Šīs nedēļas sākumā Somijas laikraksti ir satraukti par nodokļu naudas aizplūšana uz globālo tehnoloģiju gigantu kabatām un par dīvaino sistēmu, ka pašvaldībām jāmaksā milzīgi sodi par bezdarbu savā teritorijā. Bet iepriecina somus tāda lieta kā “sisu”, kas ir jauns termins – kaut kas apmēram līdzīgs tam, ko latviski sauc par “dzīvesziņu”.
Tikmēr Čehijā trīs visnotaļ interesantas partijas ir vienojušās par valdības koalīcijas izveidošanu un pievērsušās “zaļā kursa” torpedēšanai.
Bet astoņas OPEC+ valstis ir vienojušās par naftas ieguves palielināšanu, uz ko globālais tirgus ir reaģējis ar... cenu pieaugumu. Kāpēc tas tā? Par to “nra.lv” pasaules preses apskats.
“Somijas peļņa ieplūst ārvalstu kabatās,” ziņo Somijas zviedru valodā iznākošais laikraksts “Hufvudstadsbladet” (HBL).
HBL iesāk ar drosmīgu apgalvojumu: "”Uber” nekad nemaksās nodokļus Somijā." “Biļešu cenas ir zemas, un pakalpojumi ir ērti. Tomēr nākotnes peļņa aizplūdīs no valsts, atstājot Somiju bez nodokļu ieņēmumiem,” raksta
HBL. Laikraksts intervējis Timo Puiro, kurš vairāk nekā 20 gadus ir strādājis Somijas Nodokļu administrācijā un palīdzējis Eiropas Savienības un pasaules institūcijām izstrādāt globālus nodokļu noteikumus tehnoloģiju gigantiem. Pēc viņa teiktā, platformu uzņēmumi samazina Somijas nodokļu bāzi. Tie ņem lielus aizdevumus no saviem meitasuzņēmumiem nodokļu oāzēs un maksā tiem atpakaļ augstas procentu likmes. "Tie nekad negūs būtisku ar nodokli apliekamu peļņu Somijā. Ne tagad, ne nākotnē," viņš teica laikrakstam. Tā vietā rēķinu apmaksā Somijas nodokļu maksātāji. Liela daļa ekonomikas tagad ir digitāla, un tajā dominē globālie giganti. "Tas nozīmēs augstākus ienākuma nodokļus un zemākas pensijas somiem," Puiro teica laikrakstam, norādot, ka “Facebook”, “Google” un citi globālie tehnoloģiju uzņēmumi nemaksā nodokļus par peļņu, ko tie gūst no somu lietotājiem. Vairāk pātagas nekā burkāna Somijas laikraksts “Helsingin Sanomat” (HS) pēta, kā bezdarbs nav tikai personiska ļaužu neveiksme, bet gan sabiedriska krīze. HS dalās pieredzē par to, kā Mageds Morsi, 43 gadus vecs būvinženieris no Vantā, ir bijis bez darba divus gadus, šajā laikā nosūtot vairāk nekā 500 darba pieteikumu. "Man šķiet, ka man nekad vairs nebūs citas iespējas. Es ierados šajā valstī pirms 17 gadiem, lai strādātu," viņš teica HS. Tā kā nodarbinātības dienesti tagad ir nodoti pašvaldību pārziņā, valsts sāk atgūt bezdarbnieka pabalstus no pašvaldībām jau pēc 100 bezdarba dienām. Tā sauktie "bezdarba sodi" rada lielu slogu pašvaldību finansēm. Tikai Vantā pašvaldība vien maksā par 10 miljoniem eiro vairāk nekā bija gaidīts iepriekš. Sodi uzkrājas visā Somijā, radot spiedienu uz vietējiem budžetiem. Un līdz šim, saskaņā ar laikraksta datiem, neviens nav atradis ātru risinājumu pieaugošajam bezdarbam valstī. Sensacionālais somu “sisu” “Ilta Sanomat” atsaucas uz “The Economist” uzslavām par somu “sisu”, nosaucot to par somu dzīvesveida filozofiju mūsdienu laikmetam. Saskaņā ar laikraksta teikto, ik pa laikam parādās kāds Ziemeļvalstu jēdziens, kas aizrauj Eiropas progresīvo domātāju iztēli. Nesen tas bija dāņu “hygge” - oda mājīgumam. Taču tagad cilvēkiem naidīgu lielvaru priekšā ir nepieciešams kas spēcīgāks. “The Economist” atsaucas uz aptauju, kas liecina, ka gandrīz 80 procenti somu būtu gatavi ņemt rokās ieročus, lai aizstāvētu savu valsti, salīdzinot ar 14 procentiem Itālijā. Laikraksts arī norāda, ka 57 gadus vecais Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ir "fiziskās sagatavotības fans, izskatās gatavs personīgi uzbrukt ienaidnieka ierakumiem, ja rastos tāda nepieciešamība".
Prezidents Stubs saka: "Mēs esam jaunā kodolieroču laikmetā" "Mēs esam pārgājuši uz jaunu kodolieroču laikmetu, kurā diemžēl kodolieroču loma ir pieaugusi," pirmdien sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, vēsta sabiedriskais medijs “Yle”.
Pēc prezidenta Aleksandra Stuba teiktā, Somijas "drošības vide ir skarbāka, nekā mēs vēlētos".
Stubs šo paziņojumu sniedza savā atklāšanas runā forumā “Valsts aizsardzības kurss”, kas ir valdības, plašsaziņas līdzekļu un akadēmisko aprindu vadītāju sanāksme, kura nodarbojas ar valsts drošības jautājumiem. Pasākums sākās pirmdienas rītā Muižniecības namā Helsinkos. "Mūsu drošības vides novērtējums sākas ar Krieviju, tās mērķiem un līdzekļiem, ko tā izmanto šo mērķu sasniegšanai. Viens no šiem līdzekļiem ir karš, un Krievija patiešām jau ceturto gadu karo Ukrainā. Ukraina cīnās ne tikai par savu eksistenci, bet arī par visu Eiropu un demokrātiju, un tā ir pelnījusi mūsu atbalstu šajos centienos," sacīja Stubs. Daudzos veidos, pēc Stuba domām, Ukrainas atbalstīšana pret Krievijas agresiju ir izdevīga arī Somijai. "Ukrainai ir nepārspējama izpratne par mūsdienu karadarbību, un mēs no tās daudz mācāmies. Sadarbība ir divvirzienu ceļš," viņš teica. "Krievija nerada tiešus militārus draudus mums. Gatavojoties un attīstot savu atturēšanu un aizsardzību, mēs cenšamies nodrošināt, lai tā arī nākotnē neradītu mums šādus draudus." Fiziskā, digitālā un... mentālā infrastruktūra
Somijas prezidents teica, ka otrs faktors, kas veido Somijas drošības vidi, ir "krīžu daudzdimensionālā daba". "Jaunas vai arvien ļaunākas hibrīdas ietekmēšanas formas izaicina mūsu sabiedrību. Pirmām kārtām mums ir jārūpējas par savu kritisko infrastruktūru. Es runāju gan par fizisko, gan digitālo infrastruktūru. Turklāt ir vēl trešā infrastruktūras sastāvdaļa, kas ir tikpat svarīga: mentālā. Mentālā infrastruktūra ir kognitīvais kapitāls, ko mēs glabājam kā indivīdi un kā sabiedrība; mūsu noturība pret krīzēm un mūsu vienotība," sacīja
Stubs. Viņš atzīmēja arī ekonomikas un tehnoloģiju pieaugošo lomu drošības jautājumos. "Jaunā realitāte ir mainījusi arī atturēšanas loģiku. Līdzīgi mainās arī stratēģiskā stabilitāte starp lielvarām. Esam pārgājuši jaunā kodolieroču laikmetā, kurā diemžēl kodolieroču loma ir pieaugusi.
Mūsu pašreizējo laikmetu nosaka arī Amerikas Savienoto Valstu lomas maiņa. Militārā līmenī mūsu divpusējā sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm plaukst un zeļ. Tomēr mēs nevaram ignorēt faktu, ka Amerikas Savienotās Valstis daļēji pievērš savu skatienu citām jomām, un šīs pārmaiņas ir paliekošas," atzīst Somijas prezidents. OPEC+ valstis vienojas palielināt naftas ieguvi. Taču palielinājums būs neliels un tikai trīs mēnešus
Pasaules plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka astoņas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ dalībnieces svētdien paziņoja, ka ir vienojušās turpināt palielināt naftas ieguvi. Alžīrijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Irākas, Kazahstānas, Krievijas, Kuveitas, Omānas un Saūda Arābijas par naftas ieguvi atbildīgie ministri tiešsaistes sanāksmē nolēma no decembra palielināt ieguvi par 137 000 barelu dienā. Šīs valstis, kas kopā pazīstamas kā V8, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu, kopš aprīļa jau ik mēnesi ir palielinājušas ieguvi par kopumā 2,7 miljoniem barelu dienā.
Taču šis lēmums nenozīmē, ka tagad tik pumpēs naftu milzīgos apjomos, kamdēļ kritīsies arī degvielas cenas uzpildes stacijās, un ka naftas muca pasaules biržās sāks maksāt tik maz, ka Krievija būs spiesta to pārdot par tik zemu cenu, ka tādēļ sabruks tās kara ekonomika. Pašreizējais palielinājums būs spēkā tikai trīs mēnešus, un palielinājums par 137 000 barelu dienā ir diezgan mazs palielinājums.
“Reuters” tieši tā arī raksta: “OPEC+ svētdien vienojās par nelielu naftas ieguves palielinājumu decembrī un pieauguma pārtraukšanu nākamā gada pirmajā ceturksnī, jo ražotāju grupa piebremzē savus plānus iegūt tirgus daļu pieaugošu bažu dēļ par piedāvājuma pārpalikumu. OPEC+ kopš aprīļa ir palielinājis ieguves mērķus par aptuveni 2,9 miljoniem barelu dienā jeb aptuveni 2,7% no globālā piedāvājuma, taču kopš oktobra temps ir palēninājies, prognozējot gaidāmo pārpalikumu.”
“The Wall Street Journal” (WSJ) virsraksts vēsta: “OPEC+ vienojas apturēt ieguves pieaugumu nākamā gada sākumā”. WSJ jau detalizēti apraksta OPEC+ svētdienas vienošanās ietekmi uz pasaules tirgiem, kur naftas cenas nevis samazinās, bet pieaug. “Naftas cenas pieaug pēc tam, kad OPEC+ vienojās apturēt ieguves pieaugumu nākamā gada pirmajā ceturksnī, mazinot bažas par pieaugošu piedāvājuma pārpalikumu. “Brent” jēlnaftas cena pieaug par 0,3% līdz 65 USD par barelu, savukārt WTI jēlnaftas cena pieaugusi par 0,4% līdz 61,21 USD par barelu. Grupas galvenie dalībnieki nolēma palielināt ražošanu par 137 000 barelu dienā decembrī un pēc tam apturēt pieaugumu no janvāra līdz martam. "Šis periods parasti ir zemāka pieprasījuma periods, un delegāti sacīja, ka lēmums apturēt ražošanu no janvāra atspoguļo sezonāla palēninājuma gaidas," saka ANZ grupas tirgus analītiķi. "Mēs domājam, ka viņi arī apzinās, ka tirgum varētu būt grūtības pieņemt papildu barelu, īpaši, ja Krievijas piegādes traucējumi būs īslaicīgi." Tikmēr jaunākie dati liecina, ka Ķīnas rūpnīcas oktobrī turpināja paplašināt ražošanu, bet lēnākā tempā, kas signalizē par vājāku izaugsmes impulsu ceturtajā ceturksnī.”
OPEC+ varētu pārskatīt savu ražošanas politiku 2026. gada sākumā, ja jaunākās ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem būtiski traucēs plūsmas, saka ING grupas tirgus analītiķi. Astoņi galvenie alianses dalībnieki vienojās apturēt ražošanas pieaugumu nākamā gada pirmajā ceturksnī, atsaucoties uz sezonalitāti. Tiek prognozēts, ka tirgus pirmajā ceturksnī būs ar maksimālo pārpalikumu, padarot pauzi par loģisku soli, saka eksperti Vorens Patersons un Eva Mantija. Tomēr pastāv ievērojama nenoteiktība attiecībā uz šī pārpalikuma apmēru pēc tam, kad ASV pagājušajā mēnesī noteica sankcijas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. "Krievijas naftas plūsmas turpmākajās nedēļās tiks rūpīgi novērotas, īpaši pēc tam, kad 21. novembrī beigsies darījumu ar “Rosneft” un “Lukoil” pārtraukšanas periods." Pārtraukuma periods attiecas uz laiku, kas uzņēmumiem piešķirts, lai apturētu darījumus ar uzņēmumiem. ““Brent” jēlnaftas cenas 2026. gadā tiek prognozētas 60-65 USD par barelu līmenī”, raksta “MBSB Research” analītiķi savā ziņojumā.
Proti, OPEC+ plāno trīs mēnešus mēreni manipulēt ar naftas ieguves pieaugumu tā, lai “vilki paēstu un kazas paliktu dzīvas” - šīs valstis varētu palielināt savu tirgus daļu pasaulē, taču to nedarīs, lai pagalam strauji nenosistu cenu globālajā tirgū, kas pašām var kļūt neizdevīgi.
Tikmēr pasaules viedākie tirgus analītiķi, kuri izvērtē visus aspektus globālajās naftas plūsmās, tā īsti nav pārliecināti par pret Krieviju vērsto sankciju ilglaicīgumu (nopietnību). Par Krievijas naftu viņi runā pieļāvuma formā - “ja piegādes traucējumi būs īslaicīgi” vai “ja sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem būtiski traucēs plūsmas”.
Nākamais Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs plāno uzsākt kampaņu pret Eiropas Savienības vides noteikumiem, galvenokārt cenšoties atcelt ETS2 sistēmu, kas paplašina siltumnīcefekta gāzu kvotu tirdzniecību uz transportu un ēku apkuri. Šo nodomu apliecina “Politico” iegūtais dokuments, kurā lasāma Čehijas valdības turpmākā programma. Saskaņā ar šo dokumentu, Babišs plāno iebilst pret ETS2 emisiju tirdzniecības sistēmu. Dokumentā arī norādīts, ka ES "zaļais kurss" pašreizējā formā nav ilgtspējīgs, tāpēc Čehijas Republika iestāsies par tā pilnīgu pārskatīšanu. Turklāt Babiša valdība neplāno atbalstīt ES plānu no 2035. gada aizliegt jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu. Dokumentā šis plāns tiek saukts par "nepieņemamu" un norādīts, ka ES nav tiesību pieņemt lēmumus dalībvalstu vietā, kas iejaucas to iekšējā suverenitātē. Kā norāda “Politico”, Babišs plāno apmeklēt nākamo ES samitu 18.-19. decembrī, un pieaug bažas, ka topošais Čehijas līderis apvienos spēkus ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, lai bloķētu turpmāku palīdzību Ukrainai. Tomēr “Politico” iegūts dokuments liecina, ka Babišs vairāk ir ieinteresēts ES “zaļā kursa” graušanā. Šajos centienos viņš varētu atrast sabiedroto Polijas premjerministra Donalda Tuska personā. Pēc Tuska iniciatīvas ES samitā oktobrī tika panākta vienošanās pārskatīt ETS2 emisiju tirdzniecības sistēmu. Tomēr pēc Tuska lūguma pievienotā klauzula tieši neapdraud jaunās sistēmas stāšanos spēkā, kuras sākums paredzēts 2027. gadā.
Saskaņā ar “Politico” datiem, ja Tusks sadarbosies ar Babišu, varētu tikt apdraudēta ES jau tā trauslā vienprātība klimata jautājumos. "Mana prognoze ir tāda, ka viņš mēģinās bloķēt ETS2. Es domāju, ka viņš izmantos savu pirmo Eiropadomes sanāksmi, lai uzliktu veto kaut kam svarīgam," sacīja Vācijas Ārlietu padomes Centrāleiropas eksperts Milans Nics. Viņš uzskata, ka Babišam ir loģiski sadarboties ar Tusku, jo nopludinātā informācija par programmu liecina par Višegradas grupas, kurā ietilpst Polija, Čehijas Republika, Ungārija un Slovākija, stiprināšanos. Tomēr Babišam nav nodoma veidot aliansi ar Orbānu, kuram nākamgad gaidāma smaga pārvēlēšanas kampaņa. Tā vietā Babišs pievērš uzmanību Polijai. Pirmdien jaunais Čehijas parlaments sanāca uz savu pirmo sesiju, un Babišs un viņa koalīcijas partneri parakstīja valdības rīcības plānu. Saskaņā ar “Politico” ziņām, Babišs plāno arī likvidēt valdībā ES lietu ministra amatu, pats uzņemoties atbilstošos pienākumus. Tomēr viņš neplāno rīkot referendumu par dalību ES vai NATO. Attiecībā uz Ukrainu Prāga plāno atbalstīt diplomātiskus soļus, kas “izbeigs karu un novērsīs militāra konflikta draudus Eiropā”.
Čehijas TV24 pirmdien vēstīja, ka stundu pirms jaunās Deputātu palātas atklāšanas sesijas sākuma trīs jauno koalīciju veidojošo partiju pārstāvji parakstīja koalīcijas līgumu. Paredzams, ka jaunā valdība, ko prezidenta Petra Pavela vārdā veidos partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" jeb ANO līderis Andrejs Babišs, oficiāli publicēs arī savu programmas paziņojumu. Nākamais solis būs iesniegt priekšlikumu par valdības personālu. Babišs cer, ka viņa kabinets tiks izveidots ne vēlāk kā līdz decembra vidum.
Koalīcijas līgumā partijas cita starpā vienojās, ka vēlēsies kopīgi virzīt galvenos likumus. "Valdības likumprojekti un fundamentāla rakstura stratēģiskie materiāli (budžets, nodokļi, ārpolitika un drošības politika, vēlēšanu un konstitucionālie likumi) tiks iesniegti saskaņā ar koalīcijas vienošanos," teikts dokumentā.
Jaunajā valdības koalīcijā ir apvienojušās ANO, SPD (Brīvības un tiešās demokrātijas partija), kuru politiskie konkurenti dēvē par galēji labēju spēku, un “Motoristi” jeb “Autovadītāji”, kas ir “zaļo kursu” jau sen kritizējošs spēks un kuru “Radio Prāga” ierindo pie eiroskeptiķiem un konservatīvajiem. Partijas skanīgākais sauklis ir “Mi vam život nezdražime”, kas nozīmē “Mēs nepadarīsim jūsu dzīvi dārgāku”.
