Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas būs tikai pēc pusotra gada, jau tagad var teikt, ka ar lielu varbūtību tās būs bezprecedenta. Spriežot pēc šī brīža reitingu tabulām, atkal aci pret cīnīsies tie paši, kas pirms četriem gadiem – Džo Baidens un Donalds Tramps.
Šogad “praida” mēnesī (jūnijā) transpersonu un kvīru raibais karogs jau uzkarināts uz Baltā nama balkona. Kā centrālais. ASV zvaigžņsvītrainais tikai blakus.
Jau 2020. gadā tā bija gados vecāko prezidenta amata pretendentu cīņa. Tagad tas jau būs divu izteiktu senioru, lai neteiktu sirmgalvju, revanša mačs. Rodas pašsaprotams jautājums - vai tiešām ASV no 330 miljoniem iedzīvotāju nav Baltā nama saimnieka statusam piemērotāku kandidātu par šiem diviem “pensionāriem”?
Pirms dažām dienām pazīstamais Trampa nevaldāmais nīdējs Kārlis Streips publiski izteica savu nesapratni un uzdeva jautājumu: “Šī lieta (Trampa popularitāte Republikāņu partijā) man jau sen ir bijusi dziļa, dziļa mistērija. Kādā veidā konkrēti šis žuļiks, šis razbainieks Tramps, sev ir pakļāvis veselu, kādreiz lepnu un kādreiz nopietnu politisku partiju?”
Pirms atbildēt uz šo Streipa jautājumu (to uzdod ne tikai viņš viens), jāpasaka divas lietas. Vispirms, lai nebūtu nekādu pārpratumu, uzreiz pateikšu, ka Tramps kā politiķis man ir dziļi nesimpātisks un tāpat kā Streips uzskatu, ka viņš ir “žuļiks”, “razbainieks” un vispār slikts cilvēks. Iespējams, pat sens Kremļa aģents. Ar varbūtību krietni virs nulles. Trampa uzvaru 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās uzskatu par sliktāko iespējamo scenāriju no visiem teorētiski iespējamajiem variantiem.
Otra lieta. Gribu Streipam un visiem citiem Demokrātu partijas atbalstītājiem uzdot pretjautājumu: vai tiešām visā plašajā, kādreiz lepnajā un par nopietnu politisko spēku uzskatītajā Demokrātu partijā nav neviena, kurš būtu politiski jaudīgāks par 82 gadus veco (vēlēšanu brīdī) Baidenu? Vai tiešām nav neviena cita, kurš būtu gatavs iziet duelī pret šo “žuļiku” un “razbainieku” (kliedzošākus apzīmējumus, ar kādiem Streips apsaukājis Trampu, šoreiz izlaidīsim)? Kur visas pārējās Demokrātu partijas zvaigznes?
Kad skolās vairs nemāca fiziku, bet tās vietā parādās tādi priekšmeti kā “dzimtes (genderu) mācība”, “kritiskā rasu teorija” un tamlīdzīgas blēņas, tad arī paslīd garām tāda pasaules uzbūves pamatlieta kā 3. Ņūtona likums: “Ja viens ķermenis darbojas uz otru ķermeni ar noteiktu spēku, tad otrs ķermenis darbojas uz pirmo ar tikpat lielu, bet pretējā virzienā vērstu spēku.”
Streips un citi radikālie demokrāti laikam domāja, ka viņi apkarinās visu pasauli ar saviem raibajiem “diversitātes” transu karogiem, pārformatizēs skolu programmas, lai tajās galvenais uzsvars būtu uz jau pieminētajiem viltus mācību priekšmetiem un seksuālās dažādības pieņemšanu, bet apkārtējā pasaule uz to tā mierīgi, bez jebkādas pretdarbības noskatīsies?
Jūs turpināsiet jaukt mūsu bērniem galvas, apgriezīsiet visu kājām gaisā, lai viņi zaudē orientāciju un šajā reibonī sadara visādas neatgriezeniskas muļķības, bet mēs klusēsim? Jūs ļausiet bērniem sevi sakropļot, mudināsiet dzert hormonu blokatorus un nogriezt sev dažādus dzimumu raksturojošos orgānus, un apkārtējā pasaule jums aplaudēs? Tā jūs domājāt? Tā nebūs.
Skaidrs, ka Demokrātu partijas vidē sakuplojusī idiotija radīja pretdarbību. Cits jautājums - kāpēc Tramps? Vai tad nebija kāds cienījamāks un saprātīgāks, kurš spētu apturēt šīs idiotijas uzvaras gājienu?
Nostāties pret satracinātu pūli nav vienkārši un viegli. Kreiso radikāļu ofensīva, kura savulaik iezīmējās ar Baraka Obamas ievēlēšanu, un ar to saistītais “kreisais pagrieziens” Rietumu politiskajā kultūrā ir radījis vilni, pret kuru nostāties ir bīstami. Kreiso aktīvisti pašā Demokrātu partijā cenšas šo ofensīvu ne tikai turpināt, bet vēl pastiprināt un ieņemt arvien jaunas un jaunas “augstienes”. Šogad “praida” mēnesī (jūnijā) transpersonu un kvīru raibais karogs jau plīvo pie Baltā nama. Kā centrālais. ASV zvaigžņsvītrainais tika blakus.
Jebkurā sabiedrībā vairākums vienmēr ir centriski noskaņots (kā nosacītie “visi”, tā arī es), tāpēc šī acīmredzamā sānsvere pa kreisi daudzus kaitina. Ne tikai rūdītus rednekus rūtainos kreklos, bet arī mērenos. Pat lielu daļu tradicionālā Demokrātu partijas elektorāta. Līdz ar to no Demokrātu partijas par prezidentu tiek virzīts izteikts sirmgalvis, kuram “vecuma dēļ” nebūs spēka sataisīt vēl lielākas ziepes. Baidens pats negribot ir spiests spēlēt Latvijā tik pazīstamo “mazākā ļaunuma” lomu.
Šeit iedarbojas tas pats faktors, kas Latvijā neļauj pieņemt grozījumus likumā par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Ja ļausim tautai pašai vēlēt prezidentu, tad ievēlēs vēl Lembergu. ASV gadījumā šī “loģika” varbūt nav tik izteikta, bet galvenā Baidena atbalstīšanas ideja ir - ja ne viņš, tad būs kāds atklātā sociālista Bērnija Sandersa vai radikālās feministes Aleksandrijas Okasio Kortesas (AOC) domubiedrs. Tad jau labāk mērenais Baidens. Ja nebūs viņš, būs kāds trakāks.
Republikāņu nometnē situācija ir tieši pretēja. Tā kā kreisie radikāļi iet uzbrukumā, tad pastāv bažas, ka jebkuram “mērenajam” šis kreiso ceļa rullis pārbrauks pāri, ka pat nepamanīs. Tikai tāds pats “pustrakais” kā AOC var šim neprātam pretim stāvēt.
Pat tāds it kā no visiem aspektiem perspektīvs, ar darbiem sevi pierādījis, bez neskaitāmiem kompromatiem un reālām kriminālapsūdzībām kā Floridas gubernators Rons Desantiss socioloģiskajās aptaujās zaudē Trampam. Kāpēc? Tāpēc, ka vēlētājiem ir bažas par to, vai Desantiss, kurš sevi lieliski pierādījis Floridas līmenī, spēs turēties pretī tā sauktās “deep state” (dziļās valsts) spiedienam Vašingtonā.
