Komentāri

Lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets 9. augustā sprieda par četriem scenārijiem, kādos turpmāk varētu notikt “Latvijas dzelzceļa” darbība. Par kādu īpašu attīstību laikam nav runas. Ja nu vienīgi šodien no amata atkāpjas Putins, Krievijas karaspēks iziet no Ukrainas un Krimas, iestājas visaptverošs miers un bučošanās. Pie šāda scenārija “Latvijas dzelzceļam” būtu izredzes, lai gan arī pat tad būtu jāiespringst – jo konkurence ar Lietuvu kravu piesaistē būtu jāiztur. Šāds scenārijs vismaz pašlaik ir nereāls.

““Amnesty International” ir globāla kustība, kurā ir vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kuri netaisnību uztver personīgi. Mēs aģitējam par pasauli, kurā cilvēktiesības bauda visi. Mūs finansē dalībnieki un tādi cilvēki kā jūs. Mēs esam neatkarīgi no jebkādas politiskās ideoloģijas, ekonomiskām interesēm vai reliģijas. Neviena valdība nav ārpus kontroles. Neviena situācija nav ārpus cerības.

Ja reitingi būtu sakrituši ar rezultātiem, tad Donalds Tramps savulaik nebūtu kļuvis par ASV prezidentu un arī nekāda Lielbritānijas breksita nebūtu. Skaidrs, ka absolūti ticēt reitingiem nevar. Taču tendences tie rāda. Un arī pa smadzenēm elektorātam tie sit. Un nākamo vēlēšanu rezultātus dažkārt ietekmē. Tā kā uz 13. vēlēšanu starta līnijas ir nostājušies 19 saraksti, kas ir pārāk daudz, plašsaziņas līdzekļi vadīsies pēc reitingiem un aicinās uz diskusijām tos politiķus, kurus ir vērts ņemt vērā, bet politiķi ar švakiem reitingiem paliks aiz borta.

Par pašu “Amnesty International” varētu arī nerunāt. Tā, vismaz mūsu pusē, ir labi zināma kreisi orientēta, jādomā, Kremļa bagātīgi piebarota organizācija, kura nekādu uzticību nevieš, par spīti tās skanīgajam nosaukumam un kādreizējiem nopelniem.

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.

Šobrīd nopietni analizēt jaunākos SKDS partiju reitingus nav īpašas jēgas. Līdz Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī vēl pietiekami daudz ūdens aiztecēs un daudzi malkas steri tiks saskaldīti. Tomēr šie reitingi parāda, ka 14. Saeima, visticamāk, būs vēl sadrumstalotāka nekā pašreizējā.

Jebkuras valsts attīstības pamatā ir iedzīvotāju labvēlīga attieksme pret saviem politiskajiem līderiem, iekārtu un valsts pārvaldes sistēmu. Ja starp tautu un varu ir tāds kā nerakstīts līgums, ka vara dara visu, lai tautai dzīve labāka, tad valsts sekmīgāk virzās uz drošību un turību. Jo tad arī iedzīvotāji nemeklē konfliktu un mierīgi strādā savam un vispārējam labumam. Jo saprātīgāk darbojas valsts vara, jo arī cilvēki vairāk ievēro likumus, labprātāk maksā nodokļus.

Aptaujas liecina, ka politiskā partija “Progresīvie”, visticamāk, iekļūs Saeimā. Ja tā, tad nebūtu slikti, ja starp ievēlētajiem deputātiem būtu šī saraksta kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Kristaps Melnis.

Daudzi būs dzirdējuši frāzi “Virs visas Spānijas skaidras debesis”, kas 1936. gada 18. jūlijā izskanēja radioviļņos un kalpoja kā signāls ģenerāļa Franko valsts apvērsuma uzsākšanai. Ķīnā līdzīgi tiek uztverts ziņojums “中国军队不会坐视不管”. Desmit zilbes (hieroglifi): “Ķīnas karaspēks nesēdēs dīkā.”

Dramatiski un Balkānu reģionam bīstami notikumi pagājušajā nedēļā izcēlās uz Serbijas un Kosovas robežas, kas izpaudās kā serbu rīkoti protesti un ceļu bloķēšana, aizšķērsojot brauktuvi un būvējot barikādes.

Vai ir kādas iespējas, ka pēc 1. oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām nākamās valdības vadītāja statusā būs kāds cits – ne Krišjānis Kariņš?

“Labdien Māra Krautmaņa kungs. Es esmu David Mckay kungs no Toronto, Kanādas. Es esmu KANĀDAS ROYAL BANK prezidents un izpilddirektors. Pirmkārt, es vēlos, lai jūs zinātu, ka es novērtēju jūsu dāsnumu, pieņemot manu lūgumu šeit Facebook, un vēlos jums apliecināt, ka jūs nenožēlosit savu rīcību. Es uzskatu, ka Dievs vēlas, lai es satiktos ar jums šajā ļoti īsajā laikā, jo man ir svarīga un steidzama biznesa diskusija. Es vēlos dalīties ar jums, kas, manuprāt, jūs interesēs un dos labumu, jo tā ir saistīta ar jūsu uzvārds un tautība, un jūs no tā gūsit labumu.

„Ierosinu Jūrmalas domes priekšā uzkurināt kārtīgu ugunskuru un samest tajā Bulduru bibliotēkas grāmatas! Būtu taču skaisti!” raksta kāds interneta tīklotājs. Nodomāju, ka tas būtu visai ekstrēmi, taču – fakti, kas nāca klajā, liecinot par Bulduru bibliotēkas iznīcināšanu, kļuva arvien nepatīkamāki. Deguma smaka kļuva arvien biezāka...

Kāds populārs Latvijas tiktokeris, kurš ar savām neslēptajām naida runām pelna naudu (vārda burtiskajā nozīmē) sociālajā tīklā “Tik-tok”, publicējis savu kārtējo iestudējumu.

Kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas agresīvais un nepamatotais iebrukums Ukrainā, Krieviju ir pametis daudz ievērojamāks skaits Krievijas pilsoņu nekā iepriekšējos gados.

Pēc Krievijas neprovocētā iebrukuma Ukrainā un zibenskara plāna izgāšanās aktualizējies jautājums par pēckara Krievijas vietu un lomu 21. gadsimta pasaulē. Lai nekad nākotnē Krievija nevarētu kaut ko tamlīdzīgu atkārtot un uz visiem laikiem no tās izdzītu impērisko bacili, tiek ierosināts to sadalīt. Vai tā ir laba ideja?

Žurnāls “Domuzīme” publicējis Dr. hist. Jāņa Šilina rakstu “Restaurācija un nākotne”. Raksts sastāv no divām savstarpēji gandrīz vai nesaistītām daļām.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Atkal atkārtojas tas pats, kas bija vērojams iepriekšējos gados – katra ministrija, balstoties uz nezin kādiem aprēķiniem, pretendē uz budžeta naudu, izvirzot par prioritāšu prioritātēm tādus pasākumus, bez kuriem nekādi nevarēs iztikt, citādi gals klāt.

Nupat žurnālā “Domuzīme” publicēts Dr. hist. Jāņa Šiliņa raksts “Restaurācija un nākotne”. Raksts, kurš pārpublicēts arī vairākās citās platformās, ir ievērības cienīgs jau ar to vien, ka tajā mēģināts jēdzieniski izvērtēt, kas ar Latviju un tās sabiedrību noticis pēdējo 30 gadu laikā.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore nosūtījis iesniegumu iekšlietu ministram, kurā aicina anulēt uzturēšanās atļauju Jeļenai Lukjanovai, kuras “publiskā darbība ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm”.

24. jūlijā mūžībā devās viens no Latvijas nozīmīgākajiem lauksaimniekiem pēdējā desmitgadē – Edgars Treibergs (1955–2022).

Viens no Putina stratēģijas pamatelementiem ir sēt haosu un nestabilitāti pasaulē. No šī aspekta valdības krīzes Itālijā un Apvienotajā Karalistē var uzskatīt kā Putina panākumus, lai gan nav teikts, ka Krievijas specdienesti (dažādā veidā “piebarojot” savus ietekmes aģentus) šajās krīzēs būtu spēlējuši izšķirošās lomas. Tas īpaši attiecas uz Lielbritāniju, kur pret Džonsonu jau ilgstoši tika vērptas intrigas arī bez Putina.