Rīgas domes politiķiem būs iespēja pārliecināties, vai viņu politiskā uzraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) solidarizēsies kopējos centienos attīstīt mūsu valsts ekonomiku vai, gluži pretēji, noslieksies rīdzinieku sarūpēto naudu atdot ārvalstniekiem.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.
Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.
Bens Latkovskis
Politiskajā vidē uzvirmojušās diskusijas par Stambulas konvencijas tēmu daudziem liek neizpratnē raustīt plecus un uzdot it kā loģisku jautājumu – vai tiešām valstī nav svarīgāku jautājumu, par kuriem lauzt šķēpus?
Atbilde ir vienkārša: ja jau par kādu jautājumu notiek spraigas publiskās diskusijas, tātad tas ir sabiedrībai svarīgs. Ja kādam personiski tas liekas nenozīmīgs, mākslīgi sagudrots jautājums, tad tā ir vai nu šī indivīda personiskā neieinteresētība, vai arī vēlme iebāzt galvu smiltīs un izlikties problēmu neredzam.
“Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu,” sacīts Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojumā par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Kā to panākt? Par to “nra.lv” saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.
Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā un Lietuvā pašlaik ir politiski uzkarsēta gaisotne – Lietuvā vainīgs budžets un toksiskā populistu partija “Nemuno Aušra”, bez kuras sociāldemokrāti nevarēja izveidot valdošo koalīciju. Turklāt izraisījies konflikts starp premjerministri un aizsardzības ministri. Igaunijā par budžetu ir mazāk kašķa, bet neliels drudzītis purina pašvaldību vēlēšanu dēļ.
Uz lielajiem ekrāniem iznākusi režisora Oskara Rupenheita jaunākā filma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma pati par sevi lieliska, un, lai gan tā ir absolūti apolitiska, tā līdzīgi kā ikviens augstvērtīgs mākslas darbs cieši saslēdzas ar šodienas politisko dienaskārtību. Tiesa, visai savdabīgā veidā.
Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.
Rīgas domes deputāts Ansis Pūpols stāsta, ka, iespējams, tiks atļauta satiksmes plūsma pa Altonavas tiltu kā pagaidu risinājums, ja tam piekritīs eksperti.
29. un 30. septembra “nra.lv” publikācijas par akciju sabiedrības “Delfi” riņķa danci ar pamatkapitāla samazināšanu gandrīz divu miljonu eiro apmērā un pēc tam atteikšanos no šīs ieceres ne tikai sašūpojušas AS “Delfi” un tās mātesuzņēmuma AS “Ekspress Grupp” vadošo amatpersonu sastāvu, bet ievedušas AS “Delfi” maksātnespējas procesa startā.
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) nav apsvērusi iespēju pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju un neplāno arī streikot. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra sarunā ar “nra.lv” atgādina, ka veselības aprūpe ir neatņemama valsts drošības daļa un tās atstāšana ārpus prioritātēm ir kļūda. Viņaprāt, veselībai jābūt iekļautai kopējā drošības plānā, jo tās atstāšana novārtā apdraud gan pacientu, gan sistēmas drošību kopumā.
13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.
Atbildot uz jebkuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu jautājumiem par Satiksmes ministrijas rīcībā nodotās naudas izlietošanu, šīs ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs un parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs nonāca līdz jau notikušajai un turpmāk ieplānotajai elektrovilcienu sastāvu pirkšanai kā visu iekšējās satiksmes un sakaru problēmu atrisinājumam.
Kā vērtēt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prātojumus izteikt neuzticību veselības ministram un prasību palielināt mediķu darba samaksu no 2026. gada 1. janvāra ārstniecības personām par 13,5%; vai patiesi medicīnas jomā viss tiks slikti, ka mediķiem jāiziet ielās – kā situāciju vērtē citas sabiedriskās organizācijas, tostarp valdības sociālie partneri – “Neatkarīgās” saruna ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektori un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti Ināru Pētersoni.
Mūsu līdzšinējās valdības līdz šim ir darījušas visu iespējamo, lai mēs ”izskatītos labi” uz Eiropas Savienības fona. “Laba izskatīšanās” tika un joprojām tiek paģērēta arī migrantu jautājumā. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Polijai oficiālu izņēmumu no jauno ES migrācijas noteikumu piemērošanas, proti, Polijai vairs neuzspiež pārvietošanas kvotas, Polijai neuzliks finansiālus sodus par migrantu neuzņemšanu. Ko dara Latvija šajā virzienā? Kā vienmēr – neko. Precīzāk sakot, mēģina “izskatīties labi”. Situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).
Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Izskatās, ka šogad valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam stipri atpaliks no budžetā plānotajiem un nesasniegs arī pagājušā gada rādītāju – iekasētos 214 miljonus eiro. Deviņos mēnešos akcīzes nodoklis bija pildījies 160 miljonu eiro apmērā.
It kā nezināmo, it kā Krievijas dronu parādīšanās virs Eiropas lidostām un militāriem objektiem pavērusi ceļu uz Eiropu Austrālijas firmu “Drone Shield” un “Electro Optic Systems” pretdronu ieročiem.
Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.
