Pasaulē

Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.

Skandāls, kurš izcēlās pēc tam, kad pašreiz Itālijā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam neļāva piedalīties skeletona sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti karā bojā gājušie ukraiņu sportisti, kārtējo reizi izraisīja diskusijas par sporta vietu pasaulē. Par sporta saistību ar politiku, naudu, morāli, ētiku un cilvēces patieso, nevis iedomāto humānismu. Proti, par liekulību, divkosību un morāles standartiem.

Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.

ASV Tieslietu departamenta publiskotie Džefrija Epstīna lietas materiāli “elites aprindās” izraisa drudžainu satraukumu. Politisko procesu vērotāji un komentētāji Epstīna lietā saskata “saikni ar izlūkdienestiem”, kas informāciju pludina valstu politisko aprindu un specdienestu interesēs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no svarīgākām lietām.

Eiropas lauksaimniecība 2026. gadā nonākusi punktā, kur tradicionālā pieeja sāk sadurties ar jauno realitāti. Kas vēl nesen šķita stabils un nemainīgs, tagad kļūst par karstu diskusiju objektu. Vai Eiropa un līdz ar to arī Baltija var saglabāt līdzšinējo piesardzīgo attieksmi pret ģenētiskajām tehnoloģijām, ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), vienlaikus nezaudējot konkurētspēju un spēju pielāgoties klimata prasībām?

Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas veda miera sarunas, tikmēr pēc Īlona Maska norādījumiem speciālisti atslēdza nereģistrētos “Starlink” satelītu interneta lietotājus. Kā izrādās, ne viss noritēja tik vienkārši.

Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu? 

Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?

“Tā ir vēsture, tai jābūt bez maksas,” saka tūristi. Romas noteiktā divu eiro maksa par Trevi strūklakas apskati rada pretrunīgus viedokļus, vēsta ietekmīgais britu laikraksts “The Guardian”.

"Sāk palikt ļoti slikti," Somijas sabiedriskajam medijam “Yle” atklājis Somijas uzņēmējs Miki Sārela, kurš Mustasāri pārvalda grila restorānu.

Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.

Kamēr Eiropas medijus pilda ironija par Donalda Trampa uzstāšanos Davosā un viņa frāzi par zāļu cenu samazinājumu ASV “par 500%”, rodas loģisks jautājums: kāpēc ASV iedzīvotāji masveidā neprotestē un nesmejas par šādu skaitliski absurdu retoriku?

ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.

Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.

Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.

Pieci kara gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav apliecinājuši nevienu, kurš spējis publiski paredzēt līdzšinējo kara gaitu un rezultātus ne pēc zvaigznēm, ne ar kārtīm, ne no kafijas biezumiem.

Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.

ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.

Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.