Komentāri

Tas, ka projektu rakstīšanas kantoris “Providus” cenšas piezīsties pie Ukraiņu bēgļiem domātās naudas, nav nekas neparasts. Būtu dīvaini, ja viņi to nedarītu. Būtu brīnums, ja pitons viņa krātiņā ielikto trusīti neaprītu. Ja uz to pusi (uz trusīti vai uz ukraiņu bēgļiem domāto naudu) pat nepaskatītos.

Turpinoties, kā teiktu Egils Levits, Latvijas atpakaļslīdēšanai, aktivizējas diskusijas par Latvijas atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem un tās novēršanas ceļiem. Versiju ir daudz.

Ar pāļu dzinēja neatlaidību Izglītības un zinātnes ministrija turpina Latvijas skolu tīkla “optimizāciju”, latviski runājot, skolu iznīcināšanu. Rindā uz utilizāciju ir vairākas skolas, kuru vadība gan vēl cer uz brīnumu – palikt izglītības ierindā. Taču ministrijas absolūtā neinterese par skolotāju un bērnu likteni izsvītro brīnumu iespējas.

Ikviens salīdzinājums, ikviena analoģija klibo. Neviena līdzība nevar būt 100%. Un tomēr. Situācija, kāda izvērtusies ap VID “pasūtījumu galdu”, atgādina situāciju, kādā nonācis Putins. Visi saprot, ka iebraukts pamatīgā grāvī (maigi sakot), bet paši pie stūres sēdošie un viņu informatīvie apkalpotāji mundri izliekas, ka nekas nav noticis. Mēs braucam pa autostrādi un strauji tuvojamies mērķim. Viss norit pēc plāna.

Valsts kancelejas izstrādātajā “Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.–2027. gadam” kā pirmā Latvijas attīstības problēma minēta zemā sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei.

“Karš nav olimpiskās spēles, tur nepietiek ar piedalīšanos,” – šāda doma izskanēja Dailes teātra un fonda “Mākslai vajag telpu” tiešsaistes diskusijā “Kā nosargāt valsti”, kas notika 24. februārī – dienā, kad apritēja gads kopš nacistiskās Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Diskusijas sākumpunkts bija Dailes teātra izrāde “Kur pazuda valsts?”, un šis jautājums faktiski joprojām nav atbildēts līdz galam.

Uzstājoties ar uzrunu Federācijas sapulcei, Putins paziņoja, ka Krievija aptur dalību stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līgumā. Turpat no tribīnes Putins arī paskaidroja – kāpēc. Tāpēc, ka pašreizējās pretstāves apstākļos pieļaut, ka ASV inspektori ložņā pa mūsu slepenajiem objektiem, esot pilnīgs absurds. Vai viņi mūs par muļķiem tur, Putins uzspēlētā izbrīnā raustīja plecus.

Baltmaizes klaipiņš, ko veikalā sauca par saiku, bija mikls, tāds kā sakrities, bet neparasti garšīgs. Vismaz tā mums šķita. Mēs, bērni, baltmaizi tobrīd ēdām pirmoreiz. Tas bija pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā. Jā, man ir tieši tik daudz gadu, lai atcerētos brīdi, kad veikalos pēkšņi parādījās baltmaize – pēc rupjmaizes “ķieģelīša” ēras. Un atceros arī pateicības izjūtu cilvēkos, sak, paldies partijai un valdībai, kas mums devusi laimi – ēst baltmaizi.

Šodien aprit gads kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. Saucot lietas īstajos vārdos – kopš sācies karš. Karš, kuram nav redzamas ne beigas, ne arī galīgais mērogs. Varam tikai cerēt, ka tas drīz beigsies. Turpat, kur sācies. Kā lokāls, nevis pasaules karš. Protams, ar Krievijas sakāvi.

“Mazināt Daugavpils universitātes kapacitāti un spēju būt pilsētas komandcentram, Latvijas pierobežā faktiski apstādinot lielākās reģionālās universitātes darbību – tas ir valsts drošības jautājums,” uzskata Daugavpils universitātes prorektors Arvīds Barševskis. Izglītības un zinātnes ministrija – bez paskaidrojumiem, bez koncepcijas, toties ar bruņutransportiera bezierunu uzbraucienu – izlēma, ka Daugavpils universitāte (DU) jāpievieno Latvijas Universitātei (LU).

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ne reizi vien norādījis, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda nauda tiekot sadalīta netaisnīgi. Februāra sākumā viņš LTV “Rīta Panorāmā” arī sīkāk pamatoja, kāpēc šī sadale esot netaisnīga.

17. februārī AS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis Kaspars Ozoliņš ir iesniedzis paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu. Visi lietas apstākļi vedina domāt, ka savu roku šeit pielicis “Neatkarīgās” jau daudzkārt aprakstītais Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts.

Jau kopš sestdienas vakara Rīgā notiek tā saucamā Valdemāra ielas brūkošo māju krīze. Runa ir par divām ēkām Valdemāra ielā 117 un 119, kur viena ēka ir sākusi sēsties un vilkt uz leju otru, radot tajā plaisas.

Pēdējā laikā Putina iepriekš pieteiktās runas ar īpašiem pārsteigumiem neizcēlās. Parasti atvēziens izrādījās krietni lielāks nekā pats sitiens. Šoreiz, nākamajā dienā pēc ASV prezidenta Džo Baidena demonstratīvās vizītes Kijivā un dažas dienas pēc Rietumu monolītās pozīcijas Minhenes drošības konferencē, interese par to, ar ko uz to visu atbildēs Kremļa saimnieks, bija sakāpināta.

Lietuvā publiskajā telpā pašlaik risinās diskusijas par to, ka vajadzētu liegt tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros svētdienās un svētku dienās. Seima deputāts Andrjus Kupčinsks, kurš pārstāv lielāko parlamenta frakciju un valdošo koalīciju, pauž, ka viņa piedāvātais ierobežojums, liedzot tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros svētdienās un svētku dienās, ir kompromiss, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Viņš norādīja, ka Polijā ir daudz lielāki ierobežojumi un tirdzniecības aizliegumi.

Vakar jau no paša rīta Kijivā bija vērojami līdz tam nebijuši satiksmes ierobežojumi, kas pilsētas centrālo daļu pārvērta vienā lielā, nebeidzamā sastrēgumā. Izplatījās baumas, minējumi par ASV prezidenta Džo Baidena iespējamo ierašanos Kijivā. Tuvojoties pusdienlaikam, šīs baumas arī apstiprinājās.

“Teju katru dienu kāds no politiķiem, sākot ar premjeru, turpinot ar ministriem un deputātiem, kuri pamanās tikt ēterā, piesauc izglītības kvalitāti un “tēš” vienas un tās pašas muļķības: maza skola – nav kvalitātes, liela skola – ir kvalitāte. Tieši kādā veidā uzlabosies izglītības kvalitāte, ja skolēnu ar mācīšanās grūtībām ieliks lielā klasē?” vaicā Gundega Rancāne, Makašānu amatu vidusskolas direktore. Aplamības ar izglītības sistēmas “reformu” turpinās, un mēs par to arī turpināsim runāt.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kādā savā 2020. gada runā sacīja: “Ja esat vecāki vienā valstī, jūs esat vecāki katrā valstī.” Minētajā paziņojumā viņa norādīja, ka jānodrošina, lai vecāku stāvoklis, kas konstatēts vienā dalībvalstī, tiktu atzīts visās pārējās dalībvalstīs visiem nolūkiem. Šī iniciatīva tika atzīta par vienu no galvenajām darbībām ES stratēģijā par bērna tiesībām un LGBT IQ līdztiesības stratēģijā. Tagad iniciatīva nāk ar jaunu sparu.

Iedomājieties, ka iegrūžat sprunguli skudru pūznī. Jūs gaidāt skudru drudžainu rosīšanos, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu skudru pūznī pastāvošās struktūras un glābtu kas glābjams. Taču tā vietā nekas nenotiek. Nekādas kustības, nekādas rosīšanās. Klusums. Secinājums ir tikai viens. Skudru pūznis ir beigts. Nav vairs tur dzīvības.

Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.

Kur gadījusies, kur ne, bet Latvijai ir piezagusies “piena krīze”. Kamēr zemkopju graudi pasaulē ir uz izķeršanu un no kviešiem un rudziem ir liela peļņa, piena nozarē ir dramatisks kritiens. Janvārī piena iepirkuma cena Latvijā daļai saimniecību ir samazinājusies par aptuveni 40%. Pašlaik vērojama liela lejupslīde globālajā piena tirgū, kur izsolē piens tiek iepirkts jau par tikai 30 eirocentiem litrā.

Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides likumprojektu. Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata plānots uzsākt 2023. gada 1. jūlijā. Dienestā uzņems apmēram 300 jauniešu.