Kādu brīdi Latvijas tauta bija tik norūpējusies par valsts amatpersonu ārkārtīgi zemo atalgojumu, ka jau vajadzēja sākt bažīties, vai prezidenti, ministri, tiesneši un citi ģenerālprokurori nesāks ēst zāli, jo parciņos un ceļmalās to var dabūt par brīvu. Taču – ak, laime! – Valsts kanceleja beidzot aprēķināja, kādu atalgojumu mūsu badacietēji saņems 2024. gadā.
Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā būs 8440 eiro mēnesī, plus vēl piemaksas, tostarp kompensācijas par reprezentācijas izdevumiem.
Ministriem aldziņas būs mazliet knapākas: 7475 eiro mēnesī, bet iztikt varēs. Parlamentārajiem sekretāriem nāksies samierināties ar 6631 eiro mēnesī. Saeimas deputātiem būs pagrūti, bet vajadzēs saņemties: pamatatalgojums vien 4220 mēnesī. Mierinājumam: ir jau vēl darbs komisijās un citas vērtīgas izklaides, tur piemetīs trūkstošos eiro.
Valstspilsētu mēriem būs 5064 eiro “uz papīra”. Rīgas mēram nodokļu maksātāji sametīs 7234 eiro mēnesī, bet tas tik un tā nebūs pietiekami, lai mērs apmaksātu savus izpriecu braucienus, ko viens otrs neprātis dēvē par komandējumiem.
Interesanti, ka valsts amatpersonu atalgojums aug ikkatru gadu, turklāt vienmēr tiek skaidrots, ka tas tiek tuvināts vidēji līdz 80% no darba samaksas privātajā sektorā. Vai tiešām privātā sektora algas aug katru gadu par 20 līdz 40% - tāpat kā valsts sektorā? Lai izbeigtu šo muldēšanu par attaisnojamo skriešanu pakaļ privātajam sektoram, Valsts kanceleja (VK) varētu pasūtīt kādu pētījumu par algu lietām. Taču VK arogance neļaus pievērsties tādiem sīkumiem, sak, stāvi, tauta, pie ratiem.
Pirms amatpersonu algas iepriekšējās paaugstināšanas Saeimas deputāti - protams, tikai opozīcija - debatēs iestājās pret to. Piemēram, deputāts Edgars Tavars (ZZS) retoriski pavaicāja: “Ar ko esošais Valsts prezidents kļūs labāks, ja 2023. gadā saņems lielāku atalgojumu?” Varētu paturpināt: ar ko labāki kļūs deputāti, ministri un citi nerimstošie darbarūķi? Un ar ko sliktāki šobrīd ir policisti, ugunsdzēsēji, medmāsas un aprūpes iestāžu darbinieki?
Valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums 2023. gada budžetā prasīja papildu 6,44 miljonus eiro, bet 2024. gadā tie būs jau 6,85 miljoni eiro. Ēstgriba, kā zināms, rodas, rijot bez sāta un kauna, tāpēc sagaidāms, ka ik gadu šī ēstgriba palielināsies, un nodokļu maksātājiem tā būs jāsedz, kamēr Valsts kanceleja laistīs šķidro, apgalvodama, ka mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē iecerēts celt uz iekšējās ekonomijas rēķina. Nez, ko “iekšēji ekonomēs”? Tukšās runas?
Te nu varētu sākt runāt par inflāciju, kas noēd mūsu - vienkāršo ļautiņu, ne valsts amatpersonu - algas un iekrājumus, par to, ka mums neviens “nepiemēro” koeficientu “7”, lai pareizinātu ar bāzes algu, kas amatpersonām ir 1205,7 eiro. Turklāt šis koeficients arī katru gadu palielinās. Tā augstajos plauktos sēdošie izdomāja, un kāpēc gan ne? Vai tad kāds to ir aizliedzis?
Taču neviens no valdīkļiem nevēlas runāt par inflāciju vai par kaut ko tikpat neinteresantu. Pēc premjera domām, galvenās problēmas, kas valstij, tas ir, koalīcijai, tieši tagad jārisina, ir: Stambulas konvencijas ratifikācija, partnerattiecību regulējums un vēl pāris līdzvērtīgas nozīmes pantiņi. Nav svarīgas nedz ārprātīgās cenas veikalos, nedz cilvēku izmisums, gaidot debesīs nepamatoti uzbīdītos elektroenerģijas tarifus: par to nerunā neviens -neviens! - šīs tā dēvētās koalīcijas locīklis.
Par cenām un tarifiem neinteresējas ne tikai valdība, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome, neviens. Kādam nolūkam tad paredzēti šie visi daiļdarbu pulciņi - ja ne cilvēku vajadzību apkalpošanai?
Tiem, kuri jau saņem treknas algas, bet nākamgad saņems vēl treknākas, nav nekādas intereses cepties par kaut kādas zemtautiņas rūpēm un raizēm. Lai sitas kā māk. Taču der atcerēties, ka jebkuram cinismam reiz pienāk gals. Reizēm - ļoti apkaunojošs. Vajag tikai saņemties. Mums, parastajiem, ne jau valsts amatpersonām.
