Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.
Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.
No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nav zināms, ko tādu satriecošu un vēl nezināmu par ASV politisko eliti un prezidentu Donaldu Trampu var atklāt Epšteina failu publiskošana. Iespējams, ka neko. Taču pati tēma par mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā ir toksiska ikvienam, kurš kaut vai garāmejot ir pieminēts šajos dokumentos. Līdz šim Tramps bija visiem spēkiem pretojies to atslepenošanai, taču tagad ir mainījis taktiku un pats mudina tos publiskot.
Sliktas ziņas transporta nozarei – Polija grasās celt maksu par ceļu lietošanu, Šveices siera industrijā krīze; Japānas premjeres rokassomiņa piesaista politikas komentētāju skatus, bet godīgs Francijas iedzīvotājs cieš no netaisnības – vēsta pasaules preses izdevumi.
Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.
Igaunijas vēstniecība Berlīnē pagājušajā nedēļā atvēra biznesa centru. Tas Igaunijas uzņēmumiem būšot centrs pasākumiem, eksporta veicināšanai, biznesa saišu stiprināšanai, Igaunijas atpazīstamības palielināšanai, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Nedēļa pasaulē ir bijusi trauksmainiem notikumiem bagāta. Ārkārtīgi saspīlētas attiecības ir ASV un Venecuēlai – var izcelties pamatīgs karš, bet Ukrainu tricina korupcijas skandāla sekas – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Tieši valsts svētku priekšvakarā pēc ilgāka pārtraukuma tika publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tā kā reitingi nebija publicēti kopš jūlija, tad pārmaiņas bija lielākas nekā parasti, kad ir tikai viena mēneša starpība.
Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.
Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.
Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
