Eiropā pieaugošo kara draudu dēļ regulāri rodas jautājums: kā uz to vai citu potenciālā pretinieka rīcību reaģēs NATO? Par šo jautājumu ir ne mazums spekulāciju. Vieni saka: ja Krievija mēģinās bāzties NATO valstu teritorijā, tad dabūs pretī tā, ka ilgi nesalasīs kauliņus, kamēr citi bažījas par pretējo – NATO nobīsies, sāks “atbildes saskaņošanu” un beigās atrunāsies, ka nosacītās Narvas dēļ jau nesāks trešo pasaules karu.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Rīga var mierināt sevi vismaz ar to, ka tiltus un citus būtiskus objektus līdz kliņķim (līdz slēgšanai) nolaidusi ne zemāk kā Bonna, par kuru vēl nav pagaisušas atmiņas kā par Rietumvācijas galvaspilsētu.
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
Vai par valdības vadītāju kļuvušais Andris Kulbergs gribēs un drīkstēs realizēt opozīcijā sēdējuša Andra Kulberga plānu, kā Latvijai pelnīt ar patvēruma došanu bagātniekiem, kam nepatikšanas viņu tagadējās mītnes zemēs?
ASV, demokrātijas, brīvības un labklājības citadelē, prātam neaptverams gadījums – uz nāvi notiesātai personai sodu neizdodas izpildīt – notiesātā nemirst, bet tiek sakropļota.
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Lai ko Latvijas sabiedrība dažkārt teiktu par Zviedriju un turienes politisko vidi, Zviedrija vienmēr latviešiem bijusi kā paraugs, uz ko tiekties. Ne velti Atmodas gados bija populāra nākotnes vīzija – pēc neatkarības atjaunošanas astoņos gados sasniegsim Zviedrijas labklājības līmeni.
Mākslīgā intelekta (MI) iespējas biedē cilvēci un liek bažīties par tehnoloģiju pārākumu pār cilvēku jau sen – pēdējā reize, kad cilvēks (Garijs Kasparovs) spēja uzvarēt šaha programmu “Deep Blue”, bija 1997. gadā.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Kremlis draud padarīt dzīvi Eiropā par “elli”. Iestrēdzis kaujas laukos Ukrainā, Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa specdienestiem pastiprināt hibrīdagresiju Eiropā, ziņo dažādi pasaules mediji.
Stāsts nav par kautiņu, bet par Berlīnes tautas pārstāvju 20. septembra vēlēšanām. E. Eralfa tajās uzvarēja ar lozungu “stāties pretī rasistiskajai AfD”, kura oriģināla “rassistischen AfD die Stirn bietet” garu un vēl jo vairāk burtus daudz labāk nekā literārais tulkojums atveido teiciens “dabūsi bietē”.
Kremļa gaiteņos turpinās klanu cīņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību un diskusijas par kadru maiņām Federālā drošības dienesta (ФСБ) vadībā.
Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.
Svētdien notikušajās vēlēšanās Vācijas zemē Saksijā-Anhaltē pārliecinoši uzvarēja partija “Alternatīva Vācijai” (lietosim starptautiski pieņemtos saīsinājumus, AfD), kura ieguva 43,8% balsu. Tomēr ar iegūtajām 39 vietām viņiem pietrūkst trīs mandātu, lai iegūtu absolūto vairākumu 83 vietu vietējās zemes parlamentā (landtāgā).
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
Pēc “nra.lv” rīcībā esošās informācijas, no 2026. gada janvāra līdz jūlijam Latvijas Banka izsniegusi 18 licences kriptoaktīvu nodrošinātājiem, maksājumu uzņēmumiem, e-naudas uzņēmumiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Salīdzinājumam, 2025. gadā Latvijas Banka izsniedza astoņas šādas licences, bet 2024. un 2023. gadā – četras.
CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.
