Izskatās, krimināllietu fabricēšana Latvijā ir ierasta prakse

© F64

Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

Meli, murgi un visatļautība

Intervijā “Neatkarīgajai” I. Lūre vērš uzmanību uz meliem un nekonsekvencēm, kādās pinas ģenerālprokurors Juris Stukāns. Un apbrīnojamo VID visatļautību. Rakstu lasiet šeit

Ir pagājis pusgads, taču nav nekas noticis. Nav nekādu krimināllietu šajā sakarā pret VID amatpersonām. Nav vispār nekā. Ģenerālprokurors izliekas, ka nekas nav noticis. Arī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme turpina smaidīt TV ekrānos. Rodas iespaids, ka tieši uz viņiem I. Lūres apgalvotais nu nekādi neattiecas.

Tātad tas ir “normāli” - tā ir parasta prakse, ka VID safabricē krimināllietas, izpilda politisko pasūtījumu novākt no ceļa žurnālistus un politologus, kuri traucē valdošām partijām. “Neatkarīgajai” joprojām nav pamata apšaubīt I. Lūres apgalvoto. Augstās amatpersonas turpina klusēt, bet tas, ko stāsta bijusī izmeklētāja, ir graujoši un sakritīgi ar reālajām norisēm. Sanāk, ka VID patiešām ir safabricējis krimināllietu ne pret Lato, bet pret viņa brāli Endo Lapsu - baltiem diegiem sašūta ir lieta par it kā juridiskas personas izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Absolūti nešķīsta un nelietīga lieta. I. Lūre intervijā “Neatkarīgajai” arī demonstrē kopijas no savas interneta sarakstes ar K. Prusaku-Brinkmani. Priekšniece tur visādi skubina un mudina I. Lūri “strādāt”, ņirgājas par L. Lapsu un apspriež arī I. Lūres došanos pie ģenerālprokurora atskaitīties par paveikto. Tā kā L. Lapsa ir sabiedrībā pazīstams publicists, šādos gadījumos parastā prakse VID ir informēt par savām darbībām ģenerālprokuroru.

“Stukāns neatminas, ka jūs būtu gājusi atskaitīties par Lato Lapsas krimināllietu uz Ģenerālprokuratūru. Vai jūs esat tur bijusi atskaitīties par šo krimināllietu?” “Neatkarīgā” vaicāja I. Lūrei.

“Protams, ka es esmu bijusi pie ģenerālprokurora saistībā ar šo lietu,” atbildēja I. Lūre. “Kā savā intervijā norādīja mans bijušais priekšnieks Intars Štālbergs, dažiem ir iestājusies amnēzija. Stukāna kungs kā kvalificēts jurists ir izvēlējies neatcerēties, šādā veidā ne apstiprinot, ne noliedzot tikšanos. Kā jau iepriekš norādīju, ejot uz tikšanos pie ģenerālprokurora, man lika sagatavot prezentāciju, kura arī tika prezentēta Stukāna kungam.”

Stukāns nesaprot, ko pats samuldējis

Ģenerālprokurors I. Stukāns pagājušajā mēnesī pamanījās izcelties vēl vienā citā lietā, apbrīnojami veikli stāstot, ka Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokāte nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora. To viņš sacīja intervijā žurnālam "Ieva". Par to viņš izpelnījās jaunā Valsts prezidenta un Zvērinātu advokātu padomes nosodījumu. Lai gan Stukāna izrunāšanās bija absurda visaugstākajā pakāpē, viņš joprojām turpina būt ģenerālprokurors.

“Kā vēl izpaudās amatpersonu melošana?” “Neatkarīgā” vaicāja I. Lūrei.

Lūk, viņas atbilde: “Cita starpā Jānis Domburs televīzijas raidījumā uzdeva jautājumu Stukāna kungam, kāpēc Valsts drošības dienests ir izbeidzis lietu, kāpēc nekas nenotiek saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm nosūtīto iesniegumu. Stukāna kungs atbildēja: jā, mēs šādu iesniegumu saņēmām, bet, tā kā tur bija rakstīts, ka es tur esmu šajā grupā kā atbalstītāja vai rīkotāja, tad viņš šo iesniegumu pārsūtījis VDD. Domburs vaicā - pagājuši divi mēneši, un kāds tad ir rezultāts? Stukāna kungs atbild, ka nedrīkst teikt, jo tad sanāks, ka viņš interesējas par šo procesu, un tādējādi kāds teiks, ka Stukāna kungs grib kādu ietekmēt. Tad pēkšņi Stukāna kungs atbild: nu labi, es viņiem rīt pajautāšu. Interesanti - vienā brīdī viņš nevar interesēties, bet otrā brīdī jau var interesēties. Tad viņš pēkšņi atcerējās, ka tomēr ir ticies ar Jaunzemes kundzi. Zīmīgi ir tas, ka Stukāna kungs savā intervijā nekautrējas norādīt, ka, lai iegūtu vēlamo rezultātu, viņš vairākkārtēji lietā ir mainījis uzraugošos prokurorus.”

Te varam pamanīt, ka I. Lūre ir visnotaļ pat pārliecināta, ka Stukānam tādas lietas kā L. Lapsas nepamatota vajāšana patīk un interesē.

Pilnā sparā uz Baltkrieviju

Kur gan vēl zemāk var krist? Ja Latvijā vienā mierā iespējama krimināllietu fabricēšana pret personām, kuras nepatīk valdošajai varai un to apkalpojošām institūcijām, tad tas ir ceļš virzienā uz Krieviju, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju.

I. Lūre ir bijusī izmeklētāja - tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Augstās valsts amatpersonas, kuras I. Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors J. Stukāns un VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme - vairāk nekā piecu mēnešu garumā tā arī nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai patiesi VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai patiesi amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.

Varbūt kaut ko zina un atceras citas augstas amatpersonas? Šajā sakarā esam uzdevuši virkni jautājumu Tieslietu padomes loceklim, Satversmes tiesas priekšsēdētājam Aldim Laviņam, Tieslietu padomes loceklim, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam, Tieslietu padomes loceklei, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, Tieslietu padomes priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam un Tieslietu padomes loceklim, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam. Gaidām atbildes.

Komentāri

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.