Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Informācija par nodokļiem stiprina ticību valstij
Somijas sabiedriskais medijs (TV radio un zinu portāls) “Yle” uzsāk akciju, publiskojot ziņas par nodokļu iemaksām valsts kasē. Kā norāda “Yle” Politikas un ekonomikas redakcijas komandas vadītāja un producente Kristina Tolvanena, nodokļu informācijas atklāšana ir varas kontroles veids. “Mēs nepublicēsim visus nodokļu iestāžu publiskotos datus, bet gan atlasīsim ziņu vērtus ciparus, pamatojoties uz žurnālistikas kritērijiem. Ja vēlaties uzzināt vairāk, nekā jums stāsta “Yle”, jums ir tiesības saņemt informāciju no nodokļu iestādēm,” saviem lasītājiem, klausītājiem un TV skatītājiem skaidro “Yle” līdzstrādniece.
“Yle” cita starpā ziņo par to, kā tiek sadalīti ienākumi no nodokļiem, analizē nodokļu maksātājus, vizualizē datus par ciparu kustību nodokļu jomā, veido ziņas, kuras veicina izpratni par nodokļu maksāšanu un tās nozīmi tautsaimniecības izaugsmē. “Yle” publicē ienākumu un nodokļu informāciju divās meklētājprogrammās. Personu nodokļu informācija tiek publicēta nodokļu meklētājprogrammā, bet informācija par juridiskām personām, piemēram, uzņēmumiem, tiek publicēta uzņēmumu nodokļu meklētājprogrammā.
Jautājums, kāpēc “Yle” ziņo par iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem un saņemtajiem nodokļiem?
Medijs norāda trīs iemeslus. Pirmais iemesls ir tāds, ka “Yle” vēlas veicināt uz faktiem balstītas sociālas debates. Pamatojoties uz nodokļu datiem, tauta var apspriest, piemēram, nodokļu taisnīgumu, to ietekmi, izmaiņas, kā arī ekonomikas un nodokļu politiku. Demokrātiskā sabiedrībā nodokļi vienmēr balstās uz politiskiem lēmumiem, kurus īsteno nodokļu iestāde.
Otrs iemesls ir varas realizācijas uzraudzība un novērtēšana. Nodokļu dati ļauj pārbaudīt, kuri uzņēmumi, cilvēku grupas un indivīdi gūst ienākumus. No otras puses, nodokļu dati parāda, kas finansē Somijas sabiedrību, t. i., nodokļu datus var izmantot arī tam, lai novērtētu, kā tiek sadalīts nodokļu slogs. Nodokļu informācijas sniegšana ļauj ne tikai novērtēt politiķu lēmumus par nodokļiem un nodokļu iestāžu darbības, bet arī novērtēt pie varas esošo personu ienākumus un nodokļu aplikšanu. Piemēram, labklājības jomu un valdības aģentūru direktoru algas tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas. Uzņēmējdarbības lobistu un arodbiedrību vadītāju algas tiek maksātas no biedru maksām. Uzņēmuma vadītāju algas un nodokļi var būt saistīti, piemēram, ar to, cik liels darba devējs vai nodokļu maksātājs (nodokļi tiek maksāti no peļņas) ir uzņēmums vai cik ātri tas aug.
Trešais nodokļu informācijas ziņošanas iemesls - nodokļu informācijas pārredzamība palielina sabiedrības uzticēšanos varai. Tādēļ arī likumdevējs ir atzinis, ka daļai nodokļu informācijas jābūt publiskai. Godīga nodokļu iekasēšana un maksāšana, kā arī pārredzama nodokļu eiro izmantošana ir Somijas labklājības sabiedrības pamats. Somijas nodokļu informācijā nevar redzēt visu: piemēram, neapliekamo ienākumu no darba vai kapitāla, precīzu algu un pensiju, precīzu algu vai darba vietu skaitu, bezdarba līmeni, atskaitījumus, dāvinājumu, mantojuma un īpašuma tiesību nodošanas nodokļu informāciju.
Lukašenko būs ciets rieksts
Vācijas sabiedriskā medija (TV radio un portāla) “Deutsche Welle” (DW) komentētājs Aleksandrs Frīdmans, publiskojis komentāru par mūsu kaimiņa, Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko valdīšanas stilu. “Baltkrievijas valdnieks dod priekšroku virknei nelielu piekāpšanos, nevis vienam liela mēroga darījumam,” raksta A. Frīdmans.
Kā zināms, 9. novembrī ASV prezidents Donalds Tramps par savu īpašo sūtni Baltkrievijā nominēja juristu Džonu Kolu. Amerikas līderis paziņoja par ASV un Baltkrievijas sarunām par 50 politieslodzīto atbrīvošanu. Lai gan Baltkrievijas demokrātiskie spēki pozitīvi reaģēja uz Trampa paziņojumu un Svetlana Tihanovska pateicās ASV prezidentam par viņa lēmumu, oficiālā Minska par šo ārkārtas notikumu neizrādīja īpašu sajūsmu, pat neraugoties uz to, ka Tramps augstu novērtēja Lukašenko, nosaucot viņu par "augsti cienījamo Baltkrievijas prezidentu".
“Kola augstais statuss liecina, ka Vašingtona turpina uzskatīt dialogu ar Krievijas sabiedroto un Ķīnas partneri Lukašenko par noderīgu un tā starpposma rezultātus vērtē kā iepriecinošus. Tas jāskata arī Vašingtonas pastiprinātās iesaistes postpadomju telpā kontekstā, tostarp Trampa pozitīvajās tikšanās reizēs ar Azerbaidžānas, Armēnijas un Centrālāzijas valstu līderiem.
Tuvināšanās ar ASV paver jaunas iespējas Lukašenko un glaimo viņa ego. Ja viss izdosies, viņš pat varētu rēķināties ar valsts vizīti Vašingtonā un personisku tikšanos ar prezidentu Trampu.
Tomēr Lukašenko paziņojums par iespējamu "lielo darījumu", kas tika prognozēts oktobra vidū, tā arī nepiepildījās. 31. oktobrī Baltkrievijas līderis pat izteica diezgan skarbu piezīmi par Amerikas Savienotajām Valstīm. Papildus ASV un Krievijas attiecību atdzišanu veicināja konflikts starp Minsku un Viļņu par kontrabandas meteoroloģiskajiem baloniem un robežas slēgšanu. Cita starpā arī strauji saasinājās situācija ap Venecuēlu, Minskas galveno partneri Dienvidamerikā, un tā varēja zināmā mērā ietekmēt Lukašenko noskaņojumu.
Arī attiecības starp Karakasu un Vašingtonu Trampa vadībā sākās ar pragmatisku dialogu, taču beidzās ar politisku krīzi, pēc kuras ASV sāka nopietni apsvērt prezidenta Nikolasa Maduro atcelšanu, kurš atteicās spēlēt pēc Amerikas noteikumiem un riskēja zaudēt varu. Lai gan Minska tagad dod priekšroku publiski ignorēt sava sabiedrotā likteni, tā neapšaubāmi ar bažām vēro notiekošo un izdara secinājumus par riskiem, kas saistīti ar tās pašas kontaktiem ar ASV.
Galu galā Lukašenko, kā zināms, atzīst tikai savus spēles noteikumus,” raksta DW komentētājs.
BBC skandāla drūmā ēna
Savukārt britu laikraksta "Guardian" kometētājs Rafaels Bērs turpina analizēt notiekošos procesus britu sabiedrībā saistībā ar BBC skandālu: “Iedomājieties, ka jums tiek dota kaudze žetonu, kas attēlo īstu naudu, un jūs tiekat aicināti ziedot kopējā katlā. Ir arī citi spēlētāji, bet jūs nevarat ar viņiem mijiedarboties. Kopējo iemaksu summa tiks trīskāršota un pēc tam vienādi sadalīta starp visiem spēlētājiem. Ko jūs darāt? Ja visi iemaksā visu savu naudu, visi kļūst bagātāki. Bet ja visi, izņemot jūs, iemaksā, jūs varat baudīt kopējo iemaksu, vienlaikus saglabājot savu sākotnējo uzkrājumu. Šīs savtīgās stratēģijas trūkums ir tāds, ka citiem cilvēkiem varētu rasties tāda pati ideja. Ja neviens nemaksā, nav nekādas atlīdzības, ko dalīt. Šī ir sabiedrisko labumu spēle - eksperiments, ko ekonomisti un psihologi izmanto ar daudzām noteikumu variācijām, lai pārbaudītu apstākļus, kādos cilvēki apvieno vai uzkrāj resursus. Tas ir vienkāršs, bet noderīgs instruments, lai atšķetinātu daļu no Lielbritānijas politikas haosa. Piemēram, tas izgaismo saikni starp diviem stāstiem, kas, šķiet, neizskatās saistīti - skandālu par ieslodzītajiem, kas nejauši atbrīvoti no cietuma, un krīzi BBC saistībā ar iespējamu institucionālu aizspriedumu. Abi ir gadījumu izpēte par sabiedrisko labumu koordinēšanas problēmu neuzticības gaisotnē,” raksta komentētājs.
Viņš atgādina, ka nodokļu maksātāji labprātāk veic lielākas iemaksas, ja redz ieguvumu sev vai līdzīgiem cilvēkiem. Ja viņi domā, ka nauda nonāk pie cilvēkiem, kas to nav pelnījuši - nepiederošajiem, krāpniekiem -, viņu vēlme maksāt mazinās. “Ekonomika neaug pietiekami strauji, un vēlētāju cerības uz pakalpojumu kvalitāti pārsniedz valsts iespējas. Valsts kases kanclere aicina cilvēkus maksāt vairāk - jau iepriekš paaugstinot nodokļus un tieši apsolījusi, ka to vairs nedarīs -, pirms valdība ir sniegusi dividendes sabiedrisko labumu veidā. Populārai partijai ar harismātisku vadību to būtu grūti pārdot. Kīra Stārmera Leiboristu partijai, kurai nav nevienas no šīm priekšrocībām, tas draud pāraugt leģitimitātes krīzē. Izdzīvošana nav tikai pareizo ieņēmumu palielināšanas sviru izmantošana. Tas nozīmē uzvarēt strīdā par nodokļu funkciju, pēc iespējas plašāk definējot grupu, kas gūs labumu no apvienotajiem resursiem. Sistēma ir jāuztver kā kolektīvs ieguldījums abpusēja labuma gūšanai, nevis atsavināšana un nodošana svešiniekiem. Tas savukārt pieņem, ka pastāv kritiskā masa cilvēku, kas sevi identificē kā vienotu politisko kopienu. Viņiem nav jāpiekrīt visā, taču viņiem ir jāpieņem, ka domstarpības ir daļa no sarunām par labāko veidu, kā sasniegt kopīgus mērķus. Politika nav cīņa līdz nāvei, kur uzvarētājs saņem visu. Vajadzētu būt plaši atzītām kultūras atsaucēm, kas veicina piederības izjūtu. Cilvēkiem, kuri redz problēmas no konkurējošiem skatupunktiem, joprojām vajadzētu izklausīties tā, it kā viņi aprakstītu vienu un to pašu realitāti,”, norāda laikraksta komentētājs.
Tuvojas labie laiki
Britu laikraksta “The Telegraph” apskatnieks Ambrozs Evanss-Pričards analizē Lielbritānijas ekonomiku. Viņaprāt, tā nav krīzes stāvoklī un Leiboristu partija var atgūt savu popularitāti, ja vien Reičela Rīvsa vairs nepieļaus kļūdas. “Zvaigznes paredz plašu Lielbritānijas ekonomikas atdzimšanu. Pašreizējā mākslīgi radītā negatīvisma vētra ir pārspīlēta un neatspoguļo plašāku stāstu. Mākslīgais intelekts (MI) sāk sniegt elektrošoku produktivitātes pieauguma ziņā, kas sola divkāršot izaugsmes tempu un pārveidot ilgtermiņa parāda trajektoriju. Ēriks Brinjolfsons, Stenfordas Digitālās ekonomikas laboratorijas vadītājs un vadošais mākslīgā intelekta guru, saka, ka produktivitātes efekts ir “J līkne”. Tā vispirms samazinās, kad sabiedrība iemācās to izmantot. Jums ir jāpārprojektē sistēmas un jāpārkvalificē darbinieki. Uzņēmumi tērē miljardus investīciju veikšanai, pirms tie redz jebkādu atdevi.
Šī J līkne liek mums domāt, ka produktivitāte ir apstājusies vai pat kļuvusi negatīva. Tā tas notika ar tvaiku, elektrību un internetu un notiek ar mākslīgo intelektu. Brinjolfsons domā, ka mēs jau esam pāri J līknes apakšai. Augšupejošais vilnis tuvojas tagad un būs kā plaukstošu ziedu gūzma pavasarī. PwC globālais mākslīgā intelekta pētījums paredz, ka šī tehnoloģija līdz 2030. gadam palielinās IKP par 26% Ķīnā, 14,5% ASV un 10% Ziemeļeiropā. Tie ir pārsteidzoši skaitļi.
Kur šeit iederas Lielbritānija? Pat ļoti labi, saka Jensens Huangs, piecus triljonus dolāru (3,8 triljoni mārciņu) vērtā mikroshēmu giganta “Nvidia” vadītājs. "Apvienotā Karaliste kļūs par mākslīgā intelekta lielvalsti," viņš teica nesenā vizītē Londonā.
Šī valsts ir izveidojusi dziļu “tehnoloģiju aliansi” ar ASV. Tā uztver mākslīgo intelektu kā iespēju, ko var izmantot, atšķirībā no ES, kas regulē tehnoloģiju no augšas uz leju - risku, kas jāpārvalda -, pirms saprot, ko tā dara. Šo modeli es pastāvīgi novēroju, sākot no lauksaimniecības tehnoloģijām līdz kriptovalūtām un kodolsintēzei,” skaidro “The Telegraph” apskatnieks.
