Poļu transporta eksperti uztraucas, ka Polijā būs lēnākais ātrgaitas vilciens Eiropā – tikai 250 kilometru stundā. Viņi velti uztraucas – mūsu “veiksmes stāsts” “Rail Baltica” būs vēl lēnāks – tā plānotais maksimālais ātrums nedrīkstēs pārsniegt 234 kilometrus stundā!
“CPK vēlas būvēt lēnāko ātrgaitas dzelzceļu Eiropā. Mēs izšķērdīsim desmitiem miljardu," raksta žurnālists Mihals Jamrožs interneta portālā “wyborcza.pl”. CPK ir “Centralny Port Komunikacyjny” jeb Centrālā sakaru osta, kas ir transporta mezgls un Polijas valdības projekts, kura mērķis ir uzbūvēt jaunu lidostu, kas atradīsies 37 kilometrus uz dienvidrietumiem no Varšavas.
Šis projekts ir Polijas plašsaziņas līdzekļu, ekspertu un amatpersonu uzmanības centrā, taču Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jau top “Rail Baltica” megadārgs lielprojekts, kur ātrgaitas dzelzceļš kustēsies vēl lēnāk nekā pat Polijas vispesimistiskākajos plānos. Cita starpā, pēc Latvijas Dzelzceļa muzejā atrodamajiem datiem, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā jeb Ulmaņlaikos vilciens ar tvaika lokomotīvi no Rīgas līdz Berlīnei aizripoja 15 stundās un 19 minūtēs, bet atceļā tikai 14 stundās un 43 minūtēs. Plānotais “Rail Baltica” vilciena kursēšanas ātrums no Rīgas līdz Berlīnei būšot vien divas reizes mazāks - 7 stundas un 40 minūtes.
Ātrgaitas dzelzceļa būvniecības galvenais mērķis ir būtiski samazināt vilcienu kustības laiku valsts svarīgākajos maršrutos un savienot lielākās pilsētas ar plānoto jauno megalidostu pie Varšavas. Jebkurā gadījumā abiem ir nepieciešami ātrgaitas vilcieni, lai brauciena laiks būtu pēc iespējas īsāks. Turklāt jaunās līnijas ir paredzētas arī vietējo reģionālo savienojumu uzlabošanai, piemēram, uz Plocku un pārējo valsti. Tomēr vai plānotais ātrgaitas tīkls pat teorētiski attaisnos uz to liktās cerības?
Dzelzceļa līnijas, kas tiek būvētas no nulles, ir paredzētas ātrumam 350 km/st. Taču vilcieni ar šādu ātrumu pārskatāmā nākotnē nekursēs. Tas tādēļ, ka atsevišķiem posmiem sagatavotajā vides dokumentācijā pieņemts, ka vilcieni kursē ar ātrumu 250 km/st. “CPK nesaprot, ko vēlas būvēt,” saka bijušais CPK prezidents “Neviens neprojektē un nebūvē uz 350 km/st., tikai lai vēlāk brauktu tikai ar 250 km/st.,” norāda dzelzceļa eksperts, bijušais CPK prezidents Pjotrs Malepšaks. “Būvēt ar ātrumu 350 km/st. nozīmē lielākas izmaksas par aptuveni 20 procentiem. Ar akustiku saistītie izdevumi ir piliens jūrā no šīm izmaksām. Šāda pieeja investīcijām ir valsts naudas izšķērdēšana. Tas ir tāpat kā ātrgaitas šosejas būvniecība un ātruma ierobežošana līdz 80 km/st.,” viņš piebilst.
Kompānija CPK gan skaidro, ka zemā maksimālā ātruma iemesls ir arī "nepieciešamība ieviest un salāgot jaunas sistēmas dzelzceļa satiksmē, kuras Polijā līdz šim nav izmantotas vai vēl nav apstiprinātas lietošanai ātrumā, kas pārsniedz 250 km/st.".
“Tas ir pilnīgs pārpratums, kas parāda, ka nav līdz galam skaidrs, ko CPK uzņēmums vēlas būvēt. Sistēmai jebkurā gadījumā jābūt sertificētai maksimāli iespējamam ātrumam nākotnē. Tātad, ja viss būs sagatavots uz 350 km/st., kāpēc gan sertificēt tikai uz 250?” vaicā Malepšaks. "Tas ir absurdi, un uzņēmums pats nosaka neskaidru ierobežojumu un, šķiet, neapzinās, cik ļoti tas atstās ietekmi uz pasažieriem pēc desmitiem miljardu iztērēšanas."
Pastāv vēl viena problēma, kas poļiem traucē. “Pagaidām pārvadātājiem, kas darbojas Polijas tirgū, nav ritošā sastāva, kas varētu apkalpot ātrgaitas līnijas ar šādu ātrumu,” skaidro CPK pārstāvis Konrāds Mašiks. “Analīzes liecina, ka esošajam ritošajam sastāvam ir raksturīgs ievērojams enerģijas patēriņa pieaugums, pārvietojoties ar ātrumu 350 km/st., kas ir nesamērīgi ar laika guvumu maršrutā. Iespējams, ka nākotnē tehnoloģiju attīstība ļaus ekonomiski racionāli pacelt ātrumu līdz 350 km/st. Francijas un Spānijas piemērā redzams, ka laba projektēšanas prakse ļauj braukt ar ātrumu 350 km/st., lai gan ikdienā vilcieni brauc ar mazāku ātrumu - diapazonā no 270 līdz 320 km/st.,” taisnojas Mašiks. Raksta autors paskaidro, ka Francijā, Spānijā, Itālijā un pat Marokā vilcieni kursē ar ātrumu 300-320 km/st. Savukārt Lielbritānijā būvētajā jaunā ātrgaitas līnijā vilcieni kustēsies ar ātrumu 360 km/st. "Ieviešot tik lielu ieguldījumu, mums pretī jāsaņem patiešām īss ceļojuma laiks," uzskata “ProKolej” fonda pārstāvis Jakubs Majevskis. “Ar ātrumu 250 km/st. mēs to nesaņemsim. Ja mēs skatāmies uz ātrgaitas dzelzceļa līnijām pasaulē, tad ātrums 250 km/st. vairs neparādās ātrgaitas līniju kontekstā.”
Polijā eksperti uztraucas un strīdas, pauž bažas par to, ka pagaidām vēl neuzbūvētajos dzelzceļos vilcieni kustēsies pārāk lēni un tas būs “lēnākais ātrgaitas dzelzceļš Eiropā”. Taču viņi nav pamanījuši, ka arī Baltijas valstis ir Eiropā un vislēnākā Eiropas ātrgaitas dzelzceļa gods Polijai tiks noskausts.
“Iepazīsti nākotni!” moži aicina sauklis “Rail Baltica” interneta mājaslapā. Tur var atrast, kā ir plānota skaistās nākamības vilcienu kustība: “”Rail Baltica” nodrošinās ātru vilcienu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām reizi divās stundās.
“Rail Baltica” ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs četras reizes dienā.
Maršrutā Viļņa-Kauņa-Varšava vilcieni kursēs līdz desmit reizēm dienā.
Divi nakts vilcieni maršrutos Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava un Viļņa-Kauņa-Varšava-Berlīne.
Ceļotājiem būs iespēja astoņās minūtēs nokļūt starptautiskajā lidostā "Rīga" no Rīgas Centrālās stacijas. Vilciens kursēs ik pēc 30 minūtēm.”
“Pasažieru vilciena maksimālais ātrums ir līdzīgs propelleru lidmašīnas pacelšanās ātrumam. 234 km/st.,” pauž “Rail Baltica”.
Tātad laikā, kad Ķīnā vilciens “Shanghai Maglev” traucas ar ātrumu 460 km/st., “Rail Baltica” ātrums blakus būs kā kailgliemezim. Protams, salīdzinot ar cara un padomju laikiem, progress būs liels, taču, ja salīdzina ar pasauli un Rietumeiropu, jau saknē ir ieplānota atpalicība. Līdzīgi Padomju Savienība no Itālijas nopirka sen morāli novecojušu rūpnīcu un vecu “Fiat” automašīnas modeli, kuru sāka ražot 1970. gadā, nosaucot par “VAZ-2101”. Bet padomju cilvēki neko modernāku nepazina un priecājās kā negudri. Lai iegādātos “žiguli”, gadiem ilgi bija jāgaida rindā.
Iepazīstot nākotni “Rail Baltica” mājaslapā, latvieši, lietuvieši un igauņi var iepazīties ar to, kas citur jau ir tāla pagātne. Pašlaik Rīga tiek skarbi izrakņāta, betonēta un pārbūvēta, radot sastrēgumus, trokšņus un putekļus. Taču attīstības vārdā jāpaciešas, un jaunie vilcieni gandrīz vai droši būs ātrāki par tvaika lokomotīvēm.
