Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas veda miera sarunas, tikmēr pēc Īlona Maska norādījumiem speciālisti atslēdza nereģistrētos “Starlink” satelītu interneta lietotājus. Kā izrādās, ne viss noritēja tik vienkārši.
Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.
Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu?
Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?
“Tā ir vēsture, tai jābūt bez maksas,” saka tūristi. Romas noteiktā divu eiro maksa par Trevi strūklakas apskati rada pretrunīgus viedokļus, vēsta ietekmīgais britu laikraksts “The Guardian”.
Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.
Kamēr Eiropas medijus pilda ironija par Donalda Trampa uzstāšanos Davosā un viņa frāzi par zāļu cenu samazinājumu ASV “par 500%”, rodas loģisks jautājums: kāpēc ASV iedzīvotāji masveidā neprotestē un nesmejas par šādu skaitliski absurdu retoriku?
ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Pieci kara gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav apliecinājuši nevienu, kurš spējis publiski paredzēt līdzšinējo kara gaitu un rezultātus ne pēc zvaigznēm, ne ar kārtīm, ne no kafijas biezumiem.
Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.
ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.
ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.
Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.
Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.
“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.
Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.
Satiksmes ministrijas par Latvijas veiksmes stāstu pasniegtais līgums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi par 89,4 miljoniem eiro izskatās absolūti nožēlojams uz Polijas fona. Poļi ne tikai paši sev būvē vilcienus, bet tos pārdod arī citām valstīm. Tagad poļi apņēmušies būvēt nevis vienkāršus vilcienus, bet gan modernus pasaules līmeņa ātrvilcienus.
“nra.lv” korespondente atrodas Kijivā, pilsētā, kura šobrīd piedzīvo vissmagāko periodu kopš Krievijas iebrukuma. Jau nedēļu Kijivas iedzīvotāji cieš no sala un pamata ērtību trūkuma. Krievija turpina iznīcināt Ukrainas galvaspilsētas apkures un elektrostacijas ar raķetēm un droniem. Tas notiek laikā, kad nakts temperatūra nokrītas zem –17 grādiem pēc Celsija.
