"Bargi sodi un ilgāki izmeklēšanas laiki ir iemesls tam, ka trūkst vietu ieslodzījuma vietās,” intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālam “SVT” 16. jūnijā sūrojās Ūmeo aizturēšanas centra korekcijas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Markuss Bomans.
Tādēļ dienests plāno paplašināt aizturēšanas centru Ūmeo un Upsalā. Ūmeo tiks iekārtotas divreiz vairāk vietu. Pašlaik Ūmeo aizturēšanas centrs ir pārpildīts. Noslogotība Zviedrijas cietumos esot ārkārtēja. Ūmeo aizturēšanas centrs tiks papildināts no 36 vietām līdz gandrīz 80 vietām. Upsalā ieslodzītajiem plānotas vēl 200 jaunas vietas. Nepietiek kameru un gultu
“Mums ir jāizveido vairāk vietu, lai mēs būtu droši, ka vietu pietiks arī nākotnē. Pašlaik strādājošie aizturēšanas centri ir maza izmēra, ja tos salīdzinām kaut vai ar tuvumā esošajām apgabaltiesām,” saka Niklass Svāns, Zviedrijas Korekcijas dienesta kapacitātes nodaļas vadītājs. Ieslodzījuma vietu iespējas tiek pētītas arī Gēteborgā, Jenšēpingā un Stokholmā. Ūmeo būvētais cietums, pēc amatpersonas domām, būs ērtāks gan personālam, gan ieslodzītajiem. Tajā tiks iekārtotas labākās telpas personālam un pievilcīgāki "atpūtas pagalmi" ieslodzītajiem.
Zviedrijas cietumu un aizturēšanas izolatoru pārslogotības problēma esot vērojama jau vairākus gadus. 2021. gadā vairākās ieslodzījuma vietās sāka būvēt kazarmu tipa moduļu mājas. Tādējādi tika iegūtas papildu vietas 700 cietumniekiem. Izrādījās, ar to ir par maz. Tagad problēma atkal ir aktualizējusies. Šā gada februārī Zviedrijas sabiedriskā televīzija ziņoja, ka aizturēšanas centrs Ūmeo ir pilns - ieslodzītie ir spiesti dalīties kamerās un gulēt uz matračiem. “Zviedrijā pieaug gan aizturēto skaits, gan laiks, ko ieslodzītie pavada apcietinājumā. Tas apgrūtina iespējas atrast pietiekami daudz kameru un gultu. Mums vienkārši trūkst dzīvojamo telpu. Mēs vairs nevaram atļauties katrā kamerā turēt tikai vienu gultu. Dažreiz ieslodzītājiem ir jādzīvo divatā,” sacīja Markuss Bomans. Tā kā Ūmeo aizturēšanas centrā tikai trīs no 30 kamerām ir aprīkotas ar divstāvu gultām, aizturētajiem nākoties gulēt arī uz matračiem uz grīdas.
Zviedrijas ieslodzījuma vietu noslodze dažbrīd pārsniedz 100%, taču Latvijā situācija ir daudz labāka. Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Stratēģijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Admidiņa intervijā “Neatkarīgajai” sacīja, ka saskaņā ar pārvaldes centrālā aparāta Tiesu nolēmumu izpildes daļas iknedēļas pārskatu par ieslodzījuma vietu veidiem un tajos maksimāli izvietojamo apcietināto un notiesāto skaitu un faktisko skaitu uz 19.06.2023. Latvijas cietumu noslodze ir 68%. Pašlaik slēgtā Brasas cietuma teritorija (Laktas ielā 2/4, Rīgā) ir nodota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra".
Uz “Neatkarīgās” jautājumu par to, kā risinās jaunā Liepājas cietuma būvniecība, Elīna Admidiņa paskaidroja, ka jaunā Liepājas cietuma pirmās ēkas sāks būvēt rudenī. Alsungas ielā, vietā, kur būvēs jauno Liepājas cietuma kompleksu, jau rosās smagā tehnika.
“Neatkarīgā” ir rakstījusi, ka jaunajā Liepājas cietumā paredzētas 1200 vietas ieslodzītajiem. Tas ļaus slēgt novecojušo Jelgavas cietumu un veco Liepājas cietumu.
Latvijā (2 miljoni iedzīvotāju) 2022. gada beigās ieslodzījuma vietās atradās 3169 ieslodzītie; Zviedrijā (11 miljoni iedzīvotāju) 2022. gada sākumā bija 7713 ieslodzītie. Latvijā darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, bet Zviedrijā to ir 79.
Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvijā no 100 000 iedzīvotājiem 169 ir cietumu iemītnieki, bet Zviedrijā to ir tikai 74.
Latvijā (2021. gada dati) no visiem ieslodzītajiem 1,5% bija ārzemju pilsoņi, bet Zviedrijā ārzemnieku īpatsvars cietumos jau 2016. gadā pārsniedza 22%!
Zviedrijā 5,8% ieslodzīto ir sievietes; Latvijā 8,3% ir sievietes. Latvijā sieviešu īpatsvars ieslodzījuma vietās pašlaik ir visaugstākais Eiropas Savienībā.
No 2022. gadā apsūdzētām 8548 personām 1006 ir bijušas sievietes.
Zviedrijā 0,3% ieslodzīto ir nepilngadīgas personas, kas jaunākas par 18 gadiem; Latvijā šis skaitlis ir 0,5 procenti.
