Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.
Agresorvalsts izraisītā kara bumerangs: Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība stagnē, Ukraina gūst pārsvaru frontē, dronu triecieni sasniedz Maskavu jau 15 km attālumā no Kremļa.
Eiropas pilsētu sabiedriskā transporta politikā iezīmējas kāds interesants paradokss. Kamēr vienās pilsētās tiek lepni iepirkti pilnīgi jauni tramvaji, citās tiek dota priekšroka lietotiem, bet rūpīgi atjaunotiem sastāviem vai arī esošo vagonu modernizācijai, pagarinot to kalpošanas laiku vēl par divām desmitgadēm un vairāk.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasa aizvākt no Baltkrievijas militāro aprīkojumu, ko Krievija izmanto triecieniem Ukrainas teritorijā “Citādi to izdarīsim mēs”. 19. jūnija preses konferencē Zelenskis piedraudēja ar uzbrukumiem retranslatoru torņiem Baltkrievijā, ja Minska tos nedemontēs nedēļas laikā.
Mediji: ASV un Irānas 60 dienu pamiers atgriež pirmskara “status quo” Tuvo Austrumu reģionā, toties panāk Krievijas naftas eksporta papildu ieņēmumu un sankciju atvieglojumu beigas.
Krievija zaudē savu neseno ietekmi – tuvākais sabiedrotais Baltkrievija bez Kremļa ziņas turpina sarunas par “lielo darījumu” ar ASV. Tiklīdz Minskas ekonomiskās un Kremļa ģeopolitiskās intereses nesakrīt, Lukašenko turpina ārpolitisko ekvilibristiku un vēlas drošības garantijas.
Ukrainas sarunās parādās jaunas iniciatīvas un starpnieki: mieru centīsies panākt Eiropas “trijnieks”, Somijas prezidents, Putina oligarhs un Jeruzalemes pareizticīgo patriarhs.
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Kamēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācija sagaida pret Krieviju vērsta informatīvā kara eskalāciju un uzskata to par “vienu no lielākajiem izaicinājumiem” Valsts domes vēlēšanu priekšvakarā, varas eliti pārņēmusi nedrošības izjūta, rūgšana un vilšanās.
IISS ziņojums: turpinoties karam Ukrainā, Krievija zaudē ekonomisko noturību. Vladimiram Putinam jāizšķiras: piekrist pamieram vai radikalizēt politisko režīmu un pāriet uz plānveida ekonomiku.
Hormuza šauruma blokāde, kas traucē jēlnaftas, gāzes un minerālmēslu piegādēm un ir izraisījusi globālu energoresursu krīzi, pasaules tirgū ir radījusi iespaidīgu cenu celšanos. Jēlnaftas cena pirmdien bija sasniegusi 107 USD par barelu, bet otrdien bija gandrīz 104 USD, kas joprojām ir ļoti augsta, “neveselīga” cena. Līdz ar to dārgāks ir teju vai viss. Taču ne pilnīgi viss. Ir arī tādas preces, kas tieši pretēji – piedzīvo jūtamu cenas kritumu. Kas tās ir?
