Mūžīgā dzinēja izgudrotāji nerimstas jau gadsimtiem. Mūžīgais dzinējs (perpetuum mobile – latīņu val.) ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražo enerģiju. Taču šāda ierīce ir neiespējama. Tas gan netraucē to “izgudrot” atkal un atkal. Un – ja ir nauda, ko var slaukt par “izgudrošanu”... Šogad pasākumā “Greentech festival”, kas 14. jūnijā notika Berlīnē, tika apbalvots kāds Sjerraleones jauneklis – Džeremijs Toronka, kurš it kā izgudrojis zaļās enerģijas ierīces, kas darbojas no vibrācijām, ko rada gājēji un satiksme. Tātad savveida mūžīgais dzinējs.
Džeremijs 2021. gadā saņēma 100 000 dolāru arī no “Global Students Award”, notika uzstāšanās konferencēs, vizīte pie Romas pāvesta Franciska... “Tas ir apliecinājums kolektīvās rīcības spēkam, centīgai ilgtspējībai un klimata aizstāvībai,” “Facebook” vietnē rakstīja Toronka.
Par ko viņam tika piešķirta Zaļā balva? Džeremijam bija 17 gadu, kad viņš esot izgudrojis īpašu ierīci, kas izmanto vibrācijas, ko rada gājēji un satiksme uz noslogotām ielām, un pārveido tās elektrībā. Viņa izveidotajā uzņēmumā “Optim Energy” esot tikai divas ierīces, kas dzimtajā Sjerraleonē apgādā vairākas skolas un mājsaimniecības ar bezmaksas elektroenerģiju. Precīzāk - 150 mājsaimniecības ar aptuveni 1500 iedzīvotājiem un 15 skolas ar 9000 skolēniem. Nu, īsts brīnumdaris.
“Piekļuve enerģijai ir cilvēktiesības,” saka Džeremijs. Bet ne vārda nerunā par to, kā tad īsti darbojas viņa divas elektrostacijas. “Greentech” festivāla vietnē nav nekādu norāžu, kur tieši atrodas abas minētās stacijas, nekādu skaidrojoša grafiku, nerunājot nemaz par tehnisko informāciju.
Jautājumu tiešām ir daudz. “Īpašā ierīce, kas absorbē vibrācijas un pārvērš tās elektroenerģijā”, kā skaidrots “Greentech” vietnē, ir pjezoelektriska konstrukcija. Pjezo efekts ir zināms jau kopš 1880. gada, kad brāļi Žaks un Pjērs Kirī atklāja: daži kristāli, kad tos saspiež, rada nelielus elektriskos impulsus. Tad ko gan ir “izgudrojis” Toronka? Uz mata tieši to pašu, kas atklāts pirms 140 gadiem un tiek izmantots joprojām?
Toronka piedevām ir ANO akadēmiskās ietekmes tūkstošgades stipendiāts, kā arī viens no Pasaules dabas fonda 100 labākajiem Āfrikas jaunajiem dabas aizsardzības līderiem. Taču nedz par viņu, nedz par viņa “inovācijām” nav iespējams jelko izlasīt speciālajos izdevumos, un zinātnieki, kuri gadiem pētījuši pjezoelektrību, viņu nepazīst.
Vai “Greentech” festivāla žūrija pārbaudīja Džeremija elektrostaciju esamību? Izrādās, žūrija, kuras sastāvā ir 55 pieauguši, garīgi attīstīti un atbildīgi cilvēki, neapmeklēja Džeremija elektrostacijas: esot bijis tikai videozvans, lai uzzinātu “par jauniem un veciem projektiem”. Toties viņiem bija “īpaši svarīgi, lai cilvēks varētu būt paraugs un iedvesmot jauniešus iesaistīties vides tehnoloģijās un aizsardzībā”.
Ja viss ir tik ģeniāls Džeremija “izgudrojumā”, tad kāpēc tas netiek izmantots visā pasaulē? Kāpēc nekur nav plaša pjezoelektrostaciju tīkla, kas apgādātu mājsaimniecības un uzņēmumus ar bezmaksas, nu, labi, ar lētu elektroenerģiju?
Tāpēc, ka kristālu saspiešana rada vien elektriskos lādiņus vismazākajā diapazonā. To izmanto sensoros, spiediena mērīšanā, dažādās iesmidzināšanas tehnikās. To izmanto pjezošķiltavu tehnoloģijā, kas rada nelielu elektrisko impulsu. Pjezoelektriskie elementi cilvēka ķermenī ģenerē strāvu sirds elektrokardiostimulatoriem - tie uzlādē kardiostimulatora akumulatoru no paša pacienta enerģijas. Tātad pjezoelektrība “strādā” tur, kur nav vajadzīgs liels enerģijas daudzums. Tātad - ne jau māju vai skolu apgaismošanai vai citiem energoietilpīgiem “pakalpojumiem”.
Komiskais Džeremija Toronkas gadījums liek domāt: cik gan tādu “izgudrojumu” un “atklājumu” vēl varēsim ieraudzīt, pateicoties dažādiem naudas dalītājiem, piemēram, ANO? Ja vēl šī organizācija dalītu kaut kādu savu mistiski nopelnīto naudu, bet tā dala naudu, ko tai iemaksā dalībvalstis, arī Latvija.
Džeremija zaļās enerģijas ierīces ir tikpat idiotisks un melīgs pasākums kā “cīņa pret klimata pārmaiņām” - ja neņem vērā pirmā pasākuma niecīgumu, salīdzinot ar otrā globālo tendenci. Bet virziens, protams, tas pats: ar melu un demagoģijas palīdzību muļķot cilvēkus, lai piespiestu viņus maksāt par to, kas nav samaksājams. Pagaidām Latvijā gan ir ļoti maz cilvēku, kuri cīņu ar klimata pārmaiņām ierindo starp lielākajiem šā laika izaicinājumiem: Latvijā šim viedoklim piekrīt vien 10% aptaujāto iedzīvotāju - tā liecina Eiropas Investīciju bankas pētījums.
Toties mums ir jaunizveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas arī nodarbojas ar pētījumiem, un tiem valsts budžetā atvēlēti 11 miljoni eiro. Par to, kas un kā tieši tiks pētīts, detalizētu aprēķinu nav. It kā kaut kas tikšot kodolenerģijas attīstības perspektīvu aplūkošanai, it kā klimata mērķu pētīšanai un vēl kaut kur... Ministrijas mājaslapā sadaļā “Klimata pārmaiņas” kā pirmais un galvenais pārmaiņu vēstnesis ir elektromobilis, pēc tam jau seko emisiju kvotu tirdzniecība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, normatīvie akti klimata politikas ieviešanai utt.
Vienvārdsakot, sekosim Īrijas piemēram un izkausim 200 000 govju, lai tās nelaiž gāzes un nepiesārņo atmosfēru. Tas nekas, ka to piesārņo vulkānu izvirdumi, aviācija, rūpnīcas, okeānu laineri un citi lielgāzu laidēji. Šausim sev kājā, bet spītīgi neievērosim, ka Pasaules okeāns tiek piesārņots ar plastmasu, smagajiem metāliem, pesticīdiem un farmācijas atkritumiem un to dara cilvēki. Daba tikai pretojas.
Jā, un maksāsim “izgudrotājiem”, kuri “ražo” tā dēvēto zaļo enerģiju, kam nav nekāda sakara ar zaļumu, vien tas, ka Grētai Tūnbergai galvā reiz bija zaļa cepurīte. Cilvēce ir tik stulba, ka Visumā nevienam pat nebūs žēl, kad šī cilvēce iznīcinās pati sevi. Nekādas klimata pārmaiņas tur nebūs pie vainas.