Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Piemin terora upurus
Lielākais Francijas laikraksts “Le Monde” atgādina, ka 2025. gada 13. novembrī apritēja 10 gadi kopš islāmistu teroristu uzbrukumiem, ko koordinēja grupējums "Islāma valsts", kuru mērķis bija Parīze un Sendenī, nogalinot 130 cilvēkus, kā arī divus, kas izdarīja pašnāvību, un ievainojot vairāk nekā 350 cilvēku. Uzbrukumi notika klubā "Bataclan", Bišata un Aliberta ielu stūrī, Fontaina-au-Roi un Šaronnas ielu stūrī Parīzē, kā arī stadionā "Stade de France" Sendenī. Uzbrukumus veica desmit teroristi, tostarp Salahs Abdeslams - vienīgais, kas tika tiesāts. Viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez tiesībām uz nosacītu atbrīvošanu. Laikraksts vēsta par piemiņas pasākumiem, kuros piedalījās prezidents Emanuels Makrons, Parīzes mēre Anna Idalgo, citas ievēlētās amatpersonas un upuru apvienību prezidenti. Ceremonija sakās stadionā “Stade de France”, kam sekoja ceremonijas citviet. Tika atklāts piemiņas dārzs Senžervē laukumā. “Ceremonija restorānos “Le Carillon” un “Le Petit Cambodge” sākas ar video demonstrāciju uz milzu ekrāna. Jauna meitene ar austiņām galvā un mēteli rokā noslauka nebeidzamās asaras. Kundze ar sirmiem matiem uzliek roku uz pleca. Viņi nepazīst viens otru. Vīrietis noņem cepuri, lai atkal aizdedzinātu nodzisušu sveci. Vēl kāds, velosipēdista ķiverē, noliek rozi, nofotografē un nosūta to. "Šī ir manai meitai, kura nevarēja šeit būt." Blakus viņam divas ļoti jaunas meitenes apstājas, lai izlasītu katru no atstātajām ziņām. "Ir skaisti redzēt, cik daudz cilvēku ir ieradušies." Abas vēstures un politoloģijas studentes nezina ziedu nosaukumus, ko viņas tur rokās, taču viņas īpaši izvēlējās "ļoti krāsainus" ziedus, ko novietot pusdienu pārtraukumā. 2015. gadā Tifēnai Matrasai un Luīzei Marsoljē bija deviņi gadi. Tifēnas tēvs un māsa tajā vakarā atradās stadionā “Stade de France”. "Mēs mājās par to daudz nerunājam, bet tas atstāja pēdas manā ģimenē,"” pieminot traģiskos notikumus vēsta “Le Monde”.
Meklē spiegiem vadītāju
Zviedrijas laikraksts “Expressen” atgādina, ka jaunveidojamajam Zviedrijas ārējās izlūkošanas dienestam nav vadītāja. Zviedrijas valdība neturpināšot darbu pie īpašā valdības izmeklētāja (“särskild utredare”) Karla Bilta priekšlikuma par to, kā izvēlēties jaunu valsts izlūkošanas vadītāju.
Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Štēnergārda paziņojusi, ka valdība ir uzklausīti konsultatīvo institūciju viedokļi. Oktobra beigās valdība paziņoja, ka vēlas īstenot priekšlikumu par jauna civila ārējās izlūkošanas dienesta izveidi. Ārlietu ministre apgalvo, ka tas tā arī paliek, neraugoties uz to, ka vadītājs dienestam vēl arvien nav izvēlēts. Saskaņā ar Bilta priekšlikumu, vadītājam būtu vispārēja atbildība par izlūkošanas jautājumiem, kā arī viņš būtu atbildīgs par sadarbību starp jauno iestādi un citām izlūkdienestiem. Tomēr kritiķi ir norādījuši, ka šāda vadoša loma var radīt neskaidrības par to, kurš par ko ir atbildīgs, un līdz ar to arī par to, kurš ministrs ir atbildīgs par kuriem jautājumiem. Priekšlikums par jauna civilā izlūkdienesta izveidi ir tā dēļ, ka Zviedrijas izlūkdienestu darbs šobrīd netiek uzskatīts par pietiekami labu. Karls Bilts cita starpā ir norādījis uz pašreizējā zviedru izlūkošanas dienesta kļūdainajiem vērtējumiem pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Apkures prasības iedzen šausmas vāciešos
Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine” ziņo par kaislībām ap Ēku enerģijas likumu un Vācijas māju īpašnieku satraukumu.
“Galvenais strīdus ābols meklējams Ēku enerģijas likuma (ĒE) 4. nodaļas 71. punktā: "Apkures sistēmu ēkā drīkst uzstādīt vai iestatīt nodošanai ekspluatācijā tikai tad, ja tā vismaz 65 procentus no sistēmas siltuma saražo, izmantojot atjaunojamo enerģiju vai neizbēgamo siltuma pārpalikumu (..)." Šis skaitlis sākotnēji tika iekļauts "Luksofora" koalīcijas līgumā. Pēc tam tas tika iekļauts likumprojektā, ko 2023. gada pavasarī izstrādāja Ekonomikas ministrija Roberta Hābeka (Zaļie) vadībā. Un tas tur palika pat pēc ilgās cīņas starp SPD, Zaļajiem un FDP. 65 procentu prasība bija instruments, ar kuru "Luksofora" koalīcija centās samazināt pārmērīgi augstās emisijas ēku sektorā, kas bija saglabājušās gadiem ilgi,” vēsta “Frankfurter Allgemeine”.
R. Hābeka ministrijas darbinieki izstrādāja Ēku enerģijas likuma reformu, lai galvenokārt mudinātu māju īpašniekus pāriet uz elektriski darbināmiem siltumsūkņiem. Apkures sistēmas, kas izmanto koksni vai citu biomasu, ir atļautas tikai ar ierobežojumiem. Tas pats attiecas uz hibrīdajām apkures sistēmām, kas apvieno siltumsūkni un gāzes katlu. Ja pilsētas piedāvā šo iespēju, māju īpašnieki var izpildīt prasības, arī pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīklam. Mazākām pilsētām ir laiks līdz 2028. gada vidum, lai pabeigtu siltumapgādes plānošanu; pēc tam arī tur tiks piemērots 65 procentu noteikums.
Vienģimenes māju īpašnieki pašlaik saņem 55 procentu subsīdiju par vecās apkures sistēmas nomaiņu pret siltumsūkni - 30 procentu pamata subsīdiju plus ātruma un efektivitātes bonusus. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem saņem 70 procentus. Maksimālā valdības subsīdija ir 21 000 eiro. Daudzdzīvokļu ēkām piemēro atšķirīgus noteikumus. Īpašnieki saņem tikai 30 procentu pamata subsīdiju.
No vairāk nekā 16 miljardiem eiro, ko federālā valdība 2024. gadā piešķīra Federālajai energoefektīvu ēku finansēšanas programmai (BEG), aptuveni trīs miljardi eiro tajā gadā tika novirzīti apkures sistēmu nomaiņai. Daļēji vājā pieprasījuma dēļ BEG finansējums kopš tā laika ir samazināts; 2026. gadam ir plānoti aptuveni 12 miljardi eiro.
Krievijas opozīcija uzmetusi lūpu
Britu laikraksts “The Guardian” ziņo, ka Krievijas opozīcijas pārstāvji ir reaģējuši ar dusmām un neapmierinātību uz Eiropas Savienības lēmumu ieviest aizliegumu Krievijas pilsoņiem izsniegt daudzkārtējas ieceļošanas vīzas Šengenas zonā.
“Kara sākšana un cerības uz brīvu pārvietošanos Eiropā ir grūti attaisnojamas,” pagājušajā piektdienā, paziņojot par lēmumu, sacīja ES ārpolitikas pārstāve Kaja Kallasa. Viņa piebilda, ka stingrākie noteikumi ir atbilde uz Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumiem Eiropas gaisa telpā un ar Krieviju saistītiem sabotāžas uzbrukumiem. Tomēr daudzi Krievijas opozīcijas pārstāvji paziņoja, ka šis solis būs neproduktīvs. "Nevar vainot visu valsti par tās valdības rīcību," telefona intervijā sacīja Iļja Jašins, Krievijas opozīcijas politiķis, kurš 2022. gada beigās tika ieslodzīts par iebildumiem pret karu Ukrainā. Jašins tika atbrīvots pagājušajā gadā ieslodzīto apmaiņas rezultātā un tagad dzīvo Vācijā. Jašins sacīja, ka vīzu lēmums ir daļa no tendences ierobežot parastos krievus Rietumos, savukārt Putina elites pārstāvji "vienmēr atradīs nepilnības, ja nepieciešams". Krieviem jau tā bija grūti iegūt Šengenas vīzas, un dažas ES valstis, piemēram, Polija un Somija, ir aizliegušas ieceļošanu visiem Krievijas pilsoņiem, kuriem nav uzturēšanās atļauju. Turklāt pēdējos mēnešos daudzu krievu trimdinieku Eiropas bankas konti ir slēgti vai iesaldēti. “Ir daudz krievu, kas nostājušies pret karu, un cilvēku, kas vēlas redzēt pārmaiņas Krievijā. Būtu saprātīgāk būt sabiedrotajiem ar šiem cilvēkiem un apvienot spēkus, lai izveidotu kopīgu fronti pret Putinu, sacīja Jašins,” vēsta “The Guardian”.
