Pasaulē

Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Banku un apdrošināšanas sabiedrību interešu grupa "Finance Finland" ierosina valstij katram jaundzimušajam, uz kuru attiecas Somijas sociālais nodrošinājums, piešķirt 300 eiro ieguldījumiem. Saskaņā ar "Finance Finland" izpilddirektora Arno Ahosniemi teikto, ar pašreizējo dzimstības līmeni sākotnējais kapitāls 300 eiro apmērā valstij izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Trampa tirdzniecības kara sekas: vai Trampa tirdzniecības karš tuvinās kara beigas Ukrainā? Trampa tarifi paplucina Krievijas budžetu, samazina Krievijas naftas ieņēmumus un militārās spējas, vājinot Krievijas pozīcijas Ukrainas miera sarunās. Pasaule atbildi parādā nepaliek.

"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").

"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Ķīnas un ES apņēmība atbildēt ASV tarifu spiedienam iezīmē pasaules tirdzniecības kara sākumu. Situācija finanšu tirgū pēc ASV prezidenta lēmumiem par importa tarifu celšanu kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Pasauli gaida virkne notikumu. Dažas valstis sarunās ar ASV tarifus cer mazināt, bet Ķīna un ES iedarbinās atbildes pasākumus jau 10. un 15. aprīlī.

1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.

ASV prezidents Donalds Tramps savas darbošanās vulkānisko tempu nemazina. Katru dienu pa kādam spilgtam izteikumam. Otrdienas vakarā Vašingtonā Republikāņu partijas kongresa komitejas vakariņās viņš, teatrāli ākstoties, ar acīmredzamu tīksmi attēloja to pazemojošo stāvokli, kādā viņa “tarifu kara” dēļ ir nonākušas citas valstis: “Šīs valstis man zvana, viņi gatavi mirt, lai panāktu vienošanos, viņi man skūpsta pakaļu: Lūdzu, lūdzu, ser, panākam vienošanos. Es darīšu visu! Es darīšu visu, ser!”

"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?

Somijas Autoskolu asociācija un Somijas Ceļu satiksmes drošības padome uzskata, ka pašreizējais Vadītāja apliecību likums ir jāreformē pēc iespējas ātrāk. Izmaiņas varētu uzlabot satiksmes drošību un samazināt jauno autovadītāju nokļūšanu ceļu satiksmes negadījumos, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.

Šķietami nekaitīga fotogrāfija, kas ievietota internetā 2024. gada septembrī, ir tikai neliels gabaliņš pierādījumu mozaīkā, kuru “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” (rferl.org) Baltkrievijas dienests atklājis par slepeno Krievijas kodolieroču bāzi šajā Austrumeiropas valstī. Iespējams, ka Krievijas kodolgalviņas tiek glabātas vēl arī kādā citā militārajā bāzē Baltkrievijā.

Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.

“Amerikas atbrīvošanas dienā” 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis tirdzniecības karu ar pusi pasaules. Tramps paziņoja par muitas tarifu ieviešanu ASV preču importam, satricinot pasaules tirdzniecības sistēmu, kas var izraisīt nepatīkamas sekas pasaules ekonomikai. Daudzas valstis jau sākušas plānot atbildes tarifus ASV precēm, vecās starptautiskās tirdzniecības ķēdes tiks sarautas, bet to vietā veidos jaunas. Gaidāmi jauni pavērsieni globālajā ekonomikā.

"Polija aktīvi strādās, lai Eiropas Savienība (ES) atzītu, ka kodolenerģija ir pielīdzināma atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai attieksme pret kodolenerģiju būtu tāda pati kā pret saules paneļiem un vēja ģeneratoriem," ekonomikas ziņu portālam "wnp.pl" sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstījis dekrētu par pavasara iesaukšanu militārajā dienestā. Saskaņā ar to, pavasarī armijā plānots iesaukt 160 tūkstošus cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas ir augstākais skaitlis kopš kara sākuma ar Ukrainu un par 10 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā pagājušajā gadā. Turklāt jauniesaucamie tiks iesaukti neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv".

Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir paziņojusi par plāniem ierobežot gan nomas mini mopēdu stāvvietas zonas, gan ātrumu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Igaunijas galvaspilsētas ielās parādījās Latvijas uzņēmuma "Ride Mobility" sarkanie mini mopēdi, papildinot Igaunijā jau pieejamos "Bolt" un "Tuul" e-motorolleru pakalpojumus, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Pieaug skepse par Ukrainas mierizlīguma sarunu izredzēm. ASV prezidents Donalds Tramps vairs neuzstājas ar optimistiskām prognozēm par nenovēršamām kara beigām. Rietumu plašsaziņas līdzekļos dominē viedoklis, ka tuvākajos mēnešos nebūs iespējams vienoties. Arī Trampa līdzgaitnieki to atzīst. Baltā nama amatpersonas izsakās, ka Tramps ir neapmierināts ar Ukrainā karojošām pusēm, kas neizrāda vēlmi noslēgt pamieru.