Visa Krievijas antiputiniskā publiskā telpa jau nedēļu vārās vārda tiešākajā nozīmē. Kurš lielāks nelietis, nodevējs, netiešais režīma atbalstītājs – Leonīds Volkovs vai Aleksejs Venediktovs? Krievijas galvenā opozicionāra, nebrīvē jau vairāk kā divus gadus esošā Alekseja Navaļnija tuvākais līdzgaitnieks vai nu jau slēgtās radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors.
Tā kā augsto krēslu aprindās pēc publikācijām par VID valdīja mierpilns un līdzsvarots klusums, pārņēma nevaldāma vēlme uzzināt, ko tad īsti domā šīs aprindas.
Nesen, 3. martā, Kaspars Dimiters man atsūtīja lirisku, aizkustinošu dziesmu, ko pats bija sacerējis – veltījumu dēlam Stefanam Ezram viņa dzimšanas dienā. Nosūtīju komentāru: “Skaista, dziļa dziesma. Jācer, ka tu līdz ar šo dziesmu atgriezīsies no maldu ceļiem, kuros aizstāvēji asiņaino, nacistisko agresoru – krieviju. Ļoti ceru.” Jā, krievija manā vēstulē bija ar mazo burtu, Kaspars Dimiters – bez tradicionālā apzīmējuma “dziesminieks”. Roka necēlās.
Krievijas propagandas klišeju kalšanas darbnīcās tapis kārtējais produkts: ceļojumu reklāmas formā veidots ironisks propagandas videoklips. It kā nopietni, bet ar skaidri nojaušamu izsmieklu tiek aicināts apmeklēt Baltijas valstis, kurās valdot neatkārtojama nacionālistiska, rusofobiska atmosfēra.
Pagaidām nevar vēl zināt, ar kādu nosaukumu vēsturē paliks 14. Saeimas pieņemtais valsts budžets 2023. gadam. Ir varianti, kas budžeta pieņemšanas plenārsēdē skanēja no opozīcijas deputātu mutēm.
Ceturtdienas rītā no Saeimas atskanēja priecīga ziņa – rekords esot pārspēts. Politiskās bezatbildības rekords. Iepriekšējais Saeimas nepārtrauktas ilgstrādāšanas rekords esot bijis 21 stunda. Jaunais rekords – 23 stundas un 54 minūtes. Malači. Laikam jau jāapsveic. Bet kaut kā negribas.
Seklu pseidopatriotisku apsvērumu dēļ Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) piešķirtais finansējums jeb pabalsts uz laiku apturēts tenisistei Aļonai Ostapenko, kā arī riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar LOK līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) otrdien LOK valdes sēdē.
Sabiedrībā joprojām nenorimst diskusija par to, kas tas bija? Premjera Krišjāņa Kariņa rupjais uzbrauciens veselības ministrei Līgai Meņģelsonei Ministru kabineta 28. februāra sēdē.
Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.
Izskatās, ka publiski līdz galam nezināmu, bet racionāli saprotamu iemeslu dēļ bijušās Jaunās konservatīvās partijas sagatavotais Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekts ar tajā ietverto investoru “Jaunajai Vienotībai” nav bijis īsti pielāgojams. Projekts paticis, bet investors nē. Nomainīt investoru taču ir tik vienkārši.
Pēdējā laikā nekas tā neuzmundrināja sabiedrību kā 3. februāra ziņa par to, ka ir mainījies Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieku korpuss. Bet pavalstnieku prieka apogejs tika sasniegts ar paziņojumu, ka premjeram nu būšot arī savs fotogrāfs – Gatis Rozenfelds. Par ģērbēju, kafijas pienesēju un kabatlakatiņa pasniedzēju gan nekas netika ziņots.
Pasaulē jau kādu laiku aktuālais jautājums par agrāko laiku pieminekļu demontāžu atnācis arī līdz mums. Pagājušonedēļ Rīgas pieminekļu padome atzinusi Aleksandra Puškina, Mstislava Keldiša un Andreja Upīša pieminekļus Rīgā kā nevēlamus. Šis atzinums izraisījis pretrunīgas reakcijas.
Pirms Igaunijā pagājušajā nedēļā notikušajām vēlēšanām galvenā intriga bija par to, vai rietumnieciskajai, liberālajai Kajas Kallasas vadītajai Reformu partijai izdosies saglabāt vadošās pozīcijas.
Lai arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes demisijā iesaistītās personas – paši padomes locekļi un zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) – notikušā iemeslus nekomentē, tie, visticamāk, slēpjas ministra vēlmē pārņemt pilnīgu politisko kontroli pār uzņēmumu.
Okupantu tanks T-72B, ko sašāvuši ukraiņi, ir izlikts apskatei Kronvalda parkā, iepretim Krievijas vēstniecībai. Līdzīgi lūžņi tika nogādāti uz Igauniju, Lietuvu un Vāciju. Ikviens šāds objekts ap sevi veido savpatnu auru, un tā uz cilvēkiem iedarbojas dažādi. Reizēm ir tā, ka valdības vairs nevar saprast, kā tikt vaļā no šīs auras...
Premjera Krišjāņa Kariņa rupjā veselības ministres Līgas Meņģelsones pārtraukšana 28. februāra valdības sēdē ir valdības iekšējo zemdegu uz āru izlauzušās liesmas. Rodas jautājums – cik produktīvi var strādāt valdība, kurā valda savstarpēji naidīga atmosfēra?
Pirms citēt virsrakstā pieminēto tvitera ierakstu, precizēsim, par kurām mūsu izcilā režisora Alvja Hermaņa prognozēm būs runa. Nesen “Neatkarīgajā” bija publicēta mana intervija ar režisoru, bet paliela mūsu sarunas daļa galīgajā redakcijā palika “ārpus kadra”. Tajā skaitā Hermaņa skatījums uz Eiropas nākotni. Tas bija visnotaļ pesimistisks, un šo pesimismu viņš pamatoja ar demogrāfisko realitāti.
Igauņi ironizē: šīs vēlēšanas ir visai garlaicīgas – tāpēc, ka galvenie jautājumi ir valsts aizsardzība un drošība, un tie ir aizēnojuši visu pārējo. Svētdien, 5. martā, notiek Igaunijas parlamenta (Riigikogu) vēlēšanas, un tajās izšķirsies – vai pie varas paliks labēji centriskā Reformu partija, ko vada premjerministre Kaja Kallasa. Protams, paliek jautājums – ar ko uzvarētāji ies kopā, veidojot koalīciju?
Igaunijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka samazinās valdības koalīcijas līderes Reformu partijas pārsvars pār opozīcijā esošo Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE), un, ļoti iespējams, pašreizējā koalīcija varu nenoturēs.
Kāda jēga no Saeimā strādājošas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, ja valdība uzņēmusi kursu uz paātrinātu valsts īsspējību, kas izpaužas skolu slēgšanā un medicīnisko pakalpojumu pieejamības ierobežošanā.
Uzbruka Krišjānis Kariņš Līgai Meņģelsonei tāpēc, ka reformas savajadzējās, tāpēc, ka nepatīk sievietes ministres, vai tāpēc, ka gribēja ieriebt koalīcijas partnerim “Apvienotajam sarakstam” – lūk, tāds ir jautājums.
Septiņu darba grupu, 122 ekspertu un Valsts kancelejas ierēdņu darbs valsts pārvaldes modernizēšanas jomā izpaudies 59 lappuses garā tekstā par to, kā tā tiks modernizēta. Modernizācijai nauda jau iedalīta – ik gadu papildu 859 306 eiro – mediķi, skolotāji, piensaimnieki var paciesties, bet, ja nē – var modernizēties.
