Krievija turpinās karot “par Donbasu”, sanāksmē ar tā dēvētajiem oligarhiem – Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem – paziņoja Kremļa diktators, pieprasot veikt iemaksas budžetā kara izdevumu segšanai, ziņo izdevums “The Bell”.
Ja māsai Latvijai būtu tikpat mazs parādiņš kā Igaunijai, tad būtu tik jauki. Tomēr Igaunijas Banka ir nobažījusies, ka valsts parāds nākotnē var pieaugt, ja valdība nerīkosies enerģiski. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauž, ka nekāda attiecību uzlabošanās ar Baltkrieviju nevar sanākt, kamēr pati Baltkrievija nevēlas attiecību uzlabošanos. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas mediju apskats.
Haotiskas darbības un pretrunas informatīvajā telpā par 28. februāra rītā ASV un Izraēlas alianses uzsākto karu Irānā. Kāda ir šā kara virzība un kādi ir iespējamie kara gaitas pavērsieni – pasaules medijos par to nav vienotas atbildes. Pagaidām neviena no situācijas analīzēm nevieš skaidrību par konflikta atrisinājumu.
Urzulai fon der Leienai bija vajadzīgi daudzi gadi, lai enerģētikas krīzes priekšvakarā atzītu kodolenerģētikas nozares aizlieguma politikas aprobežotību.
“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.
Degvielas cenas pasaulē (līdz ar to arī Latvijā) sāka celties pēc karadarbības uzsākšanas Irānā, bet īpaši strauji tās pieauga pēc tam, kad Irāna sāka bloķēt Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru plūst ap 20% pasaules naftas un gāzes.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.
Vašingtonai neizdodas līdzsvarot energoresursu tirgu: Baltais nams atceļ sankcijas ar tankkuģiem transportētai Krievijas naftai uz nenoteiktu laiku, atļaujot Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārdošanu.
Globālā politika un notikumi loģistikas mezglos pamazām aizvien vairāk sāk ietekmēt Latvijas iedzīvotāju šķīvja saturu. Virtuvēs klusi, bet neatgriezeniski notiek tektoniskas pārmaiņas. Ja vēl pirms pāris desmitgadēm kartupelis bija neapstrīdams latviešu "virtuves karalis" un kultūras simbols, tad šodien tā troni arvien pārliecinošāk iekaro rīsi.
Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
Spriedze Hormuza šaurumā Tuvajos Austrumos šūpo pasaules enerģijas tirgus. Caur šo šauro jūras koridoru tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un ap 20% globālās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG. Tāpēc jebkuri draudi kuģošanai šajā reģionā ļoti ātri atspoguļojas energoresursu cenās visā pasaulē.
Pavasaris un Krievijas aģenti savākuši vairāk nekā 50 tūkstošus vācu skolēnu, kas manīti protesta demonstrācijās pret likumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu vīriešiem.
Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irānā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.
