Uz trim vakantajiem “airBaltic” padomes locekļu amatiem pieteikušies 68 pretendenti. Ir sākusies pretendentu izvērtēšana. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, uz amatu kandidējot arī sabiedrībā labi pazīstamas un ietekmīgas personas.
Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.
“Vakarnakt mēs atkal kaimiņos dzirdējām kliegšanu, lamāšanos un raudāšanu. Retas ir tās naktis, kad ir klusums. Bet mēs tur neko nevaram mainīt.” Tādus un līdzīgus tekstus regulāri var lasīt sociālajā tīmeklī. Varbūt vārda “nevaram” vietā jāliek vārds “negribam”? Mēs lielākoties tikai dīki fiksējam vardarbību, par to pat nevīžojot paziņot policijai. Jo – ko gan tā policija izdarīs, vai ne?
Jau 2019. gadā “Neatkarīgā” brīdināja par datu glabāšanas un uzturēšanas sistēmu Latvijas valsts iestādēs izstrādātāju iespējamu saistību ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu. Tagad sāk pienākt signāli, ka līdzīga situācija valda mums piedāvātajos aviācijas pakalpojumos. Varas iestādes pagaidām klusē.
Populistiski noskaņotais Eiropas Parlamenta vairākums pirms pāris dienām nobalsoja par atbalstu Migrācijas paktam. Tas gan vēl nav pieņemts galīgi un neatgriezeniski, jo balsošanai jānotiek arī pāris atbildīgajās eiroinstitūcijās, kuras joprojām nevar vienoties par kopīgu nostāju migrantu jautājumā. Taču, ja tas notiks, Eiropas Komisija varēs piešķirt “obligātās migrantu pārvietošanas kvotas” jebkurai valstij. Arī Latvijai. Dārgie Āfrikas draugi – baru bariem – tad būs ierasta ikdiena. Bet varbūt tomēr ne?
Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.
Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).
Krišjāņa Kariņa (JV) valdības acīs mirdz viltība. LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai uz valdības manevriem vajadzētu reaģēt ar dziesmu “Par vēlu tu nāc!”.
Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?
Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.
Kādā veikalā mani uzrunāja krieviski, jautājot, vai nevar kaut kā palīdzēt. Es pagriezos pret jautātāju un diezgan pikti attraucu: “Runājiet latviski!” Tad vaicātāja norādīja uz piespraudi “Esmu ukrainiete, mācos latviski”, un es atvilgu. Pamācīju viņai, kā uzrunu pateikt latviski, viņa smaidīja un atkārtoja, un mēs šķīrāmies. Domāju, ka jaunā sieviete visu apgūs. Tur viss būs kārtībā. Bet ne vienmēr tā ir.
Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Kārtējo reizi šo teicienu var piemērot Latvijai: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi aptuveni 10 000 identifikācijas (eID) karšu, ko var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Un šo dokumentu piešķiršana tā dēvētajiem Āfrikas bēgļiem notikusi, pateicoties savulaik Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) izlolotajiem likuma grozījumiem.
Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”
Jāsaka, kā ir. Tā nemitīgā naida birkas karināšana katram, kurš negrib dancot pēc kreisi liberālo kosmopolītu stabules, kļūst nomācoša, un tai jādod enerģisks pretspars
Nupat jau vairs nav novēršams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes paredzētais protesta gājiens 24. aprīlī un trīs dienu streiks, lai prasītu politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, panākto vienošanos par darba samaksu.
“Naudas nav, bet jūs turieties,” – kā lai necitē kāda kaimiņzemes alkoholiķa uzmundrinošo teicienu, kas pārvarējis laikus un attālumus. Piemērojot teicienu Latvijai: nauda nav paredzēta visādiem plebejiem, tā ir novirzīta valsts amatpersonām, kam jau tā nav viegli izdzīvot inflācijas un spriedzes apstākļos. Par spīti šīm briesmām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr aicināja Ministru kabinetu izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu. Valdība pašaizliedzīgi secināja, ka tā nav jāpārskata un algas nav jāiesaldē.
Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.
Kādi gan ir rezultāti zinātniskajiem pētījumiem, kas tika veikti kovidpandēmijas laikā? Par tiem mēs, nodokļu maksātāji, esam samaksājuši piecus miljonus eiro, – šādas sarunas uzvirmo ik pa laikam, arī nesen šī tēma aktualizējās. Tāpēc uzdevu jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas bija, kā mēdz teikt, virsvadītāja pētījumu kopumam.
“Apvienotā saraksta” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns ir pirmais oficiālais kandidāts. Nav izslēgts, ka tieši viņš arī būs nākamais valsts prezidents.
