“Ārprāts! Militāristi visu Latviju grib pārvērst par poligonu!” klaigā tie, kuriem Latvijas aizsardzība ir tukša skaņa. Bet tādu klaigātāju uzmācība ir salīdzināma vien ar mušas spindzēšanu pie auss. Vairums cilvēku, kuri spēj domāt un analizēt, tomēr saprot, ka saprātīgi plānoti militārie poligoni ir nepieciešamība valstī, kas atrodas blakus prātā jukuša agresora teritorijai. Tāpēc Sēlijā top jauns militārais poligons.
Sēlijas poligons būs divreiz lielāks par Ādažu poligonu (daļa Jēkabpils novada un Aizkraukles novada teritorijas), turklāt - vērienīgākais Baltijas valstīs. Investīciju apjoms - ap 38 miljoniem eiro. Sākotnēji. Ideja par Sēlijas militāro poligonu (SMP) radās jau pērn, to konceptuāli atbalstīja valdība.
2022. gada rudenī notika sabiedriskā apspriešana par šo jautājumu. Protams, cilvēkos bija bažas par to, kā tiks atsavināti īpašumi un - cik par tiem samaksās? Cilvēki satraucās arī par iespējamo troksni un vides piesārņojumu. Tomēr vairums lēma atbalstīt, jo SMP projekta realizācija veidos attīstītu infrastruktūru, radīs jaunas darba vietas, līdz ar to notiks reģiona straujāka attīstība.
Militāro poligonu veidošana ir loģisks solis pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā 2014. gadā. Tolaik pastiprinājās sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā, pieauga militāro mācību intensitāte. Ādažu poligons, kas tika paplašināts 2017. gadā, jau vairāk nekā 90 gadu ir nozīmīgākā mācību vieta Baltijas valstīs.
Pēdējo gadu laikā Aizsardzības ministrija ir izveidojusi vairākus poligonus: Alūksnes novadā ir poligons “Lāčusils”, Skrundā - poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā - poligons “Meža Mackeviči”. Visos šajos poligonos trenējas Latvijas karavīri un zemessargi, kā arī sabiedroto valstu karavīri.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis skaidro SMP nepieciešamību: “Ādažu poligons mums jau ir par mazu. Ne tikai mūsu pašu karavīriem, bet arī sabiedroto valstu, NATO karavīriem vairs nav pietiekami vietas. Taču mums ir jātrenējas, jābūt gataviem tiem izaicinājumiem, ko mums “pasniedz” neprognozējams kaimiņš. Tāpēc ir pieņemti lēmumi austrumu flanga stiprināšanai. Lēmums veidot Sēlijas poligonu - tas ir absolūti loģiski, lai trenētu karavīru vienības, kurām jebkurā mirklī vajadzēs būt gatavām uzdevumu izpildei.”
Konkrēti skaitļi nereti atrodas sensitīvās informācijas laukā, tāpēc ģenerālis Zdanovskis vien piebilst, ka SMP atradīsies vairāk nekā 1000 mūsu pašu un sabiedroto valstu karavīru. Tādam apjomam nepieciešama infrastruktūra, un patlaban ir identificētas un apstiprinātas pirmās kārtas vajadzības, kas tiks realizētas līdz 2025. gada beigām. “Būs šautuves, taktiskās apmācības sektori, telšu laukumi, vieglas konstrukcijas ēkas, atbalsta un administratīvā infrastruktūra. Būs kārtīgas remontdarbnīcas, ēdnīcas. Tā ir pirmā kārta. Bet būs arī otrā un visticamāk - arī trešā kārta. Tas ir ilgtermiņa projekts,” stāsta Zdanovskis.
Darbā tiks aicināti vietējie iedzīvotāji, jo būs pietiekami daudz vietu, kur strādās civilisti. “Tiem, kuri ikdienā ir formās, ir citi uzdevumi - mācīties, atrasties vienībā, būt gataviem pildīt militārus uzdevumus. Savukārt visus darbus, kas nav saistīti ar kaujas uzdevumiem, mēs piedāvāsim veikt civilā sektora cilvēkiem,” teic Zdanovskis.
Bet ko tad paši civilisti, tie, kuri dzīvo konkrētajā reģionā, kas drīz pārtaps par militāro poligonu? “Viss jaunais rada bažas, un tas ir tikai normāli. Esam runājuši gan ar novadu vadību, gan ar iedzīvotājiem. Vairums ir atbalstoši noskaņoti, jo poligona attīstība ir arī novadu attīstība, tās ir darba vietas un atbalstošā infrastruktūra. Pats dzīvoju Ādažos un tur redzu, kāda ir mijiedarbe starp civiliedzīvotājiem un karavīriem - gan Latvijas armijas, gan ārzemniekiem. Tā ir izteikti pozitīva,” skaidro Zdanovskis.
Jēkabpils un Aizkraukles novados, kur atradīsies SMP, ir dabas liegumi un mikroliegumi. Tādi ir arī Ādažos un citviet. Lai ievērotu liegumu aizsardzību, NBS ir vides speciālisti, un viņi var būt gan virsnieki, gan instruktori.
“Esam iemācījušies respektēt vidi, sadzīvot ar to. Katram objektam ir savs detalizētais vides aizsardzības plāns, ir konkrētas vietas, kur drīkst vai kur nedrīkst iet. Ir konkrēti laiki, kad drīkst vai nedrīkst. Ir vietas, kur nedrīkst trokšņot, jo ir putnu perēšanas laiks,” saka Zdanovskis.
Viņš sola, ka militāristi stingri ievēros liegumus, turklāt - poligons tiks izmantots militārām vajadzībām ne visu laiku, tātad - dzīvniekiem būs iespēja “atpūsties”. “Būtu daudz sliktāk, ja tur uzceltu kādu lielu rūpnīcu, kas iedarbotos uz vidi nepārtraukti,” viņš piebilst.
Dzīvnieki nemāk izmantot sociālos tīklus, lai protestētu pret SMP veidošanu, toties šādi protesti labi sanāk dažādiem īpatņiem, kuri iemācījušies lasīt un rakstīt. “Es šādiem cilvēkiem teiktu tā: paskatieties, ko dara Krievija. Tā ir iebrukusi Ukrainā un katru dienu šauj uz cilvēkiem. Tas, ka mēs esam NATO sastāvā, nenozīmē, ka atnāks kāds bataljons un visu izdarīs mūsu vietā. Mums pirmām kārtām jārūpējas pašiem par savu drošību, un tas jādara kopā ar sabiedrotajiem,” teic Zdanovskis.
Viņš uzskata, ka, visticamāk, šādiem pretpoligonistiem ir kādas īpašas politiskās intereses, kas nepavisam neatbilst mūsu valsts interesēm. “Manuprāt, tādiem cilvēkiem tiek teikts, kas un kā jādara, lai protestētu pret poligonu,” turpina Zdanovskis.
Tomēr viņš arī uzskata, ka vienmēr ir iespējams vairāk un plašāk informēt sabiedrību, lai šādi noskaņojumi nerastos. “Mēs atradīsim veidu, kā sadzīvot ar zemju īpašniekiem, kuru patiesībā nav daudz, jo lielāko teritoriju aizņem valstij piederoša zeme. Protams, informēsim iedzīvotājus par jebkuru mūsu aktivitāti,” papildina Zdanovskis.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ir atturīgi optimistisks, runājot par nākotni, kāda iezīmējas, dzīvojot kaimiņos ar SMP: “Poligonā lielākoties ir valsts mežu platības. Pašvaldības platības ir tikai 30 hektāri. Privātīpašniekiem pieder ap 1000 hektāriem, bet ar viņiem militāristi par samaksu jau faktiski ir vienojušies. Ja runājam par ko vairāk... Es saprotu, ka tas ir valsts drošības jautājums. Bet mums būtībā nav nekādas informācijas par to, kas un kā notiks.”
Raivis Ragainis ir bažīgs, ka viņam un visai pašvaldībai patlaban nav nekādu iespēju “pieņemt nākotnes redzējumus” - tieši informācijas trūkuma dēļ. “Nav zināms, kuras skolas mūsu novadā strādās, kuras - tomēr ne. Saprotu, ka daļa militārpersonu brauks uz mūsu novadu kopā ar ģimenēm, tātad - kur viņi dzīvos? Kur bērni mācīsies? Pagaidām mums tādas informācijas nav, līdz ar to es nevaru atbildēt pilnvērtīgi,” teic Ragainis.
Viņš piebilst, ka tā ir armijas lieta, turklāt jāņem vērā arī tas, ka daļa informācijas var būt valsts noslēpums, un nav zināms, kurš no pašvaldības darbiniekiem ir tiesīgs tam piekļūt. Bet sadarbībai ir jābūt, lai pašvaldība varētu plānot savu darbību.
