Kad rūpnieciskos apjomos sāks ražot cietvielu akumulatorus, ar tiem automašīna varēs vālēt simtiem kilometru ar vienu uzlādi. Tas būs milzīgs solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā.
Lietuvu satrauc migrantu labturība, bet Igaunijā reklāmu interpretē kā naida runu – par šiem un citiem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska “40 dienu plāns” darbībā: Ukrainas dronu triecieni turpina graut agresorvalsts ekonomiku un iedzīvotāju uzticību Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Apšaudes un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir apturējuši rūpnīcu Krimas “Titan”, lielāko gaļas pārstrādes cehu “Družba narodov” un lielāko siltumnīcu kompleksu “Belogorskij”.
Mums neglaimojošus faktus publiskojis Somijas sabiedriskais medijs “Yle”. Somijas Ūsimā apgabaltiesa beigusi ļoti apjomīgas narkotiku tirdzniecības lietas izskatīšanu – lietā cietumsodi piemēroti 27 cilvēkiem, galvenokārt Latvijas un Igaunijas pilsoņiem.
Eiropa tuvojas nākamajam posmam naudas evolūcijā – digitālajam eiro. Tas būs centrālās bankas emitēts digitāls maksāšanas līdzeklis, ko iedzīvotāji varēs izmantot ikdienas norēķiniem līdzīgi kā skaidro naudu vai bankas karti.
Krievija aktīvi izvērtē iepriekš izstrādātos uzbrukuma plānus NATO, atsaucoties uz rietumvalstu amatpersonām, 6. jūlija publikācijā “Europe braces for a Russian provocation” (“Eiropa gatavojas Krievijas provokācijai”) raksta ietekmīgais laikraksta “The Washington Post” starptautisko lietu apskatnieks Deivids Ignatiuss, kura publikācijas tika vairākkārt pieminētas debatēs par ASV miera plānu Ukrainā.
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.
Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Musulmaņu tradīcijās miris cilvēks jāapbedī pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā diennakts laikā kopš nāves. Taču, kā redzam, pastāv arī izņēmumi – Irānas garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš gāja bojā 28. februārī kopīgos ASV un Izraēlas gaisa triecienos, joprojām nav guldīts zemes klēpī.
Latvijas kavēšanās “Rail Baltica” projektā Igaunijai sankcijas neradīs. Igaunija joprojām plāno pabeigt savu maršruta posmu līdz 2030. gadam, apstiprināja Igaunijas Klimata ministrijas mobilitātes vicekanclers Sanders Salmu.
Vienkāršs, parasts latviešu cilvēks kuļas kā pa nātrēm. Taču arī pasaules lielākajiem bagātniekiem ir problēmas – nevajag domāt, ka viņiem dzīve viegla.
Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.
Agresorvalsts izraisītā kara bumerangs: Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība stagnē, Ukraina gūst pārsvaru frontē, dronu triecieni sasniedz Maskavu jau 15 km attālumā no Kremļa.
