Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nav zināms, ko tādu satriecošu un vēl nezināmu par ASV politisko eliti un prezidentu Donaldu Trampu var atklāt Epšteina failu publiskošana. Iespējams, ka neko. Taču pati tēma par mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā ir toksiska ikvienam, kurš kaut vai garāmejot ir pieminēts šajos dokumentos. Līdz šim Tramps bija visiem spēkiem pretojies to atslepenošanai, taču tagad ir mainījis taktiku un pats mudina tos publiskot.
Sliktas ziņas transporta nozarei – Polija grasās celt maksu par ceļu lietošanu, Šveices siera industrijā krīze; Japānas premjeres rokassomiņa piesaista politikas komentētāju skatus, bet godīgs Francijas iedzīvotājs cieš no netaisnības – vēsta pasaules preses izdevumi.
Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.
Igaunijas vēstniecība Berlīnē pagājušajā nedēļā atvēra biznesa centru. Tas Igaunijas uzņēmumiem būšot centrs pasākumiem, eksporta veicināšanai, biznesa saišu stiprināšanai, Igaunijas atpazīstamības palielināšanai, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Nedēļa pasaulē ir bijusi trauksmainiem notikumiem bagāta. Ārkārtīgi saspīlētas attiecības ir ASV un Venecuēlai – var izcelties pamatīgs karš, bet Ukrainu tricina korupcijas skandāla sekas – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Tieši valsts svētku priekšvakarā pēc ilgāka pārtraukuma tika publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tā kā reitingi nebija publicēti kopš jūlija, tad pārmaiņas bija lielākas nekā parasti, kad ir tikai viena mēneša starpība.
Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.
Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.
Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.
Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.
ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.
Šīs nedēļas sākumā Somijas laikraksti ir satraukti par nodokļu naudas aizplūšana uz globālo tehnoloģiju gigantu kabatām un par dīvaino sistēmu, ka pašvaldībām jāmaksā milzīgi sodi par bezdarbu savā teritorijā. Bet iepriecina somus tāda lieta kā “sisu”, kas ir jauns termins – kaut kas apmēram līdzīgs tam, ko latviski sauc par “dzīvesziņu”.
Demokrātiskā valsts pārvaldes un sociālās iekārtas sistēma, kura ilgus gadus skaitījās nesatricināma, pārdzīvo grūtus brīžus. Vēl nesen slavenais Vinstona Čērčila izteikums, ka demokrātija esot sliktākā valsts pārvaldes forma, bet nekas labāks pagaidām neesot izgudrots, tika piesaukts kā arguments demokrātijas spēkam, bet tagad šo frāzi cenšas nepieminēt, jo tēze par demokrātijas sliktumu vairs neskan tik ironiski, kā to bija domājis Čērčils.
Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.
