Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Igaunijas sabiedriskā medija ERR portālā šīs nedēļas nogalē divi galvenie raksti ir par Latvijas “airBaltic” un “Rail Baltica” nedienām. Stāstīts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” meklēs īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem. Savukārt par “Rail Baltica” rakstīts, ka Latvijas varas iestādes gaida, ka dzelzceļa projekta faktiskās izmaksas tiks atklātas šī gada septembrī, un citēts Latvijas satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, kurš neredz iespēju finansēt šo projektu no budžeta, “tāpēc mums jāpaļaujas uz Eiropas finansējumu”.
Par norisēm Igaunijā ERR konstatē paradoksu, ka, neskatoties uz rekordlielo pasažieru plūsmu Lennarta Meri Tallinas lidostā, Igaunijas ceļojumu aģentūras neziņo par klientu skaita pieaugumu. Tās norāda, ka iedzīvotāji ceļojot ir kļuvuši piesardzīgāki un pieprasījuma struktūra ir ievērojami mainījusies. Galvaspilsētas lidosta jūnijā apkalpoja rekordlielu pasažieru skaitu - 373 000, kas ir par 14,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr lidosta norāda, ka šis pieaugums lielā mērā ir saistīts ar jaunu maršrutu atklāšanu un ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Igaunijā, īpaši no Polijas, Itālijas un Ungārijas. Vēl viens faktors ir mainīgā ceļotāju uzvedība. Pēc lidostas valdes locekļa Ēro Pērgmē teiktā, arvien vairāk pasažieru biļetes iegādājas tieši no aviokompānijām, neizmantojot ceļojumu aģentūras. Pašas ceļojumu aģentūras kā galveno pieprasījuma samazināšanās iemeslu min ekonomisko situāciju. Kā norāda “Tensi-Reisid” pārstāve Reili Valka, igauņi šovasar ceļo mazāk nekā parasti. Arī “Go Travel” pārstāve Džeina Lauriso atzīmēja klientu skaita samazināšanos. Kā vienu no iemesliem viņa min čarterreisu samazināšanos. "Notikumi Tuvajos Austrumos un degvielas krīze ir padarījuši igauņus piesardzīgākus, rezervējot ceļojumus. Vāja pieprasījuma dēļ tūrisma operatoriem ir nācies optimizēt lidojumu grafikus," viņa skaidroja. Tā rezultātā daži reisi ir atcelti. “Novatours Eesti” izpilddirektore Ksenija Otsa atzīmēja, ka tūrisma tirgu vienlaikus ietekmē nestabilā ekonomiskā situācija, zemā patērētāju uzticība, augstās cenas un pieaugošās ceļojumu izmaksas aviācijas degvielas cenu pieauguma dēļ. Pēc Otsas teiktā, straujā inflācijas kāpuma un pieaugošo izmaksu dēļ pēdējos gados klienti ir kļuvuši ievērojami jutīgāki pret cenām. "Lai gan iepriekš cilvēki bija gatavi maksāt vairāk par konkrētu kūrortu vai viesnīcu, tagad viņi ir daudz uzmanīgāki pret sava ceļojuma izmaksām," viņa teica. Arī “Estravel” izpilddirektore Kaire Sādi atzīmēja, ka ceļotāji arvien vairāk meklē izdevīgus piedāvājumus, salīdzina piedāvājumus un rūpīgi izpēta, kas ir iekļauts ceļojuma cenā. Vienlaikus, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, lietainā vasara Igaunijā uztur lielu pieprasījumu pēc pēdējā brīža ceļojumiem. Pēc Sādi un Džeinas Lauriso teiktā, dažās nedēļās visi pieejamie ceļojumu komplekti bija pilnībā izpārdoti. Lauriso piebilda, ka jūlijā gandrīz nav palicis patiesi lētu piedāvājumu. Pašlaik pēdējā brīža ceļojumi sākas no aptuveni 550 eiro vienai personai, savukārt visdārgākie ceļojumi sasniedz 9000 eiro vienam tūristam. Neskatoties uz paaugstinātu cenu jutīgumu, “Novatours” atzīmē arī pieprasījumu pēc luksusa atvaļinājumiem. Jo īpaši šogad uzņēmums pārdeva ceļojumus uz Turciju ar izmitināšanu luksusa viesnīcās un ģimenes numuros, kuru cena sasniedza 20 tūkstošus eiro.
2026. gada otrajā ceturksnī tikai aptuveni piektā daļa dalībnieku Narvā sekmīgi nokārtoja igauņu valodas eksāmenu C1 līmenī. No 105 cilvēkiem, kuri kārtoja eksāmenu 31. maijā, 21 (21,43%) saņēma sekmīgu vērtējumu. Augstākais rezultāts bija 78 punkti no iespējamiem 100.Šos skaitļus portālam “Rus.ERR” ziņoja Izglītības un jaunatnes lietu departaments (Harno). No 117 cilvēkiem, kas reģistrējās eksāmenam, tikai 105 to faktiski nokārtoja. Vidējais rezultāts visiem dalībniekiem bija 52,37 punkti, bet starp tiem, kas nokārtoja eksāmenu, - 67,1 punkts. Neviens nesasniedza maksimālo punktu skaitu - 100. Salīdzinot ar pagājušo gadu, rezultāti Narvā ir pasliktinājušies. 2025. gada otrajā ceturksnī eksāmenam reģistrējās 94 cilvēki, no kuriem piedalījās 84. Toreiz eksāmenu sekmīgi nokārtoja 29 cilvēki jeb 34,52% dalībnieku. Visu eksaminējamo vidējais rezultāts bija 52,76 punkti, bet nokārtotāju vidū - 65,2 punkti. Tāpat kā šogad, neviens nesasniedza maksimālo 100 punktu skaitu. Kopējie rezultāti Igaunijā bija nedaudz augstāki. 2026. gada otrajā ceturksnī C1 līmeņa eksāmenam reģistrējās 521 cilvēks, eksāmenu kārtoja 483, un to nokārtoja 125. Kopējais veiksmes rādītājs bija 25,88%. Harno norāda, ka sniegtā statistika ir provizoriska, jo apelācijas process vēl turpinās. "Pēc apelācijas procesa beigām un visu apelāciju izskatīšanas gan sekmīgo eksāmenu kārtotāju skaits un īpatsvars, gan vidējie rezultāti var nedaudz mainīties," piebilda organizācija. Departaments arī atgādina, ka igauņu valodas eksāmenus A2-C1 līmeņos 2025. gadā auditēja Eiropas Valodu testēšanas organizāciju asociācija (ALTE) un tie saņēma kvalitātes zīmi, kas apliecina to atbilstību starptautiskajām prasībām attiecīgā līmeņa eksāmeniem.
Bijušais Igaunijas premjerministrs un bijušais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips ir noraidījis iespēju kandidēt uz Igaunijas prezidenta amatu, taču, jautāts par dalību parlamenta vēlēšanās Reformu partijas sarakstā, viņš bija mazāk kategorisks. "Nē. Ļoti stingrs "nē"," Ansips sacīja intervijā “Delfi.ee”, kad viņam jautāja, ko viņš darītu, ja viņam piedāvātu Igaunijas prezidenta amatu. "Ja kāds deviņus gadus ir vadījis izpildvaru, ir diezgan grūti apgalvot, ka kā prezidents viņš var piedāvāt Igaunijas tautai kaut ko tādu, ko viņš nevarēja kā premjerministrs," piebilda Ansips. Tomēr, jautāts par iespējamu kandidēšanu gaidāmajās Rīgikogu vēlēšanās, lai palīdzētu Reformu partijai, Ansips bija mazāk kategorisks. "Esmu diezgan pārliecināts, ka vairs nekandidēšu uz amatu. Vismaz šobrīd esmu par to pārliecināts. Bet, protams, laiks rādīs, kā viss attīstīsies," atbildēja Ansips. Viņa vērtējumā no visiem līdz šim pieminētajiem prezidenta amata kandidātiem tieslietu kanclere Ulle Madise šķiet viskvalificētākā, un pieredzējušais politiķis uzskata, ka Madise galu galā piekritīs kandidēt uz šo amatu.
Šonedēļ arheologi sāka Vieves centrā (Elektrēnu novadā Lietuvā) apglabāto padomju karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju, ceturtdien ziņoja LRT. "Avoti apgalvo, ka šeit apglabāti 111 cilvēki, taču teritorija ir pārāk maza tik daudziem. Vakar ieradās vairāki vietējie iedzīvotāji un teica, ka viss jau ir izrakts un mēs neko neatradīsim," sacīja arheologs Tads Šimanausks. Padomju karavīri ir apglabāti pašā Vieves centrā, netālu no Sv. Annas baznīcas. Iepriekš tur atradās padomju karavīru piemineklis un mūžīgā uguns. Vēl 2024. gada decembrī Lietuvas genocīda un pretošanās pētniecības centra direktors Arūns Bubnis paziņoja, ka Otrā pasaules kara Padomju Savienības karavīru apbedījumu vieta Vievē jālikvidē saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvenciju par starptautisko bruņoto konfliktu upuru aizsardzību papildprotokola prasībām. Pēc Elektrēnu mēra lūguma tā sauktā desovjetizācijas komisija, novērtējot apbedījuma vietu, atzina, ka tā pārkāpj likumā noteikto totalitāru, autoritāru režīmu un to ideoloģiju propagandas aizliegumu publiskās vietās. Saskaņā ar komisijas teikto, šie apbedījumi ir vieta Padomju Savienības un Krievijas izplatītā Lielā Tēvijas kara mīta iemūžināšanai un izplatīšanai un tur esošie apbedījumi ir sekundāri, kas izveidoti, pārvietojot mirstīgās atliekas no primārajām apbedījuma vietām apkārtnē. "Pašvaldība bija gatava veikt šo darbu no pašvaldības budžeta, taču noteikumu izmaiņu dēļ valsts piedāvāja līdzekļus, kurus mēs labprāt pieņemam - aptuveni 130 000 eiro," LRT pastāstīja Elektrēnu mērs Ģedimins Ratkevičs. Atrastās mirstīgās atliekas pēc antropoloģiskās izmeklēšanas tiks pārapbedītas kapsētā. Šogad padomju karavīru mirstīgās atliekas tika ekshumētas arī Šauļu centrā. Krievijas Ārlietu ministrija protestēja pret abiem gadījumiem. Pēc padomju karavīru ekshumācijas un pārapbedīšanas Šauļos Krievijas Ārlietu ministrija šo rīcību dēvēja par "barbarisku" un izsauca Lietuvas diplomātus, uzsverot, ka militāro apbedījumu iznīcināšana vai apgānīšana pēc Krievijas likumiem ir uzskatāma par kriminālnoziegumu. Savukārt 2023. gada maijā Lietuvā stājās spēkā totalitāru, autoritāru režīmu un to ideoloģiju propagandas aizliegums. Saskaņā ar to no publiskām telpām ir jāizvāc totalitārisma un autoritārisma simboli - pieminekļi, ielu, laukumu un citu publisku objektu nosaukumi, kā arī citi simboli.
Lietuvas opozīcija - liberāļi un konservatīvie - nākamnedēļ plāno sagatavot dokumentu, lai vērstos Konstitucionālajā tiesā par premjerministra Mindauga Sinkeviča valdības leģitimitāti, paziņoja partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) līderis Laurins Kaščūns. Viņš sacīja, ka nepieciešamos parakstus pārsūdzībai paredzēts savākt līdz jūlija beigām.
"Mēs gatavojam dokumentu. Domāju, ka tas būs gatavs nākamnedēļ," radio "Žinių radijas" sacīja Kaščūns. "Domāju, ka līdz jūlija beigām savāksim nepieciešamos parakstus un iesniegsim pārsūdzību (ST - ELTA)," viņš piebilda. Opozīcija uzskata, ka Sinkeviča valdības programma tika iesniegta pirms kabineta apstiprināšanas, tādā veidā pārkāpjot konstitucionālās procedūras.
Iepriekšējā Lietuvas premjerministre, sociāldemokrāte Inga Ruģiniene ir atkāpusies no amata un plašsaziņas līdzekļiem ir paudusi: "Es patiesi priecājos par komandu, kas šeit sēž pie galda. Neskatoties uz visām grūtībām, mums patiesi ir daudz ar ko lepoties. Katrs no jums ir devis nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts labklājībā un cilvēku dzīves uzlabošanā."
Inga Ruģiniene pateicās visam ministru kabinetam: "Es jums no sirds pateicos." Viņa norādīja, ka pirms stāšanās amatā viņa sev solījusi "nekad nevairīties no lēmumiem, pat ja tie būtu ļoti grūti". "Atstājot amatu, es atklāti un stingri zinu, ka esmu turējusi šo solījumu," paziņoja Inga Ruģiniene. Vienlaikus bijusī premjerministre atzina, ka ap valdības darbu ir bijusi ievērojama publicitāte, taču, pēc viņas teiktā, darbs ir paveikts.
Viņa uzsvēra valdības uzmanību aizsardzības finansējumam, pretgaisa aizsardzībai un cīņai pret kontrabandu un korupciju. "Kā premjerministram jums katru dienu ir jāizvēlas starp to, kas ir populārs, un to, kas ir nepieciešams. Starp to, kas ir ērti un droši jums pašiem, un to, kas ir pareizi un droši sabiedrībai. Mēs izvēlējāmies rīkoties," sacīja I. Ruģiniene. "Politikā var daudz ko iemācīties - labi izskatīties, labi runāt -, bet nevar iemācīties drosmi un cilvēcību. Empātija, spēja uzklausīt cilvēkus un drosme rīkoties - tās ir īpašības, kas man personīgi palīdzēja orientēties sarežģītās izvēlēs un atbildībās," atzīmēja I. Ruģiniene. Viņa norādīja, ka daudzus varētu būt traucējis tas, ka viņa neatbilst "iedibinātajam stereotipiskam tēlam par to, kādam jābūt premjerministram, kā viņam jārunā, kā viņam jāuzvedas, kā viņam jāizskatās". "Tomēr es nekad neesmu uzskatījusi, ka vadītājs jārada pēc kāda iepriekš sagatavota parauga," viņa sacīja.
"Es saprotu, ka politikā cilvēki vienmēr vēlas redzēt drāmu, lielus paziņojumus un virsrakstus, taču es patiesi jūtos mierīga un uztveru šo procesu kā pārmaiņas un varas nodošanu citam līderim. Tas ir normāls politisks process. Šodien es varu aiziet ar paceltu galvu un mierīgu sirdi," uzsvēra I. Ruģiniene. "Politikā nekas nav mūžīgs. Mums, politiķiem, ir jāsaprot, ka mūsu amati un krēsli nav mūžīgi," sacīja aizejošā premjerministre. Pēc viņas teiktā, sociāldemokrātu līderim M. Sinkevičam bija jākļūst par premjerministru pagājušajā gadā pēc toreizējā premjerministra Gintauta Palucka atkāpšanās: "Tam, kas notiek tagad, vajadzēja notikt pagājušajā gadā. Šis solis tika atlikts."
Ceturtdien Klaipēdas universitāte pasniedza goda doktora grādu Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam, paziņoja universitāte. Universitātes augstākais akadēmiskais apbalvojums tika piešķirts par viņa ilggadējo ieguldījumu Lietuvas un Latvijas sadarbības stiprināšanā, drošības veicināšanā Baltijas reģionā un kultūras un akadēmisko saišu attīstīšanā. Saņemot apbalvojumu, Rinkēvičs norādīja, ka atzinība ir negaidīta, bet ārkārtīgi vērtīga. "Klaipēdas universitāte radās laikā, kad mūsu valstis atjaunoja savu valstiskumu un atgriezās Eiropā. Šodien tā ir nākotnes universitāte ar skaidru misiju - radīt zināšanas, stiprināt sadarbību un apvienot Baltijas jūras reģionu. Esmu gandarīts par augošo sadarbību starp Klaipēdas un Latvijas universitātēm," sacīja Latvijas prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka abas valstis saista ne tikai kopīgā vēsture un dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet arī kopīga izpratne, ka brīvībai, demokrātijai un drošībai reģionā ir nepieciešama pastāvīga sadarbība. Goda doktora grāds ir viena no nozīmīgākajām akadēmiskās cieņas un universitātes atzinības izpausmēm, ko piešķir personām, kuru darbs ir devis nozīmīgu ieguldījumu zinātnes, sabiedrības un starptautiskās sadarbības attīstībā. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka šī atzinība atspoguļo ne tikai Rinkēviča personiskos sasniegumus, bet arī ciešās akadēmiskās, kultūras un intelektuālās saites starp Lietuvu un Latviju. "Mūsu universitātes veido uzticību starp sabiedrībām, izglīto līderus un veicina demokrātisku valstu stiprināšanu. Mūsdienās akadēmiskā sadarbība ir ne mazāk svarīga kā sadarbība aizsardzības vai enerģētikas jomā," viņš teica. Valsts vadītājs uzsvēra, ka zinātniskajai pētniecībai, augstākajai izglītībai un inovācijām jākļūst par vienu no Lietuvas un Latvijas partnerības stratēģiskajiem pīlāriem. Pēc Lietuvas prezidenta teiktā, apvienojot zinātnisko potenciālu, abas valstis var uzlabot starptautisko konkurētspēju, efektīvāk izmantot ES finansējuma iespējas un kopīgi radīt lielāku pievienoto vērtību Baltijas reģionam. Pēc Nausēdas teiktā, ir jāveicina kopīga zinātniskā pētniecība kiberdrošības, mākslīgā intelekta, aizsardzības tehnoloģiju, kritiskās infrastruktūras aizsardzības un enerģētiskās drošības jomās. Viņš arī uzsvēra baltistikas nozīmi.
