Dažādas dīvainas aptaujas veic visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aģentūra SKDS reizi četros gados veic aptauju, kurā cilvēkiem tiek uzdots jautājums: vai pastāv pasaules valdība? Šogad uz šo jautājumu lielākā daļa – 53% – atbildēja apstiprinoši. Četru gadu laikā šis skaits tikpat kā nav mainījies. 2018. gadā šādi atbildēja 52% respondentu.
Šonedēļ topošās jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību veidot gribošās partijas strādās pie deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbu. Tas tā kā skaitās, ka deklarācijas tapšanas laikā būs vienošanās “par darbiem”, kas tiks ierakstīti dokumentā ar zelta burtiem.
Šonedēļ turpināsies spraigas jaunās valdības veidošanas sarunas, un nupat jau sāk kļūt interesantāk. Jo parādās iespējamais jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdības politisko spēku sadalījums pa ministrijām un ir dzirdēti jau arī vairāki konkrēti ministru vārdi, no kuriem lielākā daļa, iespējams, tiešām arī kļūs par ministriem.
Latvijas Bankas rīkoto zinātnisko konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kura bija gatava arī sniegt ekskluzīvu interviju LTV. Diemžēl par pašas Lagardas izteikumiem ir ļoti maz komentāru, jo viņas teikto pilnībā aizēnoja šausmīgais sinhronais tulkojums un gluži pašsaprotams sašutums par to.
Valoda skaitās dvēseles spogulis. Iesākumā bija vārds. Šobrīd pēc dzejnieces un publicistes Liānas Langas ierosmes notiek Latvijas iestāžu un uzņēmumu mājaslapu “atkrieviskošana”. Taču, ja tiek aktualizēta valsts valodas stiprināšana attiecībā pret citām valodām, tad laiks pievērst uzmanību arī valsts valodas pārmērīgai birokratizācijai, kad viena vārda vietā tiek pateikti trīs vai pat vesels teikums. Turklāt bez skaidri saprotamas domas un jēgas.
Pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits gluži anekdotiski iedalīja savas medaļas četriem 14. Saeimas vēlēšanu zaudētājiem Artusam Kaimiņam, Artim Pabrikam, Jānim Bordānam un Jurim Pūcem, uz viņa aktivitātēm kļuva grūti raudzīties kā uz nopietna valstsvīra gājieniem. Tas bija apkaunojoši gan pašam, gan apbalvotajiem personāžiem. Bet nu pieņemsim, ka tā bija tāda kā “kājas paslīdēšana”, un kam negadās.
Domāju, ka neesmu vienīgais, kurš pirmo 14. Saeimas sēdi vēroja ar mazliet dīvainām sajūtām – kaut kas nav tā kā ierasts – bet ilgāku laiku nevarēja saprast, kas tieši?
Uzzinot, ka Valsts prezidents Egils Levits pasniedzis medaļu Artusam Kaimiņam, Jānim Bordānam, Jurim Pūcem un Artim Pabrikam, pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir jautrs joks. Bet nav taču 1. aprīlis, un ziņa ir izrādījusies patiesa.
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Jaunas valdības veidošanas sarunas nupat ir iegājušas pāris strupceļos un dažās finiša taisnēs. Tās ir izrādījušās smagākas, nekā varēja šķist uzreiz pēc vēlēšanām, kad jaunas valdošās koalīcijas aprises uzreiz kļuva it kā saprotamas. Nav tomēr miera zem olīvkokiem...
Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuru Valsts prezidents pilnvarojis veikt sarunas par jauna Ministru kabineta izveidošanu, bija apņēmības pilns panākt, lai pagājušajā nedēļā JV, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstītu sadarbības memorandu, kas ļautu šonedēļ strauji virzīties tālāk – vienoties par koalīcijas līgumu, sarakstīt valdības deklarāciju, sadalīt atbildības jomas starp partijām un iecelt ministrus.
Anonsējot Krievijas diktatora Vladimira Putina gaidāmo runu “Valdaja kluba” sanāksmē, viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs solīja, ka tā būšot programmatiska. To lasīšot un pārlasīšot vēl un vēl, to mācīs bērniem skolās, un to pa vārdam analizēs vēsturnieki. Vai tā tas būs?
Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ilgi un dikti uzstāja, ka jāveido četru politisko spēku koalīcija, kurā būs arī “Progresīvie”, taču no tā nekas nav iznācis. Ar “Progresīvo” klātbūtni valdībā Kariņš laikam justos komfortablāk (varenāk), jo ar viņiem maz potenciālu domstarpību. Turpretī sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA) un “Apvienoto sarakstu” (AS) nesolās vienmēr būt absolūti saulaina – būs brīži, kad var atgadīties nesaprašanās un būs jāmeklē kompromisi.
„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko viņi pelnījuši,” tīmeklī gaudo kāda Jeļena Osipova, sērojot par kārtējā padomju okupekļa – šoreiz Liepājā – nojaukšanu. Kaska un krusts ir novēlēti „naciķiem”, kuri mīda visādu osipovu „istoričeskuju pamjaķ” (vēsturisko atmiņu – krievu val.). Nav gan dzirdēts, ka par šiem draudiem policija būtu sākusi resorisko pārbaudi – kā gadījumā ar anesteziologa dr. Roberta Fūrmaņa ironisko piezīmi par to, ka viņš vēlas būt suns.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 27. oktobrī, tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, kura ierodas Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma, atzīmējot Saeimas simtgadi. Plānots pārrunāt Eiropas Savienības (ES) atbalsta turpināšanu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī turpmākās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat plānots pārrunāt enerģijas cenu samazināšanas iespējas ES līmenī.
„Tas būtu apmēram tāpat, ja Anglijas karalis teiktu, ka viņš grib vienā valdībā konservatīvos un leiboristus. Bet starp viņiem ir mazāk pretrunu nekā starp NA un „Progresīvajiem”,” ironiski teic Aleksandrs Kiršteins (NA), vērtēdams pēcvēlēšanu sarunvedēja Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdienas piedāvājumu: koalīciju veidot no trim spēkiem, uzdāvinot vienu ministra krēslu „progresistiem”.
Beidzot, beidzot! Aleluja! Beidzot valdības veidošanas sarunās ir izkristalizējusies nākamā koalīcija, kas sastāvēs no “Jaunās Vienotības” (JV), “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).
Ir saprotamas milzīgās dusmas un rūgtā vilšanās, kāda ir piemeklējusi tos politisko spēku līderus, kuriem neizdevās pārvarēt 14. Saeimas 5% barjeru. Jo četras 13. Saeimā vislielāko mandātu skaitu ieguvušās listes 14. Saeimā nav spējušas iekļūt 14. Saeimā – KPV.LV, JKP (“Konservatīvie”), “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.
