Komentāri

Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.

Krievijas diktators Vladimirs Putins savā runā, kurā paziņoja gan par mobilizāciju, gan par referendumu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās, kārtējo reizi draudēja pasaulei ar kodolieroču izmantošanu.

Svētdien notikušās parlamenta vēlēšanas Itālijā noslēdzās bez pārsteigumiem. Pārliecinoši uzvarēja labējais bloks ar “Itālijas brāļiem” priekšgalā. Par nākamo Itālijas premjerministri pirmo reizi Itālijas vēsturē, visticamāk, kļūs sieviete, “Itālijas brāļu” līdere, 45 gadus vecā uzlecošā politiskā zvaigzne Džordžija Meloni.

„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.

Šosestdien mums būs iespēja piedalīties četru gadu politiskā cikla kulminācijas pasākumā – 14. Saeimas vēlēšanās.

Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā ir radījis lielu paniku un vīriešu masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm. Tie krievi, kas kaut cik zina savas valsts vēsturi, zina arī, ka valsts vadoņi bieži nesauc lielas īstajos vārdos – sauc, piemēram, karu Ukrainā par “speciālo militāro operāciju”. Tāpēc arī jēdziens “daļēja mobilizācija” ir biedējošs, ir bažas, ka to var tulkot kā pilnīgu vāku – kā tādu mobilizāciju, kurā karadienestā tiks iesaukti ne tikai jaunieši, bet arī knapi kustoši veči, slimnieki un kropļi.

„Iekļaujoši progresīvā kompetenču izglītība,” – uz jautājumu, kas ir pamatā lēmumam vidusskolās nemācīt vēsturi, atbild kāds tviterasprātis. Un taisnība jau viņam ir: pusdebilo „kompetenču” izglītību izdomājuši tie, kuriem tuvas „progresīvās” idejas: uztaisīt no cilvēkiem kārtīgus mankurtus – cilvēkus, kuriem nav ne vēsturiskās atmiņas, ne sakņu.

Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.

Latvijas biznesa ārēs darbojas daudz enerģisku personāžu, kuriem nepietiek ar uzņēmējdarbību tikai likuma ietvaros, bet vajag ko vairāk – valstiskas garantijas monopolstāvoklim (kā tas ir gadījumā ar Skultes termināli), ielobētas izmaiņas likumos vai pat tikai vienkārši “politisku jumtu”, lai varētu nebēdāt par likumu pantiem un kāpt tiem pāri pēc patikas.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar no rīta beidzot izsludināja sen gaidīto mobilizāciju. Lai arī Putins lietoja terminu – daļēja mobilizācija, eksperti norāda, ka nekādi mobilizāciju ierobežojoši nosacījumi netika minēti. Līdz ar to mobilizācijas ietvari var tikt paplašināti atbilstoši vajadzībām. Ko tas viss nozīmē pasaulei?

Latvijas sabiedrība līdz šim domāja savā prātā tā: ir slikti, ka Latvijas ekonomiku rausta un šantažē pilsoņi no Krievijas – “Gazprom” un vietējie “šrēderizētie kalvīši”, kuri norāda un brīdina, ka gāzes Inčukalnā var nepietikt, ka nekas nav tā īsti rezervēts un ka var iznākt visādi tiesiski “kāzusi”, ja Latvijas valsts neprasmīgi rīkosies jurisprudences frontē.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzlikusi 11 600 eiro lielu naudas sodu Latvijas Televīzijai (LTV) par būtiskiem priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.

„Šī situācija izgaismo zināmu dubulto morāli. No vienas puses, ir pilnīgi skaidrs, ka bērns nevar un nedrīkst būt atbildīgs vai cietējs par vecāku lēmumiem. Tāpēc šo normu svītrojam, lai nebūtu nekādu diskusiju. Punkts,” teic Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA). Tas notiek pēc tam, kad vēlētājus ir saviļņojis (satracinājis, iemetis neizpratnē utt.) šīs domes lēmums par to, ka skolasbērnu ēdināšanas pabalsts tiek pārtraukts, ja izglītojamā vecākiem pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāds.

Pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcijas ierosināto neuzticības balsojumu izturēja mierīgais, nosvērtais, pragmatiskais, enerģiskais, kompetentais, drosmīgais, gudrais un godīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie” (K)). Lai slava, lai dzīvo!

„Rusdebilie rusdeģenerāti manis pēc var sprāgt, vēl par maz antivakseru izdzimteņu nosprāguši, sprāgstiet vēl, cūkas, kremļa nacisti, izdzimteņi. Tava izvēle, rusdebil, vai nu tu vēlies dzīvot, vai tu pats, tu, bļ.ģ, izdzimteni, dauni, cūka pakļauj pats sevi personiskam lokdaunam un izdzimteņa nāvei, kādu tu, m..ka, esi pelnījis,” – tas bija pieklājīgākais citāts no veselas gūzmas „komentāru”, kas ilgstoši tika „veltīti” maniem Neatkarīgās kolēģiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pēdējos gados ir aktīvi nodarbojusies ar “start-up” jeb jaunuzņēmumu attīstību, lai piesaistītu Latvijai inovatīvus uzņēmējus. “Inovatīvs” nozīmē visas tādas darbības, ka nepieciešamas, lai tiktu radīts, ražots un realizēts tirgū jauns produkts. Inovācija ietver sevī izglītību, zinātniski pētniecisko darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, tirgus izpēti, ražošanas organizēšanu, pārdošanu u.c. ar biznesu saistītas lietas. Var teikt, ka inovācijas ir “ekonomikas dzinējspēks”.

Vai šodien ir kāds kriminālprocess par bēdīgi slavenajiem “biešu salātu”, tas ir, kovida seku pārvarēšanas pētījumiem piecu miljonu eiro vērtībā? Desmit “pētījumi”, katrs par pusmiljonu. Bet tie ir tikai pieci miljoni no kopumā Latvijā it kā kovida apkarošanai kopā iztērētajiem diviem miljardiem eiro.

Lasu un neticu savām acīm: Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Uģis Mitrevics norok sevi ar tik varenu lāpstu, ka varenāku grūti iedomāties. Un interesantākais, ka šo norakšanas procesu Nacionālās apvienības spice pat negrasās apturēt... Un tas jau ir savādi.

Pirms nedēļas rakstīju, ka Krievijas armijas sakāve pie Harkivas agri vai vēlu atspoguļosies politiskās konsekvencēs. Nupat Samarkandā Uzbekistānā notikušajā Šanhajas sadarbības organizācijas valstu samitā šīs politiskās konsekvences parādījās pat ļoti skaidri.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri esot kopīgi sagatavojuši un iesnieguši (vai vistuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās Eiropas Savienības institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” (KDz) iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.

Izskatās, ka 14. Saeimas vēlēšanās nebūs vairs tā, ka sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” iegūs vislielāko mandātu skaitu. Reitingi rāda, ka tai iespējama otrā, trešā vai pat tikai ceturtā vieta.

Ļoti labi atceros kādu TV raidījumu, kurā pirms četriem gadiem priekšvēlēšanu debatēs sacentās premjera amata kandidāti. Viens kadrs: vidū, klusēdams un lēnām grozīdams galvu, stāv Krišjānis Kariņš, viņam blakus, no abām pusēm suņu pozā pieliekušies, viens uz otru rej Jānis Bordāns un Aldis Gobzems. Nu, skaisti un – es pat teiktu – programmatiski.