Latvijas hokeja izlase ir guvusi vēsturiski lielāko panākumu, apspēlējot Zviedriju un iekļūstot pasaules čempionāta pusfinālā.
Latviešiem Zviedrija ir allaž bijusi ļoti neērta pretiniece - no 17 spēlēm tikai vienu reizi Latvija ir vinnējusi. Spēlēs pret Zviedriju vairāku paaudžu hokejistiem ir bijis jānoskatās uz vienu un to pašu - zviedri meistarīgi kontrolē ripu, savērpj “karuseļus” ap Latvijas vārtiem, izspēlē kombināciju, un ripa nonāk latviešu vārtos tā, ka nevar saprast, kā tas vispār varēja gadīties. Dižas hokeja leģendas - Sandris Ozoliņš, Artūrs Irbe, Sergejs Žoltoks, Kārlis Skrastiņš un citi - spēja vinnēt visu ko, pat Krieviju, taču pret zviedriem ar drūmu nolemtību nekas prātīgs nesanāca. Tad nu tagad beidzot - skaista uzvara ļoti svarīgā spēlē! Žoltoks un Skrastiņš sēž tribīnēs uz mākoņa maliņas un arī priecājas līdzi.
Latvijas izlasei nav tik daudz zvaigžņu kā agrākos laikos, bet ir komanda. Latvijas izlase izturēja brīdi otrajā periodā, kad šķita, ka vakars klāt - bija piecu minūšu noraidījums. Mikā Indrašī laikam bija tā kā iemiesojies Helmuts Balderis - viņa vārti, apvedot zviedru aizsargu, izslidinot ripu starp kājām, bija patiesi visģeniālākā pagātnes latviešu hokejista Baldera stilā.
Būsim objektīvi - zviedri spēlēja meistarīgāk, atkal savā ierastajā stilā kontrolēja ripu stūros, atkal izspēlēja negaidītas kombinācijas, taču šoreiz aplauzās - viņiem negāja, bet komandas degsme, mirdzums acīs, neatlaidība un arī veiksme bija Latvijas izlases pusē.
Nav pat īsta objektīva pamata šādam panākumam - Latvijā ir desmitiem reižu mazāk slēgto hokeja laukumu nekā Skandināvijā, simtiem reižu mazāk aktīvo hokejistu nekā Ziemeļamerikā, taču Latvija ne tikai noturas hokeja elitē, bet tagad jau ir kļuvusi par vienu no četrām spēcīgākajām pasaulē.
Latviju ir grauzuši un pūdējuši visādi nelāgi mobingi un bosingi par naudu un varu Latvijas hokeja federācijā un komandas iekšpusē. Ir bijuši pat ne visai seni laiki, kad ir bijis ass konflikts starp spēlētājiem un treneriem. Tad nu tagad tas ir beidzies - izlasei ir treneris, kas runā tādā pašā valodā kā spēlētāji, un nekas nepazūd tulkojumā.
Latvijas uzvara dod arī morālisku gandarījumu daudzcietušajai latvju tautai, kas noskatās, kā daudzos dzīves līmeņa rādītājos jāvelkas astē ne tikai Rietumeiropai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Tad vismaz vienā sportā Latvija ir tagad varena!
Neko nepareizu nesaka bijušais Nacionālajā hokeja līgā spēlējušais “policists” Raitis Ivanāns, kura ampluā bija “iedot iekšās” pārāk satrakojušamies pretinieku spēlētājiem. Viņš izteicās, ka nu jā - te visi fano, bet Amerikā pat nemaz nezina, ka tāds pasaules čempionāts vispār notiek. Taču arī diezin vai ļoti daudz Eiropas sporta draugu zina, kas vinnēja amerikāņu futbola superkausu (Kanzassitijas “Chiefs”), bet par beisbolu vispār ir ļoti miglains priekštats. Taču katrā ziņā Zviedrijā šodien zina, kur atrodas Latvija.
Tikmēr Krievijas propaganda vemj, skauž, spļauj, noniecina un visādi cenšas mazināt gan pasaules čempionātu, gan arī Latvijas panākumu tajā. Pēc pirmajiem diviem Latvijas zaudējumiem krievu presē parādījās stāsti, ka Latvijas izlase ir galīgi izgāzusies un cēlonis tam esot tāds, ka latvieši sirgstot ar rusofobiju, esot atteikušies spēlēt Kremļa Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Bez Krievijas pasaules čempionāts neesot pasaules čempionāts.
Latvijas hokejistu “rusofobija” vispār nav apspriežams jautājums, jo sportisti trenējas, nevis sirgst ar fobijām. Latvijas hokejistu “izgāšanās” ir vismaz ceturtā vieta pasaulē, bet ir jau vēl iespēja pacīnīties, lai tiktu augstāk.
Tas, ka spēlēt KHL vairs nav aktuāli, ir atdzīvinoši uzlabojis Šveices, Somijas, Zviedrijas čempionātu līmeni - tie hokejisti, kas agrāk spēlēja KHL, tagad spēlē savās mājās un vairo skatītāju interesi par šiem čempionātiem.
Tikmēr Krievijas vieta ir spēlēt nevis starp civilizēto valstu komandām, bet cīnīties ar Baltkrieviju, Ziemeļkoreju, Irānu - tajos čempionātos, kur tādi paši cilvēkēdājrežīmi kā Krievijā.
Tādos komandu sportos kā hokejs, kas ir arī kontakta sporta veids, civilizētas valsts hokejistam ir ļoti apgrūtinoši spēlēt - pretinieka spēlētāji pa gabalu smird pēc līķiem un asinīm, pēc izvarotām ukraiņu sievietēm, nolaupītiem bērniem un sagrautām pilsētām, pēc meliem un draudiem. Pret Krieviju nav nekādu variantu spēlēt - lai Krievija pastāv pie ratiem!
