Tieslietu padomē nav apspriestas Ģenerālprokuratūras un VID darbības pret Lato Lapsu

© F64

Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.

Augstās amatpersonas izvairās no skandalozā jautājuma par Lato Lapsu kā velns no krusta un neparko neatzīst, ka tas varētu kaut kādā mērā būt viņu kompetencē.

Atgādināsim, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre pirms pusgada intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. Rezultātā tika virzīta krimināllieta par juridiskas personas it kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un šajā lietā figurē Lato brālis Endo Lapsa.

18. jūlijā “Neatkarīgā” publicēja interviju ar I. Lūri, kura apgalvoja, ka VID ģenerāldirektore Inese Jaunzeme un ģenerālprokurors Juris Stukāns pinas melos un cenšas šo skandālu paslaucīt zem tepiķīša tā, it kā šāda gadījuma ar pasūtījuma krimināllietu nemaz nav bijis. Interviju lasiet šeit.

Kas nekaiš valsts iestādēm virzīt krimināllietas pret žurnālistiem?

“Neatkarīgajai” atliek vien secināt, ka Latvijas tiesībsargājošo un valsts institūciju vidē šāda pasūtījuma krimināllietu virzīšana kļūst par parastu praksi. Rakstu lasiet šeit. Šāda visatļautība Latvijas demokrātijai un tiesiskumam ir bīstama.

Augstās valsts amatpersonas, kuras I. Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors J. Stukāns un VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme -, pusgada laikā nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai patiesi VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai patiesi amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.

I. Lūre ir bijusī izmeklētāja - tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bet tad ir jautājums, kurām valsts amatpersonām par I. Lūres intervijā minēto būtu jāsniedz skaidrojums?

Vai būtu jāveic, un kurām institūcijām jāveic pārbaude vai dienesta izmeklēšana par publiski paustajiem tiesībsargājošo institūciju reputāciju graujošajiem apgalvojumiem?

Kādēļ tiesībsargājošās institūcijas cenšas paslaucīt zem paklāja bijušās VID izmeklētājas apgalvoto?

Ja bijušajai VID izmeklētājai ir taisnība, kurai amatpersonai vai amatpersonām par notikušo būtu jāuzņemas atbildība?

Šādus jautājumus “Neatkarīgā” uzdeva vairākām amatpersonām, kuras ir arī Tieslietu padomes locekļi.

Satversmes tiesai, lūdzu, tikai konstitucionālus jautājumus!

Tieslietu padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš ar Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītājas Ksenijas Vītolas starpniecību atbildēja, ka Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros pamatā izskata lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei. “Ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, ir tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, ievērojot tai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības. Satversmes tiesa izvērtē tiesību normu konstitucionalitāti, nevis to piemērotāju rīcības tiesiskumu. Satversmes tiesas uzdevums ir spriest tiesu, un tai nav paredzētas tiesības sniegt viedokli par jautājumiem, kas attiecas uz valsts iestāžu vai amatpersonu rīcību,” paskaidro A. Laviņš.

No Tieslietu padomes sekretariāta saņemts apstiprinājums, ka jautājums par VID amatpersonu rīcību Tieslietu padomē nav apspriests.

Neesot ne faktu, ne pierādījumu

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbildēja šādi: “Informēju, ka Tieslietu padomē nav apspriests jautājums ne par J. Stukāna, ne par I. Jaunzemes iespējamo atbildību saistībā ar VID bijušās izmeklētājas publiskajiem apgalvojumiem, jo Tieslietu padomes rīcībā nav ne faktu, ne pierādījumu šādiem apgalvojumiem. Tāpat informēju, ka ziņu pārbaude vai pierādījumu vākšana par ģenerālprokurora un VID vadītājas iespējamajiem likumpārkāpumiem nav ne Augstākās tiesas, ne Tieslietu padomes kompetencē. Valsts amatpersonu veiktu noziedzīgu nodarījumu konstatēšana un izmeklēšana ir attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē un veicama stingri likumā noteiktajā kārtībā. Ja Jums ir zināmi fakti par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, aicinu informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei un kārtībai. Informēju, ka valsts iestāžu vadītājiem ir pienākums nodrošināt atbildes uz iesniegumiem Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, tāpēc jautājums par abu Jūsu minēto amatpersonu skaidrojumu adresējams šīm amatpersonām.”

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka nav detalizēti pētījis vai analizējis “Neatkarīgās” jautājumā minētās I. Lūres intervijas un amatpersonu reakcijas uz šīm intervijām. Līdz ar to arī viņa atbildes pamatā balstās uz “Neatkarīgās” vēstulē ietverto informāciju. Viņš domā, ka droši vien skaidrojums būtu tām amatpersonām, uz kuru iespējami prettiesisku rīcību I. Lūre savās intervijās norādījusi. Ja nekļūdos, ģenerālprokurors J. Stukāns tika publiski sniedzis kādus skaidrojumus un komentārus šajā sakarā.

VID un Ģenerālprokuratūrai jāizmeklē VID un Ģenerālprokuratūras pārkāpumi...

“Tā kā pārmetumi ir izvirzīti VID un Ģenerālprokuratūrai, tad šīs arī ir tās iestādes, kurās šāda dienesta izmeklēšana varētu būt iespējama, ja tam ir pamats,” spriež J. Rozenbergs.

“Droši vien neesmu pietiekami rūpīgi sekojis šo iestāžu publiskajai komunikācijai šīs I. Lūres intervijas sakarā, tādēļ arī neesmu drošs, vai “Neatkarīgās” jautājumā ietvertais apgalvojums par “paslaucīšanu zem paklāja” ir atbilstošs,” pauž J. Rozenbergs, tomēr viņš atzīst, ka jebkurai valsts institūcijai Latvijā nav raksturīgi jebkad atzīt savas kļūdas. Arī J. Rozenbergam nav zināms, ka jautājums pat I. Lūri, J. Stukānu un I. Jaunzemi būtu apspriests Tieslietu padomē. Jautājumā par I. Jaunzemes un J. Stukāna atbildību zvērināto advokātu organizācijas vadītājs atbild, ka vispirms tiesiskā ceļā būtu nepieciešams konstatēt kādas prettiesiskas rīcības esamību. Un tikai pēc tam būtu pamats apsvērt atbildības jautājumus. “Ja no intervijās paustajām ziņām būtu konstatējams, ka kriminālprocesu ietvaros tikuši pieņemti apzināti nelikumīgi lēmumi, tad šādi fakti jau varētu būt izmeklējami arī kriminālprocesa ietvaros, vērtējot šos lēmumus pieņēmušo amatpersonu iespējamo kriminālatbildību,” uzskata J. Rozenbergs.

Līdzīgus jautājumus “Neatkarīgā” ir uzdevusi arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam un Tieslietu padomes loceklei, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, no kuriem atbildes ceram saņemt tuvākajā laikā.

Komentāri

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.