Dienvideiropu pārņēmis ekstrēms karstums. Jebkura laika apstākļu galējība ir kā medus maize dažādiem “klimata” biznesa parazītiem un viņu viegli uzbudināmo fanātiķu kaujas grupām. Arī šī nav izņēmums.
Laika ziņu žurnālists Jānis Trallis sociālajos tīklos raksta: “Visi objektīvie, zinātniskie dati norāda uz to, ka globālā sasilšana novedīs mūsdienu civilizāciju līdz iznīcībai. Šo realitāti noliedz tikai Trampa un Putina atbalstītāji un citi dīvainīši. Iespēja novērst šo katastrofu ir nokavēta. Cilvēku izmiršana, protams, būs ieguvums Zemei.”
Pēc Traļļa loģikas - varam dzert šampanieti. Zeme ir glābta, jo iespēja novērst civilizācijas iznīcību ir nokavēta, tātad “cilvēku izmiršana, protams, būs ieguvums Zemei”. Organizācija “Pēdējā paaudze”, kura plašāk pazīstama ar tās pārstāvju organizēto ceļu un skrejceļu bloķēšanu, slavenu mākslinieku gleznu apliešanu ar zupu un pielīmēšanos pie muzeju sienām, ir nedaudz optimistiskāka. Tā savā mājaslapā veic laika atskaiti līdz brīdim, kad būšot par vēlu (time left to act). Šis brīdis izskaitļots ar precizitāti līdz sekundei. Cilvēces rīcībā vēl esot seši ar pusi gadi.
Uzreiz jānorāda, ka nevēlos ieslīgt diskusijās par to, vai klimata izmaiņas patiešām notiek; vai tās ir cilvēku darbības izraisītas vai cikliskas. Jautājums ir cits. Daudz svarīgāks. Tieši kādā veidā klimata izmaiņas iznīcinās cilvēci? Kur slēpjas šī apdraudējuma eksistenciālā bīstamība, kura dēļ jāsasprindzina visi pasaules resursi?
Piemēram, pirms trīsdesmit gadiem aktuālā “ozona cauruma” gadījumā ļaunākais scenārijs bija labi saprotams: ozona aizsargslānim, kurš Zemi pasargā no kosmiskās radiācijas starojuma, pazūdot, pazudīs arī viss dzīvais. Līdz ar to vienīgais veids, kā glābt cilvēci, bija “ozona cauruma” izplešanās apturēšana.
Toreiz par vainīgo ozona slāņa izzušanā tika pasludināta ķīmiskā viela freons, kura ir visu atdzesēšanas iekārtu (ledusskapju, kondicionētāju, gaisa sūkņu) sastāvā. Taču toreiz, par spīti reālām briesmām, tāda histērija kā tagad netika novērota. Par laimi cilvēcei, “ozona cauruma” izplešanās apstājās, un tagad par to vairs nerunā. Vēl vairāk. To pat cenšas nepieminēt.
Šoreiz konkrēti “cilvēces iznīcības” scenāriji izpaliek. “Pēdējās paaudzes” mājaslapā ir minētā laika atskaite: cik mums vēl palicis laika, lai glābtos; ir dažādi labskanīgām frāzēm pārpilni uzsaukumi, bet nav pat mājiena uz to, kāpēc šī paaudze būšot pēdējā. Ir norādes uz tā saucamajiem klimata mērķiem, ir CO2 pieauguma līknes atmosfērā, gaisa temperatūras izmaiņu tabulas, atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvara pieauguma dinamika (vēlamā un esošā) un daudz kas cits.
Trūkst tikai viena: kas tuvāko piecu, desmit, piecdesmit gadu laikā varētu tāds tik traks notikt, lai šī paaudze būtu pēdējā?
Ir nopietnāka mājaslapa. NASA paspārnē izveidotā “climate.nasa.gov”. Par NASA autoritāti šaubu nav. Šīs saites titullapā ir programmatisks raksts “Klimata izmaiņu sekas”. Taču arī tur tas pats: temperatūras paaugstināšanās, ledāju kušana, īsāks sniega un ledus periods, augu un dzīvnieku ģeogrāfisko areālu izmaiņas, agrāka lapu plaukšana un ziedēšana. Tiesa, ir arī nepatīkamākas lietas: jūras līmeņa celšanās, ilgāki karstuma un sausuma periodi, plūdi, mežu ugunsgrēki.
Neviens neapstrīd, ka tas nav patīkami. Šīs lietas noteikti ietekmē cilvēku dzīvi. Daudzviet pat ļoti būtiski. Taču vēlreiz atkārtoju: kurš ir tas apdraudējums, kurš pašu cilvēci kā tādu noliek uz “iznīcības sliekšņa”? Konkrēti - kas? Tā vietā tiek zīmētas laika prognožu kartes ar oranžiem un sarkanbrūniem karstuma apgabaliem. Un?
Liels, pat milzīgs karstums uz zemeslodes ir bijis vērojams vienmēr. Katru gadu maijā Indijā temperatūra pārsniedz 40-45 grādus, un katru gadu tūkstošiem cilvēku aiziet bojā, neizturot šo necilvēcīgo karstumu. Arābijas pussalā pusgadu ir šāda temperatūra, bet cilvēki kaut kā ir iemācījušies izdzīvot pat tādos apstākļos (ar to domāju laikus pirms kondicionētāju ienākšanas sadzīvē).
Esmu pats bijis gan Sahāras tuksnesī, gan Nāves ielejā ASV, Kalifornijā, kur reģistrēta līdz šim pasaulē novērotā visaugstākā gaisa temperatūra 56,7 grādi pēc Celsija. Šī ekstrēmā temperatūra reģistrēta 1913. gada 10. jūlijā. Tātad pirms 113 gadiem. Kopš tā laika, lai arī oglekļa izmešu daudzums pasaulē ir palielinājies nesalīdzināmi, jauni globālā karstuma ekstrēmi nav novēroti.
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nenoliedzu kopējo gaisa temperatūras paaugstināšanos. Par to skaidri liecina ledāju kušana Alpos un citviet. Jautājums ir cits: kāds tam sakars ar cilvēces iznīcību?
Bogotā, Kolumbijas galvaspilsētā, dzīvo nepilni desmit miljoni iedzīvotāju. Pilsēta atrodas gandrīz uz ekvatora, tāpēc tur cauru gadu ir nemainīga temperatūra 19-21 grāds. Temperatūras mērenība izskaidrojama ar pilsētas atrašanos vairāk nekā 2600 metru virs jūras līmeņa. Kas no klimata viedokļa apdraud šos cilvēkus?
Vienu brīdi populāri bija stāsti par postošajiem plūdiem, kurus izraisīšot ledāju izkušana polārajos apgabalos. “Pēdējās paaudzes” (nejaukt ar Latvijā pazīstamo Ļedjajeva “Jauno paaudzi”) mājaslapā atrodams sirdi plosošs stāsts, kā arktisko ledāju izkušanas dēļ Ņujorka pazūdot zem ūdens.
Pirms dažiem mēnešiem biju Ņujorkā. Nemanīju tur ne mazāko uztraukumu par kaut kad nākotnē gaidāmajiem plūdiem. Cilvēku ilgtermiņa noskaņojumu visprecīzāk raksturo nekustamo īpašumu cenas. Tām tendence saglabājas nemainīga - jo tuvāk ūdeņiem, jo tās augstākas.
Visu šo ledāju kušanas un plūdu stāstu ietekme uz Ņujorkas, tāpat kā citu piejūras pilsētu - Rīgas, Liepājas, Saulkrastu - nekustamo īpašumu cenām ir precīzi nulle. Nulle. Toties ietekme uz publiskā sektora (valstu) budžetiem nesamērīga. Būtu par ko padomāt, bet domāt nedrīkst. Tiklīdz sāc uzdot jautājumus, tā tiec pēdējiem vārdiem apsaukāts no iekļaujošo un mīlestības pilno puses.
Lūk, labs piemērs. Uz tviterī uzdotu jautājumu: vai kāds nevar ieskicēt, kā tā izslavētā cilvēces iznīcība izskatīsies, seko konkrēta atbilde: “Atgādinu, ka konservatīvā vate nav zinātnieki un viņiem nav zināšanu par klimatu. Viņu viedoklis ir tikpat vērts, cik kurpei pielipis papīrs.”
Asprātīgi? Par to zinātnieki var strīdēties, bet nav noliedzams šo iekļaujošo un mīlestības pilno cilvēku augstais intelekts un atbildes saistība ar konkrēti uzdoto jautājumu.
Lai šo apcerējumu nebeigtu uz konfrontējošas nots, citēšu kādu citu atbildi uz šo pašu jautājumu. Tā ir savā ziņā zīmīga, jo ietver problēmas pamatbūtību: “Cilvēces iznīcība nebūs, bet jādomā, kā mēs te ar lauksaimniecību nodarbosimies, lai viss neizdeg. Kondicionieri mājās būs jāliek vai arī kādi sentēvu risinājumi jāmeklē. Mums ir tehnoloģijas, lai to visu risinātu, un tas būs jārisina, nevis jādomā, ka viss būs kā pa vecam.”
Atslēgas vārdi ir - nevis jādomā, ka viss būs kā pa vecam. Problēmas pamatbūtība ir pieņēmums, ka cilvēce ir kaut kas statisks un nemainīgs. Ka tā nav spējīga mainīties, ja mainās apkārtējā vide. Ja ūdens līmenis celsies par centimetru gadā (pagaidām vēl nav vērojams), tad visi gaidīs, līdz tas skalosies līdz mājas slieksnim, neko nedarot.
Pamatjautājums ir par cilvēces adaptācijas iespējām. Par cilvēces gatavību mainīties. Manuprāt, tās ir milzīgas. Bet ja cilvēcei nav tāda apdraudējuma, kāds bija ozona cauruma izzušanas gadījumā (par kodolkara briesmām šoreiz nerunāsim), tad šo klimata histēriķu akcijas citādi kā par sektantiskām nodēvēt nevar.
