Spriedze Rīgas domē aug. Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

© Neatkarīgā

“Uz koferiem” dzīvo ne tikai valdība, bet arī Rīgas domes (RD) valdošā koalīcija. Jautājums par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa nomaiņu ir tikpat kā nolemts. Protams, visādi brīnumi var gadīties, bet šobrīd viss liecina, ka jauns Rīgas mērs ir tuvāko nedēļu vai pat dienu jautājums.

Spriedze RD valdošajā koalīcijā brieda jau sen. Tie, kuri atminas laikus pirms Ušakova valdīšanas Rīgā, atceras arī to, kas bija lielākais pārmetums koalīcijām tolaik. Kas bija tas, kas ļāva Ušakova/Šlesera tandēmam 2009. gadā pārņemt varu galvaspilsētā un to noturēt desmit gadus? Galvenais pārmetums bija nebeidzamie kašķi RD “latvisko” partiju sadrumstalotajā koalīcijā, kad katrs politiskais spēks vilka deķi uz savu pusi. Ušakova/Šlesera bloks vismaz ārēji demonstrēja nebijušu vienotību, kas rīdziniekiem patika, un šis monolīts ļāva ušakoviešiem tik ilgi saglabāt varu.

Tagad, kad nīstais Ušakovs beidzot ir gāzts (galvenais opozīcijas sauklis visus šos desmit gadus bija - gāzīsim Nilu), atkal ar jaunu sparu uzliesmo “latvisko” partiju mūžsenā liga - vezuma vilkšana katram uz savu pusi. Citiem vārdiem, mūžīgā nenovīdība un kašķēšanās.

Ko puses viena otrai pārmet, un ko tās grib? Vispirms jānosaka šīs puses, jo nekādi skaidri bloki vismaz publiskajā telpā nav iezīmējušies. Praksē vienā pusē ir RD mērs Mārtiņš Staķis un “Progresīvo” + “Kustība “Par!”” (PP) deputāti, otrā visi pārējie ar “Vienotību” priekšgalā. Pa starpu tur ir Nacionālās apvienības/Latvijas reģionu apvienības un “Kods Rīgai” deputāti, kuri pagaidām ietur “mēs pievienojamies” (kas uzvarēs) pozīciju.

PP frakcija jau sen pārmet “Vienotībai”, kuras atbildības sfērā ir transports un satiksme Rīgā, tās, teiksim tā, nemūsdienīgo Rīgas transporta sistēmas attīstības redzējumu. Taču par darbiem vai nepadarīto Latvijas politiskajā sistēmā amatpersonām grūti ko pārmest. Cita lieta, ja izdodas atrast kādas konkrētas nelikumības.

Tā Staķa “komanda” ir atklājusi naudas izšķērdēšanas gadījumus (tas tā maigi teikts, jo iespējamas arī noziedzīgas darbības) RD Satiksmes departamentā. No darba uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts šī departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes vadītājs Andrejs Urtāns. Burtiski pazuduši septiņi miljoni eiro, kuri esot samaksāti, bet neesot nekādu dokumentālu pierādījumu, ka šie darbi būtu reāli veikti. Tā kā runa ir par grunts blīvējumu, kuram pa virsu jau uzklāts asfalts, tad, kā mēdz teikt - visi gali jau zem asfalta.

Tā kā šajā septiņu miljonu lietā nav iesaistīti ne trīs kanoniskie “oligarhi”, ne arī Ušakova ēnu ieraudzīt, tad šī izmeklēšana nekādu īpašu sabiedrības interesi nerada. Viss tiek reducēts uz “savstarpējām domstarpībām” un “nespēju sastrādāties”. Kā rosināja “Kods Rīgai” pārstāve Linda Ozola: pusēm esot jāiet uz mediācijas sarunām. Septiņi miljoni ir nieks. Galvenais, lai koalīcija nemainās.

Arī “Vienotība” savējos bez cīņas atdot netaisās un iet pretuzbrukumā. Tā draud uzsākt pārbaudi PP pārvaldītajā Rīgas izpilddirekcijā un atklāt tur it kā esošos nesmukumus. Tā vien izskatās, ka “Vienotība” pa šiem trijiem koalīcijas “kopdzīves” gadiem sakrājusi mapītes ar “kompromatiem” par saviem koalīcijas partneriem. Tagad tā draud tos laist lietā.

Iespējams, ka nekas dižs šajās mapītēs nav, jo PP neizrāda nekādas pazīmes, ka varētu piekāpties. Viņi izvirza savu pretdraudu - aktualizēt jautājumu par RD ārkārtas vēlēšanām. Tā kā 2020. gada ārkārtas vēlēšanu precedents jau ir, tad jaunu pašvaldību vēlēšanu rīkošanas iespēja nav nekas neticams vai īpaši sarežģīti realizējams. PP, balstoties uz iekšējai lietošanai pasūtītām aptaujām, uzskata, ka viņu pozīcijas ir pietiekami labas, lai šādās ārkārtas vēlēšanās viņi mandātu skaitu nezaudētu. Iespējams, pat palielinātu. Savukārt “Vienotībai” ar tās RD līderi Vilni Ķirsi šajās aplēsēs nekāda pozīciju uzlabošanās nespīdot.

Cik šīs aplēses izrādīsies patiesas praksē, varēs redzēt, ja šādas ārkārtas vēlēšanas būs. Pagaidām gan izskatās, ka tās vairāk ir tikai runas, lai ietekmētu “Vienotību” un tos deputātus, kuriem jaunu vēlēšanu gadījumā ir ļoti vājas cerības pārvēlēties.

Kādi ir iespējamie risinājumi? Kompromisa variants varētu būt iekšlietu ministres Marijas Golubevas nomainīšanas scenārijs Kariņa pirmajā valdībā. Toreiz līdzsvaram tika nomainīts arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. RD gadījumā tas būtu: “Vienotība” piekrīt Vaivoda un Urtāna atstādināšanai, bet pretī prasa kādas PP amatpersonas, teiksim, izpilddirektora Jāņa Langes nomaiņu. Cits, vēl ticamāks kompromisa variants - jauna disciplinārlietas komisija ar pavisam citu sastāvu.

Pagaidām visticamākā ir Staķa nomaiņas versija. Taču arī šajā gadījumā ir divas iespējas. Viena: koalīcija paliek vecā, tikai nomainās mērs. Staķa vietā nāk, teiksim, Mārtiņš Kossovičs. Otra: tiek veidota jauna koalīcija, kurā PP vietā vairākums tiek nodrošināts ar “Gods kalpot Rīgai”, “Attīstībai”, neatkarīgo un, iespējams, kādu no “Saskaņas” pārpirktu deputātu balsīm. Par mēru tiek ievēlēts Ķirsis. PP aiziet opozīcijā.

Šobrīd spēku samērs ir šāds: PP - 15 mandāti; “Vienotība” - 9; NA/LRA - 7; “Kods Rīgai” - 3; “Saskaņa” - 12; “Gods kalpot Rīgai - 5; “Latvijas attīstībai” - 3; Latvijas Krievu savienība - 4; neatkarīgie - 4. Teorētiski ir iespējama koalīcija gan bez PP, gan bez “Vienotības”, taču praksē PP nav gatavi, tikai lai paliktu pie varas, iet kopā kaut vai ar “vella vecmāmiņu”. Arī “Vienotība” īpaši nealkst veidot kaut kādu dīvainu pagaidu konstrukciju, tāpēc pastāv varbūtība, ka koalīciju tomēr izdodas saglabāt.

Taču nav izslēdzams arī jau pieminētais ārkārtas vēlēšanu scenārijs. Iespējams, ka Rīgas iedzīvotājiem tas būtu pats labākais risinājums, jo esošā koalīcija Staķa vadībā šķiet savu resursu jau ir izsmēlusi, savukārt grūti iedomāties, ka Ķirša vadībā RD darbs uzlabotos.