Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.
“Latvijas gadījumā tā ir milzīga problēma. Eiropas Savienībā nav nevienas citas valsts, kurā ienāktu tik daudz cenu dempingojošas olu produkcijas. Mūsu uzņēmējiem jāražo sava produkcija, pakļaujoties stingrām ES prasībām par vistu labturību. Līdz ar to olu pašizmaksa Ukrainā, kur ir lētāks darbaspēks, lētākas izejvielas, nav jāievēro ES normatīvi un nav ievedmuitas ES, ir pat līdz trim reizēm mazāka nekā Latvijā. Nu labi - ir transporta un loģistikas izmaksas, bet tik un tā produkcija ir vismaz divas reizes lētāka,” saka Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals. “Ukrainai ir jāpalīdz ar visiem iespējamiem veidiem, bet šis veids, kā tas tiek darīts, Ukrainai nepalīdz - tas palīdz diviem, trijiem Ukrainas oligarhiem, kuri Ukrainā nedzīvo, bet dzīvo Cīrihē, Vīnē un Londonā. Fantastiskā peļņa nonāk privātpersonu rokās, nevis palīdzībai Ukrainai.”
Pēc J. Gaigala teiktā, tieši Latvija esot vislielākā cietēja no Ukrainas olu dempinga. Vēl cieš arī Polija, kur ieplūst līdzvērtīgs olu apjoms, bet tur iedzīvotāju skaits un tirgus ir divdesmit reizes lielāks, līdz ar to tam nav tik lielas ietekmes uz vietējo tirgu Polijā. Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā Latvijas tirgū katru mēnesi ieplūstošo olu apjoms no Ukrainas ir desmitkāršojies (“Eurostat” dati). Lielveikalu tīkli, protams, paņem lētāko produkciju, bet tas nenozīmē, ka pircējam tāpēc uzreiz olas ir daudz lētākas. Veikali var uzlikt lielāku uzcenojumu.
“Vai Ukrainas vistas tiek pastiprināti barotas ar antibiotikām?” Uz šo jautājumu J. Gaigals neatbildēja, jo trūkst pierādījumu, taču norādīja uz to, ka Latvijā pastāv stingri noteikumi vistu labturībai, ko PVD kontrolē, kamēr Ukrainā ES standarti nav jāievēro. Latvijas vistas pat nedrīkst mulsināt, un gaisma fermās jāizslēdz noteiktās diennakts stundās, lai viņas nedomā, ka ir diena un jāsāk dēt. Ukrainā nav ES standartiem atbilstoši sertificēta ražošana. Ir sertificēts olu šķirošanas centrs, bet pati ražošana nav sertificēta atbilstoši ES standartiem. “Mēs zinām, ka daudzviet pasaulē un arī Ukrainā, visticamāk, tiek lietoti antibiotiski medikamenti, lai vistas būtu veselīgākas un vairāk dētu, taču tas ir tāpat kā ar dopingu sportā - šīs vielas ar laiku noārdās. Veikalā cilvēki pērk lētāko, par šīm lietām nedomājot,” saka LAPNA valdes priekšsēdētājs.
“Īpašu ilūziju mums nav. Valdības deklarācijas un skaistie lozungi par atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem, cīņu par Latvijas ražotāju, aprites ekonomikas attīstību un tamlīdzīgi dzīvē nestrādā. Bet nozare īstenībā vēlas tikai vienu - līdzvērtīgus apstākļus un godīgu konkurenci gan pašmājās, gan līdzvērtīgu valsts atbalstu kā kaimiņvalstīs,” pauž J. Gaigals.
