Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kopš mediju publikācijām par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ko varējām lasīt jau ziemā, nekas nav mainījies: kā zemi saēdušies klusē gan VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens, gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, kuriem tika lūgts vērtēt VID amatpersonu darbību saistībā ar VID izmeklētāju publiski stāstīto par kriminālprocesu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem. Izrādījās, ka institūciju atbildīgie “neko neatceras”. Nesen publicējām interviju ar bijušo VID darbinieci Initu Lūri, kura augstās amatpersonas apsūdz melos. Interviju var izlasīt šeit
Tā kā Valsts prezidents ir nopietni ķēries pie dažviet neizprotamiem valsts iestāžu lēmumiem un darbībām, “Neatkarīgā” vēlējās sadzirdēt prezidenta novērtējumu arī šai situācijai.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam “Neatkarīgā” nosūtīja jautājumus: “Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre šā gada 17. februārī intervijā laikrakstā “Diena” atklāja, ka VID vadība ar Ģenerālprokuratūras vadības atbalstu mudina virzīt kriminālprocesus, kuru faktiskais mērķis ir noskaidrot privātos datus par sabiedrībā pazīstamām personām, publicistiem, žurnālistiem, ar mērķi tās iespaidot, lai nekritizē varu.
Inita Lūre no saviem apgalvojumiem neatkāpjas piecu mēnešu garumā līdz pat šim brīdim. Pēdējā intervija ar viņu par augšminēto tēmu lasāma portālā “nra.lv” šā gada 18. jūlijā.
Augstās valsts amatpersonas, kuras Inita Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors Juris Stukāns un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme -, piecu mēnešu laikā tā arī nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai tiešām VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.
Inita Lūre ir bijusī izmeklētāja, tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.
Kurām valsts amatpersonām par Initas Lūres intervijā minēto būtu jāsniedz skaidrojums? Vai būtu jāveic un kurām institūcijām jāveic pārbaude vai dienesta izmeklēšana par publiski paustajiem tiesībsargājošo institūciju reputāciju graujošajiem apgalvojumiem?
Jūsuprāt, kādēļ tiesībsargājošās institūcijas cenšas paslaucīt zem paklāja bijušās VID izmeklētājas apgalvoto?
Ar nosacījumu, ja bijušajai VID izmeklētājai ir taisnība, kurai amatpersonai vai amatpersonām par notikušo būtu jāuzņemas atbildība?”
Ar prezidenta kancelejas starpniecību “Neatkarīgā” no E. Rinkēviča saņēma šādu atbildi: “Valsts prezidents vairākkārt ir norādījis, ka sabiedrības uzticēšanās tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu varai, tostarp prokuratūrai, ir atkarīga no minēto institūciju spējas saprotami un savlaicīgi skaidrot pieņemtos lēmumus vai pamatot procesuālās darbības, ja tādas tiek veiktas. Veicot procesuālās darbības, kompetentajām iestādēm ir jāievēro spēkā esošās likuma normas. Vienlīdz būtiski, lai kompetentās iestādes spēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot iespējamus pārmetumus, tādējādi sniedzot visai sabiedrībai pārliecību par darbību tiesiskumu.
Ja ir bažas par konkrētu procesuālo darbību tiesiskumu, tad lēmums par šādām darbībām ir jāpārsūdz Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā. Savukārt, ja pastāv šaubas par VID ģenerāldirektores vai ģenerālprokurora rīcības tiesiskumu, tad attiecīgi ir jāvēršas pie finanšu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Vēršam uzmanību, ka Satversme liedz tiesības Valsts prezidentam pārvērtēt vai skaidrot faktiskos apstākļus.”
Atbildi kopumā var skaidrot kā mājienu ar sētas mietu, nē, tomēr ar zizli: gan Jurim Stukānam, gan Ievai Jaunzemei, gan Arvilam Ašeradenam tomēr nāksies atbildēt uz sabiedrību interesējošajiem jautājumiem.
Satversme liedz tiesības Valsts prezidentam “pārvērtēt vai skaidrot faktiskos apstākļus”, tomēr tā neliedz novērtēt morālos aspektus, kas šajā VID, prokuratūras un Finanšu ministrijas garstāstā lien ārā no godadrēbju paltrakiem kā tādas āža kājas. Tāpēc paliek iecere sarunai ar Valsts prezidentu par valsts pārvaldības morālajām šķautnēm.
