Sievieti, kas pārvietojās ratiņkrēslā, Rīgas lidostā atteicās uzņemt avioreisā, jo viņai līdzi bija suns pavadonis. Kaut arī visas nepieciešamās formalitātes bija nokārtotas, biļetes nopirktas un sunim bija atļauja doties lidojumā kopā ar saimnieci, lidmašīnā četrkājaino palīgu neielaida. Saimniece aizlidoja viena. “Neatkarīgā” skaidro situāciju un to, kas notiks tālāk.
Kad Baiba Baikovska - tā sauc sievieti, kura pārvietojās ratiņkrēslā, - jau gatavojās kopā ar suni doties uz lidmašīnas pusi, viņai klāt pienāca Rīgas lidostas darbiniece un pavēstīja, ka šo reisu apkalpo kompānija “Karpatair”, nevis “airBaltic”, un tā atsakoties lidmašīnā ņemt suni. Ja būtu “airBaltic”, tad viss būtu kārtībā, bet te - nekā...
Pateikt, ka tā bija cūcība, būtu nepateikt neko. Cilvēkam ratiņkrēslā (!) liedz iespēju (!) būt kopā ar savu pavadoni suni (!), kurš šim cilvēkam ir absolūta nepieciešamība. Un tas notiek nevis kaut kādā Mumbujumbu republikas aerodromā, bet izslavētajā Rīgas lidostā, kas nodrošina pakalpojumus visaugstākajā, hmm, līmenī!
Sociālajos tīklos izplatījās Baibas Baikovskas rakstiskā reakcija uz notikumu: “Es esmu palikusi bez savas draudzenes un asistentes (sunītes Elfas - E.V.) gandrīz uz nedēļu, lai gan “airBaltic”, kad pirku biļetes, apgalvoja, ka viss ir kārtībā un suns - asistents var lidot kopā ar mani.
Lai kā man gribētos visā redzēt pozitīvo, šeit to grūti saskatīt. Un laikam būs tā reize, kad šo nevar atstāt tāpat, jo iedomājos cilvēkus, kuri pilnīgi nevar palikt bez sava palīga un kuriem tas ir dzīvības un nāves jautājums.
Man tās ir fiziskas neērtības, krišanas draudi, lielāks nogurums, paliekot bez sava palīga, finansiāli zaudējumi (pirku papildus bagāžu, lai Elfas mantas un barību paņemtu, īrēju elektrisko ratiņkrēslu, lai ietu staigāt, pirku “air Baltic” biļetes, par kurām maksāju vairāk un palieku ilgāk te, maksāju papildus par viesnīcu, jo “airBaltic” lidojumi nebija tieši tajos datumos, kad man vajadzēja (darba sanāksmei), un tā bija emocionāla trauma.
Kādam ir zināms kāds labs jurists? Jo šis ir Eiropas cilvēktiesību pārkāpums. Paldies Dievam, ka Viņš visu vērš par labu, un ceru, ka mācīsimies no šīs situācijas!”
Uz notikušo reaģēja pārvadātājs “airBaltic”: “Noskaidrojot situācijas apstākļus, apstiprinām, ka partnerlidsabiedrības pārstāvji šajā lidojumā suni neuzņēma dažādu apstākļu, tai skaitā suņa labbūtības, kā arī lidojuma ilguma dēļ. Mūsu kolēģi par to informēja pasažieri, piedāvājot lidojuma alternatīvas. Pasažiere tomēr izvēlējās izmantot esošo lidojumu. “airBaltic” atvainojas par radušos situāciju! Apliecinām, ka tā ir nodota atbildīgajām komandām detalizētai izmeklēšanai un visu procedūru izvērtēšanai, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.”
Tukša atrakstīšanās, uzmetoties par labdariem sunim, lai parūpētos par tā “labbūtību” (kas tā tāda?). Par sievieti ratiņkrēslā “airBaltic” gudriniekiem gan neienāca prātā parūpēties. Protams, pēc tam steigšus tika sarūpētas kaut kādas naudiņas, lai Baiba nepukotos, bet suns ar citu reisu tika aizvests uz galapunktu pie Baibas. Atvainojās pats Martins Gauss. Konflikts it kā izsmelts, vai ne? It kā.
Tīmeklis stāsta: Baiba patlaban ir kristīgi izglītojošas biedrības “Agape Latvija” nozares “Spēju kustība” vadītāja, projektu vadītāja servisa suņu biedrībā “Teodors”, bija Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore. Baibas ikdiena ir piepildīta ar darbiem un pienākumiem, viņa daudz ceļo - gan darba vajadzību saukta, gan lai atpūstos. Un tas viss notiek - neticami, bet sēžot ratiņkrēslā.
Bet tad, kad pusotra gada vecumā Baiba saslima ar meningoencefalītu, ārsti mazliet nokavēja ar diagnozi, mazliet par vēlu Baiba tika aizvesta uz Rīgu... Komplikācijas jau vēlāk Baibu iesēdināja ratiņkrēslā. Ārsti toreiz vecākiem teica, ka ne uz ko labu nevar cerēt, tāpēc lai labāk atstāj bērnu valsts aprūpē, sak, jums vēl citi bērni piedzims - veseli... Taču vecāki nepiekrita tādam scenārijam un izņēma bērnu no slimnīcas.
Baibas māte un tēvs faktiski veltīja savu dzīvi meitas izglītošanai un, pārnestā nozīmē runājot, nolikšanai uz savām kājām. Nepiepildījās ārstu pareģojumi, ka Baiba visu mūžu būs guloša un kopjama, ka neko nesapratīs un pat nerunās. Baiba ir darbīga jauna sieviete, patstāvīga un drosmīga. Un, iespējams, spēj izdarīt pat vairāk nekā viens otrs, kurš pārvietojas uz divām kājām, nevis ratiņkrēslā.
Baiba patlaban raksta grāmatu, par to mums pastāstot: “Grāmatā būs kaut kas no manas pieredzes, kaut kas iztēlē izdomāts, bet par to, ka dzīve, pat ja nedaudz citādāka, ir iespējama.”
Stāsts par Baibu Baikovsku nebeidzas. Viņai palīgā dodas zvērināts advokāts un jurists, kuri “pro bono” (profesionāls darbs, kas tiek veikts brīvprātīgi un bez atlīdzības) risinās Baibas problēmas ar kompāniju “airBaltic”.
Zvērināts advokāts Aldis Alliks: “Manā ieskatā notikušais ir “augsta līmeņa” cūcība gan no juridiskā, gan - jo īpaši - no cilvēciskā viedokļa. Ja kaut kas tāds būtu noticis Krievijā vai Baltkrievijā, daudzi smīnētu un teiktu, ka itin nemaz nejūtas pārsteigti. Savukārt, ja kaut kas tāds notiktu Rietumu civilizācijas telpā, tajā pašā vai nākamajā dienā vai nu lidsabiedrības vadītājs atkāptos pats, vai arī viņu pa sētas durvīm ar visām viņa parpalām izmestu lidsabiedrības akcionāri.
Bet mēs acīmredzot joprojām atrodamies kaut kur starp idealizētajiem Rietumiem un demonizētajiem Austrumiem. Kauns un negods uzņēmumam, kura 2021. gada ilgtspējas un gada pārskatā tā valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Martins Gauss lepni rakstīja, ka “2021. gadā visi “airBaltic” vadītāji apguva dažādības un iekļaušanas kursu”.
Notikušais ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Šim notikumam ir jākalpo par piemēru mācību grāmatās un lekcijās, ko nozīmē īstena diskriminācija jeb diskriminācija praksē, reālā dzīvē. Un katrā ziņā - par pamatu tiesu praksei attiecībā uz to, kā ar konkrētā diskriminācijas veida aizlieguma pārkāpšanu un tās sekām cīnīties.”
Jurists Mārtiņš Krieķis uzsvēra: “Šeit ir vērojama negodīga komercprakse, un “airBaltic” ir jāsaņem sods no PTAC, turklāt es uzskatu, ka sods jāuzliek ne tikai “airBaltic”, bet konkrētām personām, tostarp “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam. Pie reizes netraucētu arī papētīt, ņemot vērā “airBaltic” atbildes, Gausa deklarācijas.
Es pats esmu lidojis uz Malagu, un dažkārt nemaz nezini, ka tu lidosi ar citu aviokompāniju - faktiski tā ir patērētāja maldināšana un krāpšana.
Nākamais: ir Civillikuma pants, kas nosaka, ka neviena puse nevar atkāpties no tiesiski noslēgta darījuma, pat atlīdzinot otrai pusei zaudējumus. Šajā gadījumā “airBaltic” to izdarīja.
Tas, ka viņi tagad iztērēja 500 eiro par Baibas mammu (Baibas mamma kopā ar suni nākamajā dienā aizlidoja pie Baibas - E.V.), ir tīrās kapeikas, jo tas, ko viņi izdarīja ar Baibu, ir baigs gadījums, un viņiem pat nepietiek prāta aizskaitīt Baibai kādus 10 000 eiro un viņu nomierināt. “airBaltic” komunikācija ir traģiska.
Jāņem vērā, ka “airBaltic” kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija un tās pārstāvis - valsts sekretārs. Tas nozīmē, ka augstākā ierēdniecība neko nedara mazāk aizsargāto personu tiesību nodrošināšanai. Un labklājības ministrei vajadzēja pieprasīt Satiksmes ministrijai izvērtēt “airBaltic” padomes rīcību, bet viņi valdei neko nav uzdevuši darīt.
Lai ietu uz Eiropas cilvēktiesību tiesu, jāiziet visas nacionālās instances, un šajā gadījumā jābūt prasībai par zaudējumu kompensēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību.”
“Neatkarīgā” sekos Baibas Baikovskas stāstam arī turpmāk.
