Lai arī oficiāli tiek ziņots, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta disciplinārlieta noslēgusies bez rezultāta un amatpersonas atjaunotas amatā, tā gluži nav. Šā procesa galvenais rezultāts ir Mārtiņa Staķa atkāpšanās no Rīgas mēra amata, jauns spēku samērs RD un “Progresīvo” politiskās bērnišķības reljefa izgaismošanās.
RD valdošajā četru politisko spēku koalīcijā jau sen rūga neapmierinātība ar Mārtiņa Staķa vadības stilu un “Progresīvo” dominanci publiskajā telpā. Staķa gadījumā var pat runāt par zināmu politisko greizsirdību, jo viņš daļā rīdzinieku bija visai populārs. Svarīgi, ka tieši tajā daļā, kas vienlaikus ir arī visu līdzšinējās koalīcijas partiju potenciālais elektorāts.
“Progresīvo” gadījumā situācija nebija tik vienkārša. Daudzi uzskatīja, ka tieši “Progresīvo” strīdīgie risinājumi pilsētvides jautājumos - jau par simbolu kļuvušie “stabiņi”, koki kastēs, jaunu veloceliņu ieviešanas briesmas - velk uz leju RD kopējos reitingus. Turklāt no šīs reitingu krišanas visvairāk ciešot tieši viņi, nevis tie, kas to iniciē - “Progresīvie”. Līdz ar to būtu vēlams “Progresīvo” ietekmi mazināt.
Tas būtu šīs jūnijā ierosinātās disciplinārlietas vispārējais politiskais fons. Priekšplānā, protams, cīņa par konkrēto satiksmes nozari. Satiksme skaitījās “Vienotības” atbildības sfēra, un atbilstoši Latvijas politiskās dzīves nerakstītajiem likumiem - citiem koalīcijas partneriem tur bāzt savu degunu nav brīv’.
Staķis šo likumu visai nekaunīgā kārtā pārkāpa, iejaucoties (caur izpilddirektoru Jāni Langi un viņa padomnieku Māri Knoku) “Vienotības” un tās vicemēra Viļņa Ķirša “iekšējās lietās”, atstādinot no amatiem “Ķirša cilvēkus” Jāni Vaivodu un Andreju Urtānu. Sekoja pašsaprotama atbildes reakcija. Atrodot juridiskus “caurumus”, Staķim tika skaidri pateikts: tā nu gan tās lietas neies. Drusku jau mēra izjūtai arī jābūt.
Jau vēlāk LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” “Progresīvo” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs pretim sēdošajiem trim Rīgas vicemēriem aizrādīja: tieši pēc tādas pašas shēmas izpilddirektors ierosināja disciplinārlietas pret Vitāliju Reinbahu, Anatoliju Aļeksejenko un citiem, bet tad jūs neiebildāt. Toreiz viss bija kārtībā. Kāpēc tad šoreiz attieksme cita?
Šajā Kossoviča pārmetumā arī slēpjas liela daļa konflikta sāls. Studijā sēdošie vicemēri neizpratnē grozīja galvas - vai viņš (Kossovičs) patiešām ir tik liels muļķis, vai mūs par galīgiem idiotiem uzskata, vai vienkārši publiski ņirgājas, cenšoties iegūt politiskos punktus?
Nevar taču normāls cilvēks nesaprast, ka iepriekšējās disciplinārlietas bija ierosinātas pret nevēlamām amatpersonām no padzītajiem, “sliktajiem” politiskajiem spēkiem. Pret viņiem visi līdzekļi labi. Galvenais ir attīrīt laukumu. Šoreiz situācija ir radikāli cita. Disciplinārlieta ierosināta pret savējiem. Vienas komandas biedriem. Vai tomēr ne vienas komandas?
Lai cik banāli tas skanētu, politika tomēr ir kompromisu māksla. Ja tev nav 50%+1 balss, tad jāievēro pastāvošie politiskās sadarbības noteikumi. Tie var patikt, var nepatikt, bet tie jāpieņem. “Progresīvie” ar šiem saviem gājieniem skaidri nodemonstrēja, ka tai ir savi “revolucionārās pārliecības” noteikumi. Atbilstoši šai pārliecībai: ir viņi - izredzētie - un tad visi pārējie. Senos laikos tos sauca par plebejiem, tagad par blēžiem. Visi blēži, nošmulētos kombinezonos, tikai mēs vienīgie sniegbaltā uzvalkā šajā dubļainajā motokrosa trasē.
Ja reiz pieskārāmies “blēžu” tēmai, tad nevar paiet garām spekulācijām par nākotnes miljoniem satiksmes sektorā (tagad jau cirkulē runas pat par 400 miljoniem eiro), kas ar augstu ticamību ir viena no šī konflikta galvenajām degvielām.
Vēsturiskā pieredze liecina, ka tādās struktūrās kā “Progresīvie” ir ļoti izteikta darba dalīšana: ir emocionāli viegli uzvelkama ļaužu masa, kura gatava nekavējoties hiperaktīvi reaģēt uz noteiktiem signālvārdiem (populārākie - korupcija, vides apdraudējums, naids, diskriminācija un tamlīdzīgi), un ir nopietni cilvēki, kuri veikli manipulē ar šo svilpt un kliegt gatavo masu. Nesaku, ka šie manipulatori ir ciniski aprēķinātāji, kuri nekam netic. Arī viņi tic visām šīm “progresīvajām”, “zaļajām”, “cilvēkmīlestības” un citām “labbūtības” idejām, tikai spēj lieliski apvienot idejisko ar praktisko.
Tā vien izskatās, ka šoreiz praktiskie “progresīvisti” pārvērtēja savus spēkus, sapinās meistarībā un zaudēja gandrīz visu savu darba sviedriem sarūpēto ietekmi. Ironizēju, protams. Vienalga, vai “Progresīvie” paliks koalīcijā vai aizies opozīcijā, spēku samērs RD pašreizējā sasaukumā ir neatgriezeniski mainījies. Ir samērā stabils 20 deputātu bloks, kurš var veidot koalīciju gan ar vieniem (“Gods kalpot Rīgai”, “Latvijas attīstībai”, neatkarīgajiem), gan otriem - tiem pašiem “Progresīvajiem”. Šis bloks tad arī noteiks kopējo toni nākamajā koalīcijā.
Vai Rīgai un rīdziniekiem no tā būs kāds labums vai, gluži otrādi, sliktums, šobrīd grūti spriest, jo, ja bezkaislīgi vērtē RD politisko sastāvu, tad jāsecina - kopumā ņemot, viņi visi tur gandrīz vienādi. Kāda starpība, kādā krāsā viņiem krekls mugurā? Vai tas īpaši maina lietas būtību?
Cita lieta, ka šīm politiskajām pārmaiņām RD būs būtiska ietekme uz lielo politiku. Līdz šim “Vienotība” par saviem potenciāli tuvākajiem sadarbības partneriem Saeimā un valdībā redzēja tieši “Progresīvos”, bet tagad šī pārliecība ja arī nav zudusi, tad krietni mazinājusies. Nu kuram gan ir liela vēlme ņemties ar kaprīziem, niķīgiem un nepamatoti pašpārliecinātiem bērniem?
