Komentāri

Latvijai, saglabājot pašreizējās attīstības tendences, draud ekonomiskais sabrukums, Polijas ekonomikas portālā “wnp.pl” publicētā intervijā norāda analītiķis, Austrumu studiju centra (OSW) eksperts Bartošs Hmeļevskis.

Rīga var būt bīstama pilsēta latviski dziedošam dziesminiekam, bet Krievijas popmūzikas atskaņotājiem pat ļoti vēlama vieta, – jāsecina pēc Lielajā piektdienā notikušā Krievijas popmūzikas atskaņošanas “festivāla” Bastejkalna piekājē pie Brīvības pieminekļa.

2023. gads iesākās visai cerīgi. Eiropas politikā (pirmām kārtām Vācijā) krita nerakstītais smagās kaujas tehnikas piegādes Ukrainai liegums. Šķita, ka slūžas beidzot vaļā – frontei tik nepieciešamie smagie ieroči plūdīs platā straumē, un Krievijas armijas izdzīšana no Ukrainas ir ne pārāk ilga laika jautājums.

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām gadījās notikums, kura nozīmi nevajadzētu nenovērtēt. Ilggadējais “Vienotības” lieldraugs Normunds Bergs, viens no redzamākajiem birkas “vissirslikti” karinātājiem visiem, kuri atļaujas nesaudzīgi kritizēt valdību, pats iestājies šajā “vissirslikti” partijā. Kas noticis? Kas licis pat tik dedzīgam valdības fanu kluba biedram mainīt dziesmas vārdus?

„VDD pateicas iedzīvotājiem par nemitīgu atbalsta sniegšanu dienesta ikdienas darbā, informējot dienestu par Krievijas agresijas atbalstītājiem un citiem potenciāliem apdraudējumiem Latvijas nacionālajai drošībai,” publiskā pārskata ievadā raksta Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks. Tikko dienasgaismu ir ieraudzījis pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā.

Premjera Krišjāņa Kariņa attiecībām ar Lieldienām piemīt kaut kas mistisks, neizskaidrojams. Pirms diviem gadiem viņš uz Lieldienām aicināja rādīt viens otram savas olas, šogad izcēlās ar atklāsmi, ka pensijas vecumu “būs neizbēgami jāpalielina”.

Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.

Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.

Aizvien biežāk Baltkrievijas pilsoņi pirms došanās uz savu etnisko dzimteni pamet savus četrkājainos ģimenes locekļus likteņa varā – atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” par situāciju ar Latviju pametošajiem Baltkrievijas pilsoņiem un viņu četrkājainajiem draugiem apstiprina Daugavpils dome.

Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina iztaujāt amatpersonas, mēģinot gūt skaidrību par absurdo komercbanku prasību iemesliem. Brīžiem komisijā tiek pausti vispārzināmi pamudinoši atzinumi, piemēram – bez reformām Latvijai Igauniju nepanākt.

“Daugavpils dzīvnieku patversme tuvu izmisuma robežai – tā ir pārpildīta. Īpaši pēdējā laikā Latviju pamet Baltkrievijas pilsoņi, atstājot savus dzīvniekus, kā arī arvien vairāk savus mājdzīvniekus nākas pamest gados vecākiem cilvēkiem. Lai gan dzīvnieku patversme ir paredzēta vien 20 suņiem un 30 kaķiem, pašlaik tajā ir izmitināti aptuveni 60 suņi un 140 kaķi. Pašvaldībā saka – palīdzēt nevar,” – šāds teksts izskanēja LTV raidījumā, un tas bija patiesi dramatiski.

Es nevaru pamosties, man atņēma vienu stundu no dzīves, mani tracina tā gaisma, – šādi un līdzīgi iebildumi pavasarī izskan par pulksteņa pagriešanu uz priekšu par vienu stundu. Tieši pretēji tiek argumentēti iebildumi par stundas “pielikšanu” rudeņos. Un tomēr vairums cilvēku vēlas palikt vasaras laikā. Tas iepriecina. Ko par to saka mūsu pašaizliedzīgie vadoņi?

Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa konflikts ar Ogres muzeja vadību pamazām iegūst pārnacionālu raksturu. Nevalstisko organizāciju jumta organizācija “Latvijas Pilsoniskā alianse” aicina cilvēkus parakstīt atklāto vēstuli valsts vadītājiem, lai tie iejaucas un palīdz novērst “demokrātijas apdraudējumus”.

Bez iespējām sagaidīt atbildes beidzās balsojums par Jūrmalas domes sēdē iekļauto jautājumu: lemt par ēkas Edinburgas prospektā 89 pirmās izsoles organizēšanu. Šajā namā, kas savulaik tika speciāli celts tieši bibliotēkas vajadzībām, gandrīz pusgadsimtu atradās Bulduru bibliotēka. Dome bibliotēku izdzina, iespiežot divās nelielās telpās vienā ēkā ar Jūrmalas teātri. Nelīdzēja nedz jūrmalnieku protesti un piketi, nedz vēstules dažādām instancēm.

Latviešu nacionālajā kultūras kanonā jāiekļauj ne tikai paši dziesmu svētki, bet arī ar tiem saistītie skandāli. Dziesmu svētki bez skandāliem jāuztver gandrīz kā zaļumballe bez kautiņa. Kā mērce bez pipariem un sāls.

Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) 28. marta vakarā izplatīja paziņojumu, kurā nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību – dārgu 2022. gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā –, solot pieprasīt skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?

Valdība atbalstījusi ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni. Turpmāk Latvijas skolās nebūs nekādas diskriminācijas. Visiem būs vienādas iespējas. Nekādu eksāmenu. Latvijas prestižākā vidusskola – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.

“Es zinu, kas sabombardēja Ukrainas pilsētas. Bet kas ir sabombardējis Rīgas ielas un ceļus?” jautā kāds tīmekļa asprātis. Mierīgu atbildi būs grūti sacerēt, bet, pārvietojoties pa Rīgu ar automašīnu, jāuzmana gan auto, gan braucēju zobi – viss var izkratīties, salūzt un izbirt. Braukt pa Rīgu ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami.

“Sabiedrības debilizācija sekmīgi turpinās. Bail iedomāties, kāds ir māsterplāns līdz, teiksim, 2033. gadam. Lai gan diezgan skaidrs: stulba, izlaista, bezierunpakļāvīga patērētājmasa bez ambīcijām, iniciatīvas un mugurkaula. Ar apziņu, ka lillā mati vien tevi padara par izcilību,” skarbi ironizē politikas vērotājs Ēriks Stendzenieks, vērtēdams kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, kas ilgtermiņā pilnīgi noteikti veicinās valsts atpalicību.