Krievija rīkojas un iegulda resursus, lai apturētu Zviedrijas dalību NATO. To saka nesen par Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītāju ieceltais Tomass Nilsons savā pirmajā intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālā SVT.
"Mēs redzam, ka Krievija veic ietekmes kampaņas dažādos veidos. Viņi vēlas ietekmēt sabiedrisko domu un Zviedrijas lēmumu pieņemšanu, ko mēs parasti saucam par iekšējo svarīgo kodolu mūsu demokrātijai un mūsu dzīvesveidam. Viņi mēģina to ietekmēt, un viņi ir arī mēģinājuši ietekmēt dalības pieteikumu," saka T. Nilsons.
Pēc ģenerālleitnanta T. Nilsona domām, aiz Krievijas operācijām ir gan Krievijas valsts, gan starpnieki - tā sauktie pilnvarotie.
Papildus Zviedrijas NATO procesam ir pamanāma Krievijas sagatavošanās spiegošanai un sabotāžai Zviedrijā, un MUST strādā, lai šīm darbībām pretotos.
T. Nilsons norāda, ka bruņoto spēku personāls pēdējā gada laikā ir arestējis vairākus ārvalstu pilsoņus par spiegošanu dažādos aizsargājamos objektos, taču viņš nevēlas apstiprināt, ka te pastāv saistība ar atbalstu Ukrainai.
Lielākā daļa militārās izlūkošanas un drošības dienesta MUST darba ir konfidenciāla. Pat šķietami nekaitīga informācija, piemēram, MUST budžeta lielums, personāla skaits un izlūkdienestu ziņojumu skaits bruņotajiem spēkiem un valdībai, tiek turēta noslēpumā.
MUST ir daļa no Zviedrijas bruņotajiem spēkiem, un tam ir pieci departamenti. Viens no departamentiem ir vēl slepenāks, salīdzinot ar pārējiem četriem KSI.
KSI strādā ar īpaši jutīgiem uzdevumiem, kurus, cita starpā, veic cilvēki, kuriem ir iespēja strādāt slepenā, tā sauktajā kvalificētajā aizsardzības identitātē. Pat tas, kurš ir KSI vadītājs, ir slepens.
Vēl zviedru plašsaziņas līdzekļi stāsta par peripetijām ap ēku, kurā dzīvo Krievijas diplomāti. Īpašuma īpašnieks to raksturo kā "krievu okupāciju". Tagad viņš iesūdz Krieviju tiesā par nesamaksātu īri 16 miljonu Zviedrijas kronu (186 000 eiro) apmērā par "krievu māju" Lidingē.
Septiņstāvu ēku Lidingē izmanto Krievijas izlūkdienesta darbinieki, kas darbojas diplomātiskā aizsegā, šopavasar atklāja Zviedrijas televīzijas SVT ziņu nodaļa un pētnieciskais raidījums “Uppdrag gransknig”.
Strīds par "krievu namu" notiek jau daudzus gadus. Tagad Stefans Hēge, kurš ir partneris nekustamo īpašumu uzņēmumā, kam pieder māja, sper nākamo soli - iesūdz Krievijas Federāciju tiesā par nedaudz vairāk nekā 16 miljoniem kronu, ziņo laikraksts “Expressen”.
Iemesls ir tāds, ka Krievijas īrnieki nekad nav maksājuši īri, savukārt īpašnieks nekad nav ieguvis piekļuvi īpašumam, ko viņš nopirka izsolē 2014. gadā.
"Krievijas Federācija nav atbrīvojusi īpašumu, nav maksājusi īri vai noguldījusi īres maksu par tā izmantošanu. Krievijas Federācija arī nav nodrošinājusi lietošanas drošību un nav piedalījusies nomas līgumu sagatavošanā," teikts tiesas prāvas dokumentos.
Šī nav pirmā reize, kad strīds nonāk apgabaltiesā, un gan nama īpašnieks, gan Lidinges pilsēta ir apsūdzējuši Zviedrijas Ārlietu ministriju Krievijas interešu aizsardzībā.
"Ir skumji, ka nevar rīkoties ar savu īpašumu un ka Zviedrija to pieņem," iepriekš izteicies Hēge.
Bet ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms uzskata, ka Ārlietu ministrija ir rīkojusies saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, jo māju izmanto diplomāti.
"Mums ir jānodrošina, ka tas īpašums tiek aizsargāts un ka pret cilvēkiem, kas tur uzturas, izturas ar cieņu. Tās ir saistības, ko esam uzņēmušies saskaņā ar Vīnes konvenciju. Ja mēs vēlamies, lai pret mūsu Zviedrijas diplomātiem un mūsu sūtņiem izturētos ar cieņu,” viņš aprīlī sacīja SVT.
Ņemšanās ap “krievu māju” sākās jau 1990. gados, kad vācu uzņēmējs Francis Zēdelmeijers sāka tiesāties pret Krievijas valsti. Pēc tam prezidents Boriss Jeļcins nolēma nacionalizēt F. Zēdelmeijera aktīvus Krievijā.
Zēdelmeijers 2003. gadā pieprasīja īpašuma atsavināšanu, bet Krievija vienmēr ir pārsūdzējusi visus lēmumus, apgalvojot, ka māju aizsargā diplomātiskā imunitāte, jo tur dzīvo vēstniecības darbinieki.
Savulaik bijušais ārlietu ministrs Karls Bilts rakstīja vēstuli Zviedrijas tiesībaizsardzības iestādēm, paužot uzskatu, ka piespiedu pārdošana varētu kaitēt Zviedrijas attiecībām ar Krieviju.
Bet 2014. gadā, desmit gadus un vairākus juridiskus līkločus un pagriezienus vēlāk, īpašums tika pārdots izpildvaras izsolē advokāta Stefana Hēges uzņēmumam.
Tomēr Krievijas īrnieki atsakās maksāt īres maksu, un viņus nevar izlikt diplomātiskās imunitātes dēļ.
Konflikts turpinās līdz pat šai dienai, un īres parāds tagad ir miljonos kronu.
