Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.
Kriminālprocesu virzīšana pret "neērtām" personām Latvijā jau kļuvusi ierasta lieta. Tā izposta uzņēmēja dzīvi un biznesu Latvijā, piespiež pārcelties uz citu valsti, kur arī tiek pārcelta privātā uzņēmējdarbība. To, kā tas notiek un kā uzņēmējs var tikt ierauts kriminālprocesuālajā turbīnā, "Neatkarīgajai" stāsta bijušais AS "Eco Baltia" padomes priekšsēdētājs V. Tamužs. Tagad viņš dzīvo un strādā Kiprā. Par piedzīvoto uzņēmējs raksta arī grāmatu. Ar dažiem fragmentiem no tās saistībā ar aizturēšanas epizodi un piedzīvojumiem izolatorā var iepazīties ŠEIT
2022. gada 19. maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa attaisnoja krāpšanā apsūdzēto uzņēmēju V. Tamužu un bijušo Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, 13. Saeimas deputātu no partijas KPV LV Ati Zakatistovu. Ģenerālprokuratūra par šo pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza protestu, kurš tagad jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns iepriekš bija pirmās instances tiesai nodevis krimināllietu abu minēto personu apsūdzībā par 26 620 izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt 2420 eiro no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia grupa". Krimināllietā arī bija sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai.
Saskaņā ar apsūdzību, 2016. gadā A. Zakatistovs vienojās ar vides apsaimniekošanas uzņēmuma AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētāju V. Tamužu par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no “Eco Baltia” meitassabiedrības SIA “Eco Baltia grupa” nolūkā finansēt A. Zakatistovu kā partijas politiķi.
Saskaņā ar līgumiem, kas tika noslēgti starp “Eco Baltia grupa” un A. Zakatistovam piederošo “Per capita”, laikā no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam A. Zakatistovam bija jāsniedz konsultācijas par organizācijas pārmaiņu vadības jautājumiem un vides, ilgtspējīgas un resursu taupības politikas izstrādes jautājumiem.
Lai gan konsultācijas faktiski netika sniegtas, A. Zakatistovs ik mēnesi iesniedzis “Eco Baltia grupa” apmaksai rēķinus par it kā sniegtām konsultācijām, uzskata prokuratūra.
“Eco Baltia grupa”, būdama maldināta par konsultāciju sniegšanas faktu, pārskaitīja uz “Per capita” bankas kontu kopumā 26 620 eiro, noskaidrojuši izmeklētāji. “Eco Baltia grupa” neapmaksāja pēdējo iesniegto rēķinu par 2420 eiro, jo uzņēmuma vadībai radās aizdomas, ka noslēgtie konsultāciju līgumi tiek izmantoti nelikumīgai politiskās partijas finansēšanai, norādīts apsūdzībā.
Personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, proti, par svešas mantas lielā apmērā iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Abi apsūdzētie savu vainu konsekventi nolieguši.
V. Tamužs uzskata, ka šī krimināllieta ir safabricēta, lai gan prokuratūras ieskatā tā nav. To viņš "Neatkarīgajai" apliecināja telefonsarunā no Kipras.
"Tas bija biznesa strīds. Partneris Māris Simanovičs mēģināja mani izspiest no uzņēmuma, un tas viņam arī veiksmīgi izdevās - no uzņēmuma esmu prom. Bet mana krimināllieta joprojām ir aktīva un atrodas Rīgas apgabaltiesā, Iznāk, ka esmu apkrāpis pats savu uzņēmumu," savu stāstu sāka V. Tamužs. Uz jautājumu, kā tiesāšanās ietekmējusi viņa dzīvi, uzņēmējs atbild vienā vārdā: "Briesmīgi."
"Biju spiests pārdot savas "Eco Baltia" akcijas, jo nevarēju izturēt spiedienu. Bankas aizvēra visus manus kontus, tāpēc biju spiests steidzami pārdot divus savus uzņēmumus un pārcelt savu dzīvi un biznesu prom no Latvijas uz Kipru. Tad ir vēl dažas sociālas lietas, un es joprojām esmu aizdomās turētais, apsūdzētais. Esmu izstumts no sabiedrības. Netiek uzsvērts, ka tiesa mani ir attaisnojusi.
Nesen man bija saikne ar vienu finanšu iestādi, kur bija jāizpilda anketa un jāskaidro, par ko esmu apsūdzēts un tiesāts, lai gan man likās, ka viņi paši nesaprot, par ko," uzņēmējs dalījās savā skumjajā pieredzē.
Vēl V. Tamužs pastāstīja, ka Latvijā pārdevis savus īpašumus vai norakstījis tos ģimenei, jo nejuties droši. "Safabricēs atkal nākamo lietu, un sāksies viss no gala. Drošāk ir uzturēties valstī ar stabilāku sistēmu," viņš atzina. V. Tamužs piebilda, ka apsūdzība partijas finansēšanā parādījusies pēc tam, bet vēlāk tā noņemta nost.
"Neatkarīgā" jau iepriekš rakstīja, ka sākumā šis kriminālprocess tika sākts pret pavisam citām personām. Proti, tas tika sākts sakarā ar aizdomām, ka šveicietis Rudolfs Meroni ir nelikumīgi finansējis bijušo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa tolaik veidoto partiju KPV LV, izmantojot fiktīvus reklāmas līgumus.
“Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus.”
R. Meroni kontrolētie uzņēmumi izvietoja fiktīvu reklāmu A. Kaimiņa vadītajā internetā skatāmajā raidījumā “Suņu būda”. Piemēram, R. Meroni kontrolētā SIA “Media Support” esot “Suņu būdā” izvietojusi reklāmu pat par 169 000 eiro, bet AS “Ventbunkers” reklamējusies par 27 850 eiro.
Bet tad 2017. gada nogalē kriminālprocesam pret R. Meroni un A. Kaimiņu tika piekabināta epizode par A. Zakatistova konsultācijām V. Tamužam, kas sākotnēji arī tika traktēta kā nelikumīga partiju finansēšana.
Pēc septiņiem mēnešiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noorganizēja arī grandiozu šovu, apcietinot Saeimas deputātu A. Kaimiņu Saeimas ēkā, pie viena īslaicīgās aizturēšanas izolatorā tika ietupināti arī A. Zakatistovs un uzņēmējs V. Tamužs.
Taču šis šovs nostrādāja pretēji tā izplānotāju mērķiem, jo liela Latvijas sabiedrības daļa nenoticēja, ka šie trīs uz dažām dienām apcietinātie kungi būtu kaut ko noziegušies, tāpēc A. Kaimiņš, A. Zakatistovs un viņu vadītā partija KPV LV guva spīdošus rezultātus 13. Saeimas vēlēšanās.
Bet vēlāk no šīs lietas pazuda nelikumīga partiju finansēšana un arī R. Meroni, kurš varēja mierīgi turpināt apsaimniekot Ventspils lielos uzņēmumus. Palika tikai konsultāciju lieta (izdalīta jaunā kriminālprocesā) un lieta pret A. Kaimiņu par grāmatvedības datu viltošanu.
No “pamatlietas” tika izdalīts kriminālprocess pret V. Tamužu un A. Zakatistovu par to, ka desmitiem miljonu vērta uzņēmuma radītājs un akcionārs V. Tamužs esot apkrāpis savu uzņēmumu par 26 000 eiro, jo Otavas universitātes filozofijas doktors neesot gana kompetents sniegt konsultācijas.
A. Zakatistovam un V. Tamužam gandrīz divus gadus tiesā bija jāskaidrojas par to, vai A. Zakatistovs sniedza konsultācijas V. Tamužam par astoņas reizes mazāku summu, vai bija kompetents šādas konsultācijas sniegt un vai šādas konsultācijas vispār bija vajadzīgas.
Taču tiesāšanās vēl nav galā. A. Zakatistovs un V. Tamužs vēl kādu laiku tiks mocīti tiesās, un šā absurdā procesa virzīšanai arī turpmāk tiks tērēti ievērojami valsts resursi. Rīgas apgabaltiesā ir notikusi V. Tamuža un A. Zakatistova krimināllietas pirmā apelācijas tiesas sēde: "Bija pirmā tiesas sēde, kas bija smieklīga. To gaidīju deviņus mēnešus, bet laikam jau apgabaltiesa ir ļoti aizņemta. Bija trīs tiesneši mantijās un ķēdēs, tikai prokurors Urbāns nebija ieradies uz tiesas sēdi. Savā vietā viņš bija atsūtījis citu prokuroru, kurš sēdei pieslēdzās attālināti. Kad tiesa prokuroram jautāja, vai viņam ir kādi papildu jautājumi, tad prokurors sāka runāt par to, ka Zakatistovs nav bijis kvalificēts, lai sniegtu konsultācijas, lai gan šis jautājums jau vairākkārt tika izrunāts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, kur lietu skatīja divus gadus. Tā nu A. Zakatistovam atkal nācās stāstīt savu biogrāfiju un vilkt ārā augstskolas diplomu. Tiesneši tikai raustīja plecus un pēc pusstundas nolēma, ka tiesas izmeklēšana ir beigusies. Nākamā tiesas sēde atkal ir nozīmēta pēc deviņiem mēnešiem - 11. novembrī," tiesas sēdes gaitu atstāstīja V. Tamužs.
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka A. Zakatistovs 2001. gadā Otavas universitātē ieguva doktora grādu filozofijā, turklāt specializējoties tieši vides filozofijā. Viņš ir bijis pasniedzējs vairākās universitātēs Kanādā, tostarp pasniedzis arī vides filozofijas kursus Otavas universitātē. 2003. gadā A. Zakatistovs atgriezies Latvijā, kur vairākās augstskolās lasa lekcijas vides filozofijas un ētikas jautājumos, kā arī biznesa ilgtspējas un ētikas jautājumos.
Akcionāru konflikts izpaudās arī kā konflikts starp koncerna padomi un valdi. V. Tamužs bija šī koncerna izveidotājs, kurš laika gaitā uzņēmumam piesaistīja citus akcionārus, tostarp arī M. Simanoviču.
Iemesls, kāpēc M. Simanovičs iniciēja iesniegumu KNAB un SIA “Eco Baltia grupa” vēršanos pret V. Tamužu, bija tradicionālais - konflikts par naudu, kas izpaudās kā akcionāru strīds par koncerna attīstības scenārijiem (M. Simanovičs vēlējās kopā ar sīvākajiem konkurentiem iesaistīties “Tīrīga” kartelī, turpretī V. Tamužs ar domubiedriem uzskatīja, ka jāinvestē atkritumu pārstrādes biznesā). Galvenais motīvs ir bijusi M. Simanoviča vēlme izpirkt vairākumu AS “Eco Baltia” akciju par samazinātu cenu.
Kā tiesā iepriekš liecinājis V. Tamužs, viņam un partnerei Undīnei Būdei izdevies pārdot akcijas lietuviešu investīciju fondam par adekvātu cenu, līdz ar to M. Simanovičam savus plānus īstenot tomēr neizdevās, kaut gan kriminālprocess un tiesāšanās, protams, radīja gan materiālus zaudējumus, gan iedragāja reputāciju un veselību.
Galvenais pierādījums par to, ka konsultācijas ir sniegtas, lietā ir SIA “Eco Baltia grupa”, kas krimināllietā atzīta par cietušo, divi iesniegumi, kuros tā apliecinājusi, ka konsultācijas ir atbildušas uzņēmuma “ekonomiskajām interesēm” un par cietušo atzītajai juridiskajai personai nekādi zaudējumi nav nodarīti. Tas esot noskaidrots, veicot padziļinātu auditu.
Līdz ar to nav arī iespējamā noziedzīgā nodarījuma - krāpšanas - objekta. Kā tiesā iepriekš teica V. Tamuža advokāte Jeļena Kvjatkovska, šī tiesvedība bija bezjēdzīga un savā būtībā absurda - “aizdomas bija, bet neapstiprinājās”. Ja pats cietušais apliecina, ka nekāds kaitējums tā mantiskajām interesēm nav radīts, tad nav arī konstatējams noziedzīgs nodarījums jeb, juridiskā valodā runājot, nav noziedzīgā nodarījuma - krāpšanas - objekta.
