz apstādināt no dienvidiem iebraukušo “bēgļu” vardarbību.

"Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens ir pārliecināts, ka Latvijas animācijas filma "Straume, kuras režisors ir Gints Zilbalodis, Ķīnā noteikti izraisīs rezonansi iedzīvotāju vidū. "Straume" ir kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas ieguvusi lielākās pasaules balvas un globālo reputāciju, tostarp savu pirmo balvu, kas iegūta 11. starptautiskajā kinofestivālā "Golden Silk Road" ("Zelta zīda ceļš") Ķīnā.

Pieci montieri sarkanos kombinezonos, viens pacēlājs, trīsis un knaibles — ar to pietiek, lai nolikvidētu pēdējo fizisko Latvijas sasaisti ar Krievijas elektrotīkliem. Tomēr ceļš līdz šim kniebienam sācies pirms 15 gadiem.