Komentāri

Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma “Viss būs labi” sacēlusi kopš Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?” laikiem ap šāda žanra filmām nebijušu ažiotāžu.

Uz pavasari mežos parādās ne tikai murķeļi vien: no draudzīgās Baltkrievijas gan uz Lietuvu, gan Latviju pa sūnām un purviem arvien lielākā skaitā brien nelegālie migranti. Tie lielākoties ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri ieradušies Baltkrievijā no Afganistānas, Irākas, Sīrijas, Tunisijas, Ēģiptes un citām valstīm. Ne jau no kara viņi bēg – tad jau varētu palikt Baltkrievijā. Viņi steidzas uz turieni, kur lielāki pabalsti – uz Eiropas valstīm.

“Tas ir noslēpumiem pilns stāsts. Pirmais noslēpums ir par to, kā radās ideja par atrakciju pili “Daile”. Otrs noslēpums ir par to, kāpēc izdega šī pils, bet trešais noslēpums ir par mistisko veidu, kā “Daile” tika nojaukta,” savu stāstu par Jūrmalas spēļu un atrakciju pili “Daile” sāk arhitekts Uģis Šēnbergs. Tas ir stāsts par pazudušo Jūrmalu.

Par partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministra Arvila Ašeradena pārraudzītās iestādes, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultanti komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos pieņemta darbā “Progresīvo” politiķe Marta Krivade.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.

“Aktīvs motociklists sezonā zobos noķer noteikti tikpat daudz insektu, cik divas bezdelīgas vasaras gaitā,” spriež kāds tviterprātnieks, komentējot Francijā saražoto un nule LTV demonstrēto filmu “2050. gads – pasaule bez gaļas”. Filmas autori mēģina pārliecināt skatītājus, ka tārpus un kukaiņus – gaļas vietā – turpmāk ēdīs ne tikai motociklisti, bet arī visa pārējā progresīvā cilvēce. Tostarp arī Latvijā ietilpstošā cilvēces daļa.

Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas par Valsts ieņēmumu dienesta spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr Ģenerālprokuratūra atgādina, ka par sevišķās lietvedības darba organizāciju iestādē atbild tās vadītājs – VID gadījumā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tviterī raksta, ka viņa vadītajā ministrijā aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas. Cita starpā tiekot skatīts jautājums par banku solidaritātes nodokļa ieviešanu, par kuru gan pašam ministram esot atturīgs viedoklis: “Vai solidaritātes maksājums bankām veicinātu kreditēšanu? Šaubos.”

Pagājušo ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 3,5%, kas daudziem kredītņēmējiem nozīmē papildu izdevumus kredītu procentu nomaksai. Ne viens vien hipotekāro kredītu maksātājs ir ne tikai sašutis par šo ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet arī neizpratnes pilns – kā tad tā? Tā jau viss kļūst dārgāks, bet man vēl bankai vairāk jāmaksā. Kāpēc?

“Latvieši nav kolektīvisti, latvieši ir individuālisti, viensētnieki,” teic politologs Filips Rajevskis, skaidrodams jautājumu, kāpēc latvieši nav naski uz streikiem. Reizēm it kā piesaka kādu streiku, it kā piedraud ar nopietniem protestiem, taču parasti viss izčākst kā migla virs dīķa. Lūkosim, kas šoreiz būs viensētniekiem padomā: aprīļa beigās tiek plānots skolotāju streiks, kas ilgšot trīs dienas.

Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.

“Kāpēc mums vajadzīgs Valsts aizsardzības dienests? Tur jaunieši krāsos zāli un mizos kartupeļus – labākajā gadījumā. Kāpēc mums jābūt par lielgabalu gaļu? Un vispār – lai mūs sargā NATO, priekš tam viņi te atrodas,” – šādi Valsts aizsardzības dienesta (VAD) pretinieki, pieaicinot apkārtējos vārguļus, kuri piketā knapi turas kājās, skaidro savu nostāju. Ar šādu pieeju mēs savu zemi nenosargāsim. Mums vajadzīgi spēcīgi, savu valsti aizstāvēt spējīgi jaunieši – tieši tam arī paredzēts VAD, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 10. marta rīkojums Ukrainas premjerministram Denisam Šmihalam izvērtēt iespēju pārdēvēt Krieviju (Rossiju) par Moskoviju daudziem iesākumā šķita kā joks. Zelenskis nodarbojas ar “trollingu”. Rausta Putinu aiz deguna. Taču patiesībā šis jautājums ir krietni nopietnāks.

Latviešu kultūras kanonā savu neaizstājamo vietu izcīnījušas vairākas nezūdošas tradīcijas, kuras ieguvušas gluži vai sakrālu, nacionālu raksturu.

“Pieminekļu nojaukšana ir ļoti aizraujoša lieta. Tāds hormonāls fons pateicīgs tam visam. Jo vairāk jauc nost, jo vairāk gribas. Kurš nākamais?” provokatīvu jautājumu uzdod tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Patlaban pieminekļu jaukšanas, pārvietošanas, zāģēšanas un anihilēšanas process Latvijā ir uzņēmis apgriezienus. Skatīsimies.

“Leģionāru aizstāvības faktu sarakstu es varētu plaši un daudzkārt papildināt. Angļiem ir jauka paruna: “Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu kļūt.” Es arī baidos un nedrīkstu par tādu kļūt. Jo man jāaizsargā ne tikai savs, bet visu latviešu leģionāru gods un saistībā ar to arī visas mūsu tautas gods. Un jāatceras, ka godu nevar atņemt, to var tikai pazaudēt,” savulaik teica latviešu leģionārs, publicists, Latvijas Tautas frontes un LNNK dalībnieks Visvaldis Lācis. Šodien ir latviešu leģionāru piemiņas diena.

Saeimas ārkārtas sēde, kurā tika izskatīts demisijas pieprasījums aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, sagaidāmi noslēdzās ar šī pieprasījuma noraidījumu. Taču, kā savulaik rakstīja Klāvs Elsbergs, īstā cīņa vēl tikai būs. Un šī cīņa nebūs par Mūrnieces galvu.

Prokurors tiesas debatēs rosinājis piespriest trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu apsūdzētajam bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iekšējās drošības pārvaldes vadītājam Aigaram Sparānam.

Lai arī pēc mazāk nekā diviem mēnešiem Rīgā sāksies 2023. gada pasaules čempionāts hokejā, šobrīd par šī lielā sporta notikuma tuvošanos tikpat kā nekas neliecina. Pat Latvijas Hokeja federācijas (LHF) no valsts budžeta lūgtie 750 000 eiro čempionāta rīkošanai vēl nav piešķirti. Taču ne jau šis čempionāts, kurš, jādomā, tiks noorganizēts augstā līmenī, liek Latvijas sporta sabiedrībai raudzīties nākotnē ar bažām.

“Manam vīram Igoram* palika slikti ar sirdi, mēs izsaucām “ātros”, un viņu ievietoja visparastākajā Londonas slimnīcā, reanimācijas nodaļā,” stāsta Marija, atcerēdamās septiņus gadus senus notikumus. “Mēs – mans dēls, meita un es – drīkstējām viņam būt klāt visu laiku. Mēs tur bijām desmit dienas – līdz viņa aiziešanai,” Marijas balss aizlūst. Viņas iedrošināšanās atklāt tik personisku stāstu ir saistīta ar neseno notikumu Latvijā: vīram slimnīcā aizliedza atvadīties no mirstošās sievas, aizbildinoties ar karantīnu...

Kaimiņvalstī Krievijā pastāv Kriminālkodeksa panti par “nepatriotismu”, kas draud ar bargiem sodiem – ir aizliegts protestēt, izejot ielās, un ir aizliegts arī brīvi izteikties plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos. Ikviens, kurš nosoda Krievijas agresiju Ukrainā vai stāsta patiesību par kara noziegumiem, kurus šis karapūlis vai ik dienu pastrādā pret ukraiņu tautu, riskē ne tikai šķirties no prāvas naudas summas, bet arī nonākt cietumā uz ilgiem gadiem. Sods draud ne tikai par kādiem izteikumiem vai materiālu radīšanu, bet arī par ziņu, video un kolāžu pārpublicēšanu un pat par īkšķīša “like” pievienošanu vēstījumiem, kuros pausts atbalsts Ukrainai.

2023. gada valsts budžeta apspriešanas gaitā “Progresīvie” uzstāja uz 3,9 miljonu eiro piešķiršanu Sabiedriskās integrācijas fondam latviešu valodas apmācības kursiem.