Pasaulē

Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.

Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.

Pieci kara gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav apliecinājuši nevienu, kurš spējis publiski paredzēt līdzšinējo kara gaitu un rezultātus ne pēc zvaigznēm, ne ar kārtīm, ne no kafijas biezumiem.

Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.

ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.

Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.

Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.

“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.

Satiksmes ministrijas par Latvijas veiksmes stāstu pasniegtais līgums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi par 89,4 miljoniem eiro izskatās absolūti nožēlojams uz Polijas fona. Poļi ne tikai paši sev būvē vilcienus, bet tos pārdod arī citām valstīm. Tagad poļi apņēmušies būvēt nevis vienkāršus vilcienus, bet gan modernus pasaules līmeņa ātrvilcienus.

“nra.lv” korespondente atrodas Kijivā, pilsētā, kura šobrīd piedzīvo vissmagāko periodu kopš Krievijas iebrukuma. Jau nedēļu Kijivas iedzīvotāji cieš no sala un pamata ērtību trūkuma. Krievija turpina iznīcināt Ukrainas galvaspilsētas apkures un elektrostacijas ar raķetēm un droniem. Tas notiek laikā, kad nakts temperatūra nokrītas zem –17 grādiem pēc Celsija.

Notikumu attīstība Irānā ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai tāpēc, ka Irānas tautai ir parādījusies kārtējā iespēja atbrīvoties no represīvā un nepopulārā islāmistu režīma, bet arī tāpēc, ka šī režīma krišana iezīmētu vienas no ļaunuma ass balsta kājām sabrukumu.

2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”

Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.

Tā kā miers joprojām nav panākts, Ukraina vēl nav izlēmusi, kad pēc miera iestāšanās tiks rīkotas valsts prezidenta vēlēšanas. Tikmēr Vladimirs Putins pieprasa ne tikai vēlēšanas Ukrainā, bet arī uzstāj, ka vēlēšanās jāpiedalās Krievijā dzīvojošajiem 5–10 miljoniem ukraiņu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis šo iespēju. ASV valdības finansētais medijs “Radio Brīvība” aptaujājis ekspertus, kuri apgalvo, ka Krievija šo faktoru varētu izmantot, lai veiktu masveida krāpšanos vēlēšanās ar mērķi ietekmēt rezultātus.

Nodarbinātības situācija Eiropā kopumā ir pārsteidzoši laba, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi, izņemot Somiju, taču eksports un būvniecība situāciju var normalizēt – vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.

Starptautiskie mediji dāsni komentē pasaules, tostarp Krievijas, reakciju pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka kontrolēs Venecuēlu “līdz situācijas stabilizācijai”. Tramps pieprasīja Venecuēlai no savas teritorijas izraidīt “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari, ziņoja “ABC News”. Operācijas gaitā tika likvidēta daļa Maduro apsardzes, nogalināti “nevainīgi civiliedzīvotāji”, Maduro izvirzītas apsūdzības narkotiku un ieroču tirdzniecībā, vēstīja raidsabiedrība BBC.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.

Venecuēlas Bolivāra republikas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz ASV ir pamatīgi pārsteigusi un satricinājusi gan šīs valsts sabiedrību, gan plašsaziņas līdzekļus.

Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.

ASV Jaungada speciālā militārā operācija “Trīs stundās Karakasā” iedzina pēdējo naglu vecajā pasaules kārtībā, kura pēc Otrā pasaules kara tika iestrādāta dažādās konvencijās, deklarācijās un galīgi formulēta 1975. gada Helsinku nolīguma Nobeiguma aktā.