2026. gadā mazie kodolreaktori jeb SMR vairs nav attālas nākotnes vīzijas. Arī Latvijā par to runā arvien biežāk. Lietuvā kodolenerģija sāk iegūt praktiskas aprises. Vistālāk Baltijā šajā jomā tikusi Igaunija. Uzņēmums “Fermi Energia” virza SMR projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets (Ph.D.) ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.
Šokējoši eksperimenta rezultāti! Varšava nespēs evakuēt cilvēkus kara gadījumā! Galvenais vaininieks... elektriskie autobusi – vēsta publikācija Polijas izdevumos “wpolityce.pl” un “niezalezna.pl”.
Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.
Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.
Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.
Kosmosa kuģa “Artemis II” ceļš uz Mēnesi iezīmē jaunu posmu kosmosa apguvē. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma četri astronauti atkal dodas uz Mēnesi. Tie ir: komandieris Reids Vaizmens, pilots Viktors Glovers (pirmais nebaltas ādas krāsas cilvēks, kas dodas uz Mēnesi), Kristīna Koha (pirmā sieviete Mēness misijā) un Džeremijs Hansens (pirmais neamerikānis, kanādietis).
Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.
Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.
Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.
Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.
Krievija turpinās karot “par Donbasu”, sanāksmē ar tā dēvētajiem oligarhiem – Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem – paziņoja Kremļa diktators, pieprasot veikt iemaksas budžetā kara izdevumu segšanai, ziņo izdevums “The Bell”.
Ja māsai Latvijai būtu tikpat mazs parādiņš kā Igaunijai, tad būtu tik jauki. Tomēr Igaunijas Banka ir nobažījusies, ka valsts parāds nākotnē var pieaugt, ja valdība nerīkosies enerģiski. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauž, ka nekāda attiecību uzlabošanās ar Baltkrieviju nevar sanākt, kamēr pati Baltkrievija nevēlas attiecību uzlabošanos. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas mediju apskats.
Haotiskas darbības un pretrunas informatīvajā telpā par 28. februāra rītā ASV un Izraēlas alianses uzsākto karu Irānā. Kāda ir šā kara virzība un kādi ir iespējamie kara gaitas pavērsieni – pasaules medijos par to nav vienotas atbildes. Pagaidām neviena no situācijas analīzēm nevieš skaidrību par konflikta atrisinājumu.
Urzulai fon der Leienai bija vajadzīgi daudzi gadi, lai enerģētikas krīzes priekšvakarā atzītu kodolenerģētikas nozares aizlieguma politikas aprobežotību.
“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.
Degvielas cenas pasaulē (līdz ar to arī Latvijā) sāka celties pēc karadarbības uzsākšanas Irānā, bet īpaši strauji tās pieauga pēc tam, kad Irāna sāka bloķēt Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru plūst ap 20% pasaules naftas un gāzes.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.
