Kazahstānas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās, kas notika svētdien, 20. novembrī, pārliecinošu uzvaru izcīnīja pašreizējais prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, par kuru pēc Kazahstānas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nobalsoja 81,38% pilsoņu, kas ir vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Pašlaik republikā dzīvo 19 miljoni cilvēku. Pašreizējās Kazahstānas prezidenta vēlēšanas ir septītās kopš neatkarības atgūšanas.
Valsts svētku dunā tikpat kā nepamanīta palika ziņa par it kā 18. novembrī dienas vidū (?!) – 14.24 – apķēpātu Puškina pieminekli Rīgā, Kronvalda parkā. Rakstu “it kā”, jo sākotnējais šīs ziņas avots ir vairāk nekā apšaubāms – Krievijas vēstniecības Latvijā ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”. Arī visi tālākie šīs “ziņas” pārpublicējumi ir ar atsauci uz šo ierakstu.
Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?
Ziņa, ka Polijā nokritusī, un divu cilvēku dzīvības paņēmusī raķete, iespējams, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raidīta, izraisījusi nebijušu aktivitāti ASV noderīgo idiotu kopienā, kurus vieno sarkanās MAGA (Make America Great Again) cepurītes.
„Atvainojiet, šis numurs nav pieejams,” man atbild bezpersoniska balss – tā vietā, lai mazliet nogurušā, klusā, tomēr apņēmīgā balsī ar mani sāktu runāt Daina. Es nezinu, kāpēc „numurs nav pieejams”. Es baidos par to domāt. Bet ikkatru gadu pirms Latvijas dzimšanas dienas mēs sazvanījāmies. Šogad telefoniska tikšanās ar viedo, cieņpilno un laipno Dainu Šķieznu-Elsbergu nebija iespējama.
Lai arī Rietumu valstu vadītāji apliecina, ka nav svarīgi, kuras valsts raķete nokritusi Polijā, jo tāpat vainīga ir agresorvalsts Krievija, tomēr ziņa, ka Polijā, visticamāk, sprāgusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, ļauj Rietumiem saglabāt seju un izlikties, ka nekas traks jau nav noticis. Galvenais – “neeskalēt situāciju”.
Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.
„Ideja par divvaldību ministrijās patiesībā nāk no Valsts prezidenta,” atbild „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns, kuram vaicāju par nule parādījušos ideju veidot viceministra (ministra biedra) amatu. Pīlēns publiski izsakās, ka it kā vēlas jaunajā valdībā ieviest vairāku viceministru amatus, lai dalītu atbildību starp partneriem. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks brīnās: „Kur ir Valsts prezidenta balss šajā sajukumā?”
Vakar pēc ilgstošiem klejojumiem Latvijas politiskajos džungļos (lasi: trijās priedēs) “Apvienotais saraksts” (AS) tuvojās kontrolpostenim. Galīgai piekrišanai iet Kariņa vadītajā valdībā. Ar “viltīgo” cilpu mešanu AS nevienu neapmānīja. Ja nu vienīgi paši sevi.
Otrdienas pievakarē sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka Krievijas masveida raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai viena raķete trāpījusi Polijas teritorijā, Ļubļinas apgabalā, Ukrainas pierobežā. Ir divi bojā gajušie. Ziņa pamatota ar atsauci uz Polijas “Radio Zet”. Vēlāk parādījās ziņa, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moravecskis esot sasaucis Polijas Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā tiks skatīts šis jautājums un iespējamā Polijas reakcija.
Pēc graujošas sakāves 14. Saeimas vēlēšanās partija “Konservatīvie” pārvēlēja valdi. Daudzi redzami šīs partijas politiķi jau paziņojuši, ka aiziet no partijas, un nav šaubu, ka šis politgrupējums būtu izbeidzis savu eksistenci, ja ne valsts piešķirtais finansējums, kurš ļaus vēl četrus gadus dažiem šīs izkārtnes turētājiem par šo turēšanu saņem Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība” (JV)) pašreizējo fāzi jaunās valdības veidošanā ir nodēvējis par “klusākas diplomātijas” laiku, lai topošās koalīcijas partijas savstarpēji saskaņotu jautājumus.
Neviena lidmašīna nepaliek gaisā un agrāk vēlāk nosēžas vai nogāžas. Tāpat arī jauna valdība tiks sastādīta, lai vai kurš būs tās premjers. Taču simptomātiski, ka dažādi šķēršļi un klupšanas akmeņi šajā procesā ir izgaismojušies ne tikai starp partijām, bet arī to iekšpusē – starp dažādām interešu grupām.
Valdības veidošanas konsultāciju vadītājs Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas sākumā, pēc sarunām ar “Apvienoto sarakstu”, paziņoja, ka gaidīšot līdz nedēļas beigām – vai nu, vai nu! Vai nu AS piekritīs “Kariņa piedāvājumam”, vai arī ne. Tas tad arī noteikšot – būs valdība vai nebūs.
8. novembrī notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas grūti vērtēt viennozīmīgi. It kā nomināli uzvarējuši republikāņi, taču viņu uzvara ir tik mazpārliecinoša, ka vairāk izskatās pēc zaudējuma. Vienīgā vieta valstī, kur republikāņi tiešām triumfēja, ir Floridas pavalsts, un tieši šai uzvarai varētu būt izšķirošā nozīme jau drīzā nākotnē.
Runas par to, ka Krievijas karaspēks varētu atstāt Hersonu, dažādos informatīvajos avotos klīda jau vairākas nedēļas. Trešdien Krievijas aizsardzības ministrs (bet ne bruņoto spēku virspavēlnieks) Sergejs Šoigu deva pavēli atvilkt karaspēku no Dņepras labā (rietumu) krasta.
“Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars,” sacījis Eduards Veidenbaums. No tiesas, varbūt paši to neapzinādamies, latvju politiķi, veidodami jaunu valdību, publiski runā visādas tādas metaforas, alegorijas, oksimoronus un metonīmijas, kas ir mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un vairāk piestāv literatūrai, ne politisku procesu aprakstam.
Valdības veidošanas sarunas stieg acīmredzamā muklājā. Savstarpēja nesaprašanās vai, pareizāk sakot, nevēlēšanas saprasties kļūst arvien uzkrītošāka. Ja vēl otrdien šķita, ka “Apvienotajam sarakstam” ir grūtības skaidri formulēt, ko tas īsti grib sagaidīt no “Vienotības”, tad tagad procesa bremzētāja lomā atkal iejuties pats valdības “stādītājs” Krišjānis Kariņš.
Tajā laikā, kad toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pārstāvot JKP, sparīgi veica augstskolu reformu, ko var rakstīt arī pēdiņās kā “reformu”, “Neatkarīgā” jau paredzēja, ka nākamībai ir ieprogrammēti nikni konflikti starp augstāko mācību iestāžu darbiniekiem un politizētajām augstskolu padomēm.
Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas "Saskaņa", tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu. Tā “Neatkarīgajai” sacīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.
Politikā ārkārtīgi nozīmīga ir mērķu skaidrība. Tiklīdz šie mērķi izplūst un sākas runas nesaprotami par ko, tā notiek uzkāpšana uz zaudētāju takas. Vai kāds tagad var skaidri noformulēt – ko pašreizējā valdības veidošanas posmā vēlas “Apvienotais saraksts” (AS)?
Vēl pie varas ruļļiem esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Artūrs Plešs tā arī neko nav varējis izdarīt, lai savaldītu Daugavpils valstspilsētas mēra Andreja Elksniņa (S) pretvalstiskās aktivitātes. Ar dvēseliskām mokām un uzspēlētu pompu pilsēta gan tika atbrīvota no okupantu pieminekļu smakas, tomēr ne līdz patiesi tīram gaisam. Turklāt Elksniņš nesen arī paspēja nogānīt Latviju īpaši smalkā veidā.
