Kamēr Latvijā šonedēļ turpinājās neprāta kaislības ap Stambulas konvenciju, Igaunijā šī nedēļa pagāja mierīgā garā, palēnām veidojot jaunas koalīcijas pašvaldībās pēc 19. oktobra vēlēšanām. Valstī turpinājās konstruktīvas diskusijas par minimālās algas apmēru un par to, vai vajag pieprasīt atkārtotu eksāmenu kārtošanu pamatskolās. Igaunijā atzīts, ka tās derīgais izraktenis degslāneklis būs derīgs arī nākotnē.
Aptaujas liecināja, ka Gērta Vildersa Brīvības partija vēlēšanās iegūs redzami vairāk balsu nekā citas, taču realitātē tā nav noticis. Nīderlandē trešdien notikušajās vēlēšanās centristu partijas "Demokrāti 66" (D66) rezultāts ir gandrīz vienāds ar Vildersa labēji populistisko Brīvības partiju (PVV), liecina mediju aplēses pēc 95% balsu saskaitīšanas. Arī vēlāk pēc 98% balsu saskaitīšanas aina ir tāda pati.
Kamēr Karību jūrā plosās viesuļvētra “Melisa”, Tramps apceļo Āziju un tiksies ar Sji. Varbūt tad nu beidzot būs tā, ka Krievija sankciju dēļ sāks mazāk pārdot naftu un varēs mazāk saražot ieročus, ar kuriem slepkavo ukraiņus. Polijā baigs skandāls – bijušais tieslietu ministrs esot veicis 26 noziegumus!
“Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai,” otrdien paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
Kad bērna acīs spoguļojas kara šausmas, sabiedrība gaida patiesu stāstu. Tomēr britu dokumentālā filma “Gaza: How to Survive a Warzone” nonākusi uzmanības centrā ne tikai kara dēļ, bet arī tāpēc, ka filmas galvenā stāstītāja tēva politiskās saites tika noklusētas. Vai tā bija neuzmanība, mediju nolaidība vai taktisks PR gājiens? Šis ir stāsts par trauslo robežu starp žurnālistikas ētiku, cenzūru un mārketingu, ar kuru iespējams iepazīties britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC mājaslapā.
Gluži vai jāievaidas par bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bija varens valsts vadītājs, bet tagad jāsēž deviņus kvadrātmetrus mazā cietuma kamerā. Labi vismaz, ka viņam ļautas gana biežas tikšanās ar sievu un radiem.
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Svētdien Igaunijā noslēdzās pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.
Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā un Lietuvā pašlaik ir politiski uzkarsēta gaisotne – Lietuvā vainīgs budžets un toksiskā populistu partija “Nemuno Aušra”, bez kuras sociāldemokrāti nevarēja izveidot valdošo koalīciju. Turklāt izraisījies konflikts starp premjerministri un aizsardzības ministri. Igaunijā par budžetu ir mazāk kašķa, bet neliels drudzītis purina pašvaldību vēlēšanu dēļ.
It kā nezināmo, it kā Krievijas dronu parādīšanās virs Eiropas lidostām un militāriem objektiem pavērusi ceļu uz Eiropu Austrālijas firmu “Drone Shield” un “Electro Optic Systems” pretdronu ieročiem.
“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.
Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?
Šodien, 13. oktobrī, Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā paredzēts noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Plānots, ka šajā miera līguma parakstīšanas ceremonijā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un vēl gandrīz 20 valstu vadītāji.
“Svētdienas vakarā Harkiva cieta no spēcīga ienaidnieka dronu uzbrukuma. Tiek ziņots, ka četri cilvēki ir ievainoti un daļa pilsētas ir bez elektrības vai ūdens,” ziņo portāls “Ukrainska Pravda”. Pilsētā dzirdēti 15 sprādzieni.
Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
“Nākamā gada budžeta apstiprināšana būs pirmais pārbaudījums potenciālajam jaunajam Lietuvas kabinetam,” paziņoja prezidents Gitans Nausēda pēc tam, kad Seims premjerministres amatam izvirzīja Ingu Rugiņieni.
Igaunija nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā ir aizsteigusies priekšā Latvijai, un valdībā budžets jau ir pieņemts. Tāpat kā pie mums, Igaunijā paredzēts liels aizsardzības izdevumu pieaugums. Vēl būtiski, ka Igaunija ir atteikusies no plāna paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi līdz 24% un atstāj to tādu, kāds ir bijis līdz šim – 22%.
