Kāpēc ungāri uz 20 gadiem no 36 tagadējās Ungārijas neatkarības gadiem par savu vadītāju ievēlēja Viktoru Orbānu, kurš no Latvijas skatpunkta šķita kā gandrīz prātā jucis?
Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
ASV bruņotie spēki pēc prezidenta Donalda Trampa rīkojuma uzsākuši Irānas ostu blokādi. Tas noticis pēc tam, kad ASV un Irānas miera sarunas noslēdzās bez vienošanās, ziņoja “Al Jazeera”. Irāna piedraudējusi ar atbildes triecieniem ASV un tās sabiedroto spēkiem Persijas līcī.
ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.
Krievijas nevalstiskās socioloģisko pētījumu organizācijas “Левада-Центр” marta aptaujā vairāk nekā puse respondentu neatbalstīja Krievijas varas iestāžu lēmumu ierobežot internetu un bloķēt lietotnes “Telegram” un “WhatsApp”.
Amerikāņu lidināšanās ap Mēnesi gluži kā speciāli pieskaņota vienai no galvenajām Padomijas un tagad Krievijas slavas dienām 12. aprīlī. Cik skaļi toreiz Krievijas iedzīvotāji jūsmoja par savējā Gagarina uzdabūšanu kosmosā, tik patiesi tagad lādās par interneta zaudēšanu.
Igaunijā aizvadītajā nedēļā svarīgākais temats – enerģētika. Tikmēr Lietuvā atsākušies masu protesti pret sabiedriskā medija likuma grozījumiem, bet politiķis Sauļus Skvernelis tiek apsūdzēts korupcijā. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Daudzi svētdien gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas dēvē par vēsturiskām, liktenīgām, izšķirošām. Parasti ļoti skeptiski izturos pret šādiem apzīmējumiem, bet ne šoreiz. Svētdienas vēlēšanas Ungārijā patiešām var kļūt liktenīgas. Ja tās tādas būtu tikai pašai Ungārijai, tad par to varētu teikt: tieciet galā paši, taču tās var būt izšķirošas gan Eiropai, gan visai pasaulei.
2026. gadā mazie kodolreaktori jeb SMR vairs nav attālas nākotnes vīzijas. Arī Latvijā par to runā arvien biežāk. Lietuvā kodolenerģija sāk iegūt praktiskas aprises. Vistālāk Baltijā šajā jomā tikusi Igaunija. Uzņēmums “Fermi Energia” virza SMR projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets (Ph.D.) ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.
Šokējoši eksperimenta rezultāti! Varšava nespēs evakuēt cilvēkus kara gadījumā! Galvenais vaininieks... elektriskie autobusi – vēsta publikācija Polijas izdevumos “wpolityce.pl” un “niezalezna.pl”.
Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.
Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.
Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.
Kosmosa kuģa “Artemis II” ceļš uz Mēnesi iezīmē jaunu posmu kosmosa apguvē. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma četri astronauti atkal dodas uz Mēnesi. Tie ir: komandieris Reids Vaizmens, pilots Viktors Glovers (pirmais nebaltas ādas krāsas cilvēks, kas dodas uz Mēnesi), Kristīna Koha (pirmā sieviete Mēness misijā) un Džeremijs Hansens (pirmais neamerikānis, kanādietis).
Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.
Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.
Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.
Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.
