Ja “Swedbank" atsakās no sadarbības ar savu ilggadējo klientu, tas nenozīmējot bankas nepatiku pret sadarbības partneri, savukārt samaksātie 3 430 900 ASV dolāru ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojam (OFAC) nekādā veidā neesot uzskatāms par sodu, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, skaidro bankas runasvīrs Jānis Krops.
Kā zināms, Latvijas "Swedbank" par ASV sankciju pārkāpumiem nācās samaksāt 3,43 miljonus dolāru. Mediji ziņoja, ka maksa esot izlīgums ar OFAC.
Salīdzinot izlīguma summu ar strīdīgā darījuma summām, tās izskatās ļoti līdzīgas. Jautājums - vai bankas samaksātā summa ir izlīgums vai tomēr sods par veiktajiem darījumiem?
Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014. gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015. gada 5. februāra līdz 2016. gada 14. oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.
Kā norāda OFAC, Latvijas "Swedbank" bija pamats zināt, ka klienta apliecinājumi, ka maksājumi nav saistīti ar Krimu, ir nepatiesi. Klienta dati skaidri parādīja, ka viņš fiziski atrodas Krimā, un šī informācija bija "Swedbank" rīcībā brīdī, kad tika pārkāptas sankcijas.
Latvijas "Swedbank" ar savu rīcību pārkāpa 2014. gada 19. decembra izpildrīkojumu "Bloķēt noteiktu personu īpašumu un aizliegt noteiktus darījumus attiecībā uz Ukrainas Krimas reģionu". Konkrēti, Latvijas "Swedbank" ļāva savam klientam iniciēt maksājumus no Krimas, izmantojot e-bankas platformu, kuru galu galā apstrādāja ASV korespondentbanka. Šīs rīcības rezultātā tika eksportēti finanšu pakalpojumi uz Krimu, pārkāpjot izpildrīkojumu.
Lasot presē atreferēto OFAC paziņojumu, jāsecina, ka ASV iestāde “Swedbank” faktiski ir sodījusi. Publiskajā telpā šis process tiek definēts ar aizstājošiem eifēmismiem - nevis “sods”, bet “izlīgums”. Tāpēc loģisks ir jautājums - kas tad īsti tas ir? “Swedbank” runasvīram Jānim Kropam vaicājam, vai “Swedbank” var izskaidrot, kādēļ šī “civiltiesiskā atbildība” nomērīta gandrīz identiskā summā, par kādu tika veikti konkrētie 386 klienta darījumi (3 312 120 ASV dolāru jeb 3035 326 eiro)?
Uz jautājumu J. Krops atbildēja, ka “Swedbank” nevar zināt un tai nav informācijas par veidu, kādā OFAC pieņem lēmumus: “Šāda veida lēmumi arī nav pakļauti apspriešanai ar banku. Tāpat arī banka atturas no komentāriem par izlīguma procesu, jo tā ir konfidenciāla informācija,” paskaidro J. Krops.
Viņš noliedz, ka pareizāk būtu teikt, ka “Swedbank” ir samaksājusi OFAC sodu, nevis panākusi un apmaksājusi izlīgumu. “Gan “Swedbank grupas” izplatītajā paziņojumā, gan ar OFAC publiskotajā informācijā skaidri norādīts, ka “Swedbank” pati informēja uzraugus par atklātajām nepilnībām. Turklāt banka nevienā brīdī nav noliegusi savu atbildību. Izlīgums panākts, abām pusēm vienojoties gan par konstatētajām nepilnībām, gan par to, ka šīs nepilnības jau sen kā novērstas. To OFAC arī atzīmē savā ziņojumā, ka banka ir daudz paveikusi, lai šādas kļūdas neatkārtotos,” pavēstīja J. Krops.
Tā kā no publiski pieejamās informācijas izriet, ka “Swedbank” zināja, ka tās klients fiziski atrodas Krimā, jautājums - kādas ir “Swedbank” prioritātes saistībā ar pārbaudēm par sankciju ievērošanu? Uz šo “Swedbank” runasvīrs intervijā “Neatkarīgajai” skaidroja, ka bankas prioritāte esot pēc iespējas precīzāk analizēt tās rīcībā esošo informāciju un, kā šajā gadījumā, līdz minimumam samazināt tehnisku kļūdu iespējamību. Banka vienmēr iestājoties par sankciju ievērošanu un to prasot arī no saviem klientiem. Kopš 2016. gada banka veikusi būtiskas investīcijas dažādu IT jomu attīstībā, kā arī KYC/AML jomas stiprināšanā un darbinieku apmācībās.
Uz jautājumi, vai Latvijā strādājošie un pilnībā pārskatāmie uzņēmumi ar klientiem Latvijā un Eiropas Savienības valstīs ir potenciāli bīstamāki nekā tie, kuri strādā ar klientiem Krimā, J. Krops atbildēja, ka jebkuram “Swedbank” klientam ir jāievēro sankciju prasības. Pēc 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, tās attiecās arī uz Krimu. “Bet mēģinājumi šādu informāciju slēpt nav savietojami ar sadarbību ar “Swedbank”. Arī uzņēmumiem ir atbildība apzināties, kāda riska zonās vai ar kāda riska partneriem tie sadarbojas. Turpināt strādāt vai sadarboties teritorijā, kas pakļauta finanšu sankcijām, nozīmē agri vai vēlu, bet saskarties ar uzņēmējdarbības ierobežojumiem un arī potenciālu pašu nonākšanu sankciju tvērumā.”
Cita starpā 2020. gada pavasarī “Swedbank” slēdza “Mediju nama” kontu savā bankā, un uzņēmumam nācās atvērt kontu citur. Tādējādi secināms, ka tobrīd, pēc bankas uzskata, Latvijā strādājošais atvērtais un pārskatāmais ilggadējais klients bankas acīs bija bīstamāks par Krimā strādājošajiem uzņēmumiem. Vaicāts, vai “Swedbank” joprojām uzskata, ka 2020. gada pavasarī SIA “Mediju nams” bija bankai bīstamāks klients nekā tas klients, kura dēļ šobrīd nācies samaksāt soda jeb izlīguma naudu 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), J. Krops atbildēja, ka “Swedbank” šādā veidā neveicot salīdzinājumu starp saviem klientiem. Turklāt, kā to nosaka Kredītiestāžu likums, banka nevar sniegt trešajām personām informāciju par attiecībām ar saviem esošajiem vai bijušajiem klientiem. OFAC paziņojumā minēts, ka “Swedbank” pārtraukusi sadarbību ar izlīgumā minēto klientu Krimā. Turklāt sniegusi attiecīgajiem uzraugiem informāciju par atklāto iespējamo sankciju pārkāpumu. “Swedbank” esot izstrādāta sistēma objektīvam klientu atbilstības un riska novērtējumam. Tā esot daļa no bankas iekšējās kontroles sistēmas, atbilstoši kurai “Swedbank” ir gatava uzsākt, turpināt vai izbeigt sadarbību. “Papildus tam arī jāsaka, sadarbības atteikums nenozīmē bankas nepatiku pret potenciālo klientu, jo, ja “Swedbank” konstatē, ka potenciālā klienta riska līmenis neatbilst bankas noteiktajam riska profilam, tā vienkārši šo sadarbību neuzsāk,” pastāstīja “Swedbank” runasvīrs.
