Latvijai, saglabājot pašreizējās attīstības tendences, draud ekonomiskais sabrukums, Polijas ekonomikas portālā “wnp.pl” publicētā intervijā norāda analītiķis, Austrumu studiju centra (OSW) eksperts Bartošs Hmeļevskis.
Dažkārt ir svētīgi dzirdēt, ko par Latvijas norisēm domā speciālisti no malas. Hmeļevska izteikumi mazliet mulsina, jo situāciju ar milzīgu sabiedrības lielākās daļas atbalstu Ukrainai viņš zīmē optimistiskās krāsās. Savukārt runājot par Latvijas ekonomikas nākamību, Hmeļevska brīdinājumi skan ļoti drūmi.
“Lielais vairums Latvijas sabiedrības ir Ukrainas pusē, un valsts palīdzība tai pārsniedza vienu procentu no IKP. Svarīgi, ka ir daudz mazāk prokrieviskas attieksmes, nekā varētu gaidīt,” uzskata Hmeļevskis
“Socioloģiskie dati un rudenī notikušo Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina par pieaugošu polarizāciju Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū,” uzsver analītiķis. “Samazinās to cilvēku skaits, kuriem ir neitrāla nostāja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieaug proukrainiskās attieksmes skaits, un tajā pašā laikā skaidri izkristalizējas prokrieviskās attieksmes,” skaidro eksperts.
Hmeļevskis atzīmē, ka pēdējās vēlēšanās partija, kas līdz šim ieguvusi visvairāk balsu, konsolidējot krievvalodīgo elektorātu, - Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” - nepārkāpa vēlēšanu slieksni. “Tas ir šīs polarizācijas simptoms. Daži radikālāk krievvalodīgie iedzīvotāji balsoja par jaunu partiju - par “Stabilitāti”, kurai bija radikālāka programma,” saka OSW eksperts.
Analītiķis norāda, ka prokrieviska attieksme ir arī latviešu valodā runājošo valsts iedzīvotāju vidū. “Mums nevar būt sagrozīts priekšstats par realitāti, ka sabiedrība ir sadalīta krievvalodīgajos iedzīvotājos, kuri skatās tikai uz Maskavu, un latviešiem, kuri skatās tikai uz Rietumiem. Nē, tas ir sarežģītāk,” viņš uzsver.
Karš un ar to saistītās sankcijas atstāj iespaidu uz ekonomisko situāciju šajā Baltijas valstī. Kā norāda Hmeļevskis, Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību pasliktināšanās un samazināšanās sākās jau 2014. gadā, kad izcēlās konflikts Ukrainas Donbasā un Maskava anektēja Krimu. Taču pēc pilna mēroga Krievijas uzbrukuma Ukrainai ierobežojumi lielākā mērā skāra vairākas Latvijas ekonomikas nozares, piemēram, tirdzniecību vai tranzītu, turpina eksperts.
Pārrauto ekonomisko saišu sekas Latvijā izjuta, piemēram, atsevišķas rūpnīcas un uzņēmēji Latvijas - Baltkrievijas - Krievijas pierobežā.
Gadiem ilgi Ventspils osta Latvijas rietumos sadarbojās ar Krieviju un guva peļņu no tranzīta no Krievijas un Baltkrievijas (pēc 2014. gada lielākā mērā no Baltkrievijas). “Pašlaik ostām ir jāmeklē jauni līgumi un tirgi,” saka Hmeļevskis.
Kā skaidro eksperts, “Latvija daudzus gadus centās pildīt starpnieka lomu starp Austrumiem un Rietumiem, un tur ekonomisko attiecību saraušanas process ar Baltkrieviju un Krieviju noritēja lēnāk” nekā pārējās Baltijas valstīs. Igaunijas gadījumā saites ar Krieviju tika ierobežotas jau sen; 1990. un 2000. gadu mijā ekonomika pārgāja uz sadarbību ar Rietumiem, saites ar Krieviju bija minimālas. Savukārt Lietuva diezgan cieši sadarbojās ar Baltkrieviju ekonomiski, īpaši tranzīta jomā, līdz pat pēcvēlēšanu protestiem 2020. gadā, uzsver Hmeļevskis.
Eksperts norāda, ka ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijas gadījumā varētu aizstāt ar attiecībām ar Centrālāziju. Nav izslēgts, ka no sankciju negatīvās ietekmes uz ekonomiku daļēji var izvairīties arī šādā veidā. “Raugoties uz pagājušā gada statistiku, Latvijas un Igaunijas gadījumā var redzēt daudzkārtēju ekonomiskās sadarbības pieaugumu ar Centrālāzijas valstīm, šie skaitļi ir pat vairāku simtu procentu līmenī,” norāda Hmeļevskis.
Kāda būs Krievijas agresijas un sankciju ietekme uz ekonomiku ilgtermiņā, to redzēsim pēc dažiem gadiem - lēš eksperts.
Viņš arī uzsver, ka ar karu saistītās sankcijas nav vienīgās sociāli ekonomiskās problēmas Latvijā. Hmeļevskis brīdina, ka, “saglabājot pašreizējās attīstības tendences, Latvijai var draudēt sabrukums”. “Runa ir par piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, slimnīcām, skolām,” viņš skaidro. Pie šīs situācijas cēloņiem viņš min pārmērīgu Rīgas ekonomikas izplešanos uz novadu rēķina, iekšpolitiku un sabiedriskās dzīves polarizāciju šajā valstī.
Abas pārējās Baltijas valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, taču tuvākajos gados Latvija būs tā, kas tuvosies nabadzīgākajām dienvidu valstīm, piemēram, Balkānu pussalas valstīm, savukārt Lietuva un Igaunija turpinās attīstīties, viņš prognozē.
Kā tad tā? Latvijas valdība un valdošā koalīcija ir spraudusi kursu uz ekonomikas reformām. “Ekonomikas transformācijas motors” un “galvenā Latvijas vērtība” ir cilvēks. Latvijas valdība ir par zaļo kursu un konkurētspēju, par drošību, enerģētiku, izglītību un veselības aizsardzību. Taču poļu eksperts pareģo sabrukumu!
Bartošs Hmeļevskis ir analītiķis OSW Vācijas un Ziemeļeiropas komandā, kurš īpaši pievēršas Baltijas valstīm. Iepriekš strādājis Kara studiju akadēmijā, kur nodarbojies ar Baltijas valstu ārpolitiku, iekšējo un drošības politiku. Viņš pasniedz Baltijas valstu vēsturi Varšavas universitātes Baltistikas nodaļā. Ir portāla “Baltic Review” līdzstrādnieks. Viņš ir publicējis tekstus portālos “Nowa Europa”,
“Wschodnia”, “Polska Zbrojna”. Beidzis Nacionālo aizsardzības universitāti un Austrumeiropas studijas Varšavas universitātē. Mācījies Viļņā un Kauņā. Ir arī albuma "100 Latvijas nopelniem bagāti poļi" līdzautors.
