“Apple” dibinātājs Stīvs Džobss 2007. gadā satricināja mobilo tālruņu tirgu – mazā ierīce ar skārienjutīgo ekrānu pārsteidza visus, taču saņēma ne tikai uzslavas, bet arī kritiku. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 20 gadi, un, lai gan mēs vismaz reizi gadā saņemam jaunus viedtālruņu modeļus no tehnoloģiju gigantiem, joprojām neesam redzējuši tādu izrāvienu inovāciju, kādu savulaik piedāvāja “iPhone” radītājs.
Kopš dāņi sāka kolonizēt Grenlandi 18. gadsimta 20. gados, viņi tradicionāli ir uzskatījuši sevi par labākajiem imperiālistiem pasaulē. Tomēr atklātībā parādījusies skarba patiesība par kolonizatoru patvaļas gadījumiem pret salas pamatiedzīvotājiem. Turklāt zvērības izdarītas ne tikai tālā pagātnē, bet pat diezgan nesen, jo tās atceras daļa šobrīd salā dzīvojošo grenlandiešu.
Februāra sākumā pasaulē bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Īlons Masks paziņoja par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (United States Agency for International Development) jeb USAID slēgšanu.
Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviopārvadājumos paaugstinās lidojumu cenas. Gaidāms, ka aviobiļešu cenas pieaugs ne tikai 2025. gadā, bet arī turpinās pieaugt katru gadu. Otrs cenu kāpums tiek prognozēts 2027. gadā.
"Putins neriskēs strīdēties ar Trampu," apgalvo politologs un bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu autors Abass Galjamovs intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com"). Intervijā viņš atklāj klanu konfrontāciju Krievijā, Kadirova lomu, iespēju noslēgt darījumu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī prognozē, kur Putins var bēgt.
Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.
Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Jaunais Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis mudina neidentificēt krievu tautu ar Putinu un "nelikt Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai". Viņš nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Lietuvā par šiem jautājumiem vēršas plašumā publiska diskusija, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Polijas pilsētas Gdiņas Jūras tehnoloģiju centra Pētniecības un attīstības centrs ir viens no inovatīvākajiem un attīstošākajiem Polijas bruņojuma grupas uzņēmumiem. Gdiņā bāzētā uzņēmuma "OBR CTM" zinātnieki prezentēja savu koncepciju par risinājumiem Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras un Baltijas valstu drošības paaugstināšanai, kas paredz intensīvu informācijas apmaiņu par potenciālajiem draudiem. Projekts "Digital Baltic" tapis kā starptautiskās sadarbības priekšlikums Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Donalda Trampa vēlme iegūt ASV valdījumā Grenlandi radījusi pamatīgu spriedzi Ziemeļvalstīs. Jebkura reāla politiska vai ekonomiska darbība Grenlandes virzienā šobrīd var izraisīt ļoti tālejošas sekas pašreizējā pasaules kārtībā. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena vadībā tikās Helsinkos. Kā Ziemeļvalstis plāno rīkoties neskaidrajā drošības situācijā, par to Somijas nacionālās televīzijas YLE žurnālisti raksta savā portālā "yle.fi".
Daudz ko var pārmest ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet ne savu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Ir sākta nelegālo migrantu ķerstīšana, un pat vairākas lidmašīnas ar šiem imigrantiem nogādātas Kolumbijā, Gvatemalā un citur. Iekavās piebildīsim: no 11 miljoniem. Ir apturēta ASV palīdzība pasaulei (izņemot Izraēlai un Ēģiptei) un faktiski likvidēta milzīga šīs palīdzības organizēšanas struktūra – USAID. Aizliegts federālajiem ierēdņiem jebkādā veidā norādīt savus vietniekvārdus (viņš/viņa). Ir izdarīti arī daudzi citi žesti, kuri ir nepārprotami tīkami Trampa vēlētājiem un apjūsmotājiem visā pasaulē.
Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. janvārī paziņoja, ka nav gatavs parakstīt miera līgumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tas viss notiek uz jaunās ASV vadības spiediena fona sākt sarunas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Ukrainas Drošības dienests (SBU) mēneša laikā saņēmis vairāk nekā 1300 ziņojumu par ukraiņu vervēšanu, ko veikuši Krievijas specdienesti. Krievijas speciālie dienesti internetā jauniešiem sola naudu par ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas izdarīšanu Ukrainā, bet pēc tam, kad darbs ir paveikts, Krievijas kuratori vienkārši pazūd, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv". Ātri parunājām, ātri savervēja
ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.
Eiropā 2024. gadā bija rekordliels periodu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām – gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā, ziņoja "Montel Analytics". Arī Polijā elektroenerģijas cenas ir negatīvas. Vai tas nozīmē būtiskus ieguvumus enerģijas patērētājiem? Ne vienmēr, norāda Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.
